09.09.2011.

Eksporta apjoms nepieaug, bet parādās jaunas tirgus nišas

Pirmajos septiņos mēnešos preču eksporta un importa gada pieauguma tempi bijuši vienādi, pieaugot par 34.1%. Ārējās vides pasliktināšanās kopā ar atsevišķu preču cenu samazināšanos turpināja noteikt Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitātes samazināšanos jūlijā, atspoguļojoties preču eksporta sarukumā mēneša laikā par 1.4%. Preču importam mēneša laikā pieaugot par 14.1%, jūlijā sasniegts jauns rekords.

Jūlijā kritumu preču eksportā piedzīvoja ķīmiskās rūpniecības produkcija, minerālprodukti, pārtika un koksne, bet pozitīva attīstība bija dzīvnieku izcelsmes produktiem, parastajiem metāliem, plastmasai un tās izstrādājumiem, tekstila un trikotāžas apģērbiem. Jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, preču eksports pieauga par 19.8%. Pēc ievērojamā kāpuma pirmajā pusgadā, kā iepriekš tika prognozēts, preču eksporta gada pieauguma temps vājāka ārējā pieprasījuma un bāzes efekta ietekmē sāka bremzēties.

Kā norāda pirmā pusgada dati, līdzšinējā cenu un izmaksu dinamika, kā arī ražotāju konkurētspējas uzlabošanās ir ļāvusi Latvijai uzturēt un pat palielināt eksporta tirgus daļas visos nozīmīgākajos tirdzniecības partnervalstu tirgos Eiropas Savienībā (izņemot Igauniju) un Krievijā, kā arī iekarot jaunas tirgus nišas. Ievērojami pieaudzis eksporta apjoms uz Āzijas valstīm, palielinot arī šo valstu īpatsvaru kopējā eksportā (no 5.4% pagājušā gada 1. ceturksnī līdz 7.6% šā gada 2. ceturksnī). Eksporta tirgus paplašināšanās notiek nevis uz galveno eksporta preču grupu rēķina, bet gan parādās jaunas un pieaug mazās grupas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, eksportā pieaudzis minerālo un ķīmisko mēslošanas līdzekļu (Āfrikas valstis – Čada, Kamerūna), kūdras (Maroka, Turcija, Ķīna,) dzīvnieku un augu izcelsmes produktu (Azerbaidžāna), plastmasas izstrādājumu, naftas produktu izstrādājumu (Turcija, Afganistāna, Azerbaidžāna), sauszemes transporta līdzekļu un to daļu (Afganistāna, Ķīna), enerģijas un elektrisko iekārtu un to detaļu (AAE, Paragvaja, Ķīna), ražošanas iekārtu (Kazahstāna), tekstila apģērbu (Azerbaidžāna), kviešu un labības maisījumu miltu (Gambija, Taizeme, Afganistāna), medikamentu (Kazahstāna, Azerbaidžāna) un dažādu izstrādājumu īpatsvars.

Preču importa pieaugums joprojām vairāk saistīts ar apstrādes rūpniecības nozaru izaugsmi, kuras orientētas uz eksportu, mazāk – ar situācijas stabilizēšanos iekšējā tirgū. Importā galvenokārt pieauga starppatēriņa un kapitāla preces, t.sk. izejvielas un iekārtas ražošanai, piemēram, mehānismi un elektroiekārtas, plastmasa, parastie metāli un to izstrādājumi un minerālprodukti. Mehānismu un mehānisko ierīču importa pieaugums par 53 milj. latu veidoja divas trešdaļas importa mēneša pieaugumu jūlijā. Preču importā jūlijā samazinājās lauksaimniecības preces.

Latvijas preču ārējās tirdzniecības turpmāko attīstību negatīvi var ietekmēt finanšu un ekonomiskās problēmas ASV, Japānā, Lielbritānijā un eiro zonā. Šo iemeslu, kā arī bāzes efekta dēļ sagaidāms, ka 2. pusgadā eksporta gada pieauguma temps turpinās samazināties. Tomēr līdzšinējā eksporta tirgus daļu dinamika un eksporta struktūra, kas krīzes laikā ir kļuvusi komplicētāka, ļauj cerēt, ka šogad eksports pārāk strauji nezaudēs savu nozīmi tautsaimniecības attīstībā arī mazāka ārējā pieprasījuma apstākļos. Lai gan EK publicētie konfidences rādītāji liecina, ka augustā eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz pasliktinājies, tomēr rādītāji par 3. ceturksni uzlabojušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem iekšzemē un Eiropas Savienībā.

2011. gada sākumā paaugstinātais Latvijas kredītreitings uzlabo Latvijas pievilcību investoru skatījumā, ko apliecina arī vairāki pozitīvi lēmumi ar apjomīgām investīcijām gan mašīnbūves, gan transporta un loģistikas pakalpojumu, gan lauksaimniecības u.c. nozarēs. Šogad divos ceturkšņos ārvalstu investīcijas ieplūdušas vairāk nekā iepriekšējā gadā kopumā. Lai potenciālie investori un arī vietējie uzņēmēji varētu mērķtiecīgi plānot turpmāko darbību, situācijā, kad ārējā vide kļūst arvien nestabilāka, kā pozitīvs moments jāmin valdībai apstiprināšanai iesniegtā "Nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014.gadam", kas paredz "neieviest jaunus nodokļu objektus, kā arī būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu".

APA: Pelēce, D. (2019, 13. nov.). Eksporta apjoms nepieaug, bet parādās jaunas tirgus nišas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1250
MLA: Pelēce, Daina. "Eksporta apjoms nepieaug, bet parādās jaunas tirgus nišas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1250>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up