11.12.2018.

Eksporta dati labi, bet eksportētāju noskaņojumu bojā nenoteiktība ārējā vidē

Foto: Shutterstock

Preču eksports pēc neliela klupiena septembrī oktobrī atkal demonstrēja labu sniegumu, tomēr sezonāli un kalendāri izlīdzinātajos datos esošais mīnuss liedz pārlieku priecāties. Nenoteiktība ārējā vidē līdz ar pieaugošo globālās tirdzniecības saspīlējumu, vājāks tirdzniecības partnervalstu pieprasījums, kā arī sliktāka graudaugu raža sausās vasaras dēļ negatīvi ietekmējusi apstrādes rūpniecības izaugsmi un vieš bažas par turpmāko preču eksporta izaugsmes noturību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada oktobrī preču eksports un imports pieaudzis attiecīgi par 6.8% un 18.8% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri.

Šogad kopumā eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro, bet importa – 12,94 miljardus eiro.

Šā gada desmit mēnešos preču eksporta vērtība ir pieaugusi par 8.3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lai gan gada otrajā pusē preču eksporta pieauguma temps ir palēninājies salīdzinājumā ar gada sākumu, galvenajās un lielākajās pēc īpatsvara preču grupās ir saglabājies pozitīvs eksporta pieaugums gada griezumā. Vājāku preču eksporta izaugsmi 3. ceturksnī galvenokārt noteica eksporta vērtības kritums septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, bet oktobra eksporta dati atkal atgriezās plusos un attaisnoja cerības, ka eksporta kritums septembrī bija īslaicīga ķibele.

Tāpat kā apstrādes rūpniecībā, arī preču eksportā lielāko pozitīvo devumu joprojām turpināja sniegt kokapstrādes veiksmīgā darbība, kas desmit mēnešos spējusi koksnes izstrādājumu eksportu  palielināt par 18%. Lielākais koksnes izstrādājumu eksporta kāpums ir bijis uz Zviedriju un Lielbritāniju, tāpat ievērojami pieaudzis koksnes eksports uz Somiju, Igauniju, Ķīnu, Ēģipti un Beļģiju. Līdzīgu pieaugumu par 16% desmit mēnešos eksportā uzrādījuši arī parastā metāla izstrādājumi, ko noteicis galvenokārt eksporta kāpums uz Igauniju, Lielbritāniju, Lietuvu, Zviedriju, Pakistānu un Čehiju. Salīdzinoši strauji pieaudzis mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksports, taču šo preču grupu pieaugums saistīts galvenokārt ar reeksportu un vienreizējiem darījumiem. Pēc ne pārāk spoža snieguma līdz šim oktobrī ievērojamu pieaugumu eksportā uzrādīja ķīmiskās rūpniecības ražojumi (farmācijas produkti, kosmētika, ziepes u.c. mazgāšanas līdzekļi, sveces un pārējie ķīmiskie produkti). Savukārt minerālproduktu eksporta kāpumu oktobrī sekmēja naftas cenu  pieaugums.

Ne pārāk labi šogad klājas lauksaimniecības un pārtikas nozarei. Lauksaimniecības produkcijas eksporta kritums galvenokārt saistīts ar ilgstošo sausumu vasarā, kas šogad liedzis sasniegt iepriekšējo gadu apjomus graudaugu eksportā. Ne visai veiksmīgs gads izvērties arī piena produktu eksportētājiem, kuru eksportu nelabvēlīgi ietekmējis globālo piena cenu kritums kopš jūlija, kā arī finansiāla rakstura problēmas divos piena pārstrādes uzņēmumos. Neskatoties uz diezgan vājo sniegumu šogad, pārtikas nozarē turpinās jaunu noieta tirgu meklējumi un šogad ir saskaņoti vairāki sertifikāti gaļas produktu, zvejas produktu, kā arī piena un piena produktu eksportam uz Kongo, Argentīnu, Čīli, Honkongu un Serbiju.

Preču importa nominālā vērtība 2018. gada desmit mēnešos pieaugusi par 11.1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Importu joprojām pozitīvi ietekmē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamība, "airBaltic" avio flotes paplašināšanās un privātā patēriņa kāpums. Augustā, septembrī un oktobrī importa pieaugumā būtisku lomu spēlēja gan Inčukalna gāzes krātuves uzpildīšana, gan globālais enerģijas cenu pieaugums.

Pēc Eiropas Komisijas konfidences rādītājiem uzņēmēju vērtējums par savu konkurētspējas pozīciju 4. ceturksnī būtiski pasliktinājies gan vietējā tirgū, gan ES tirgū, gan ārpus ES. Lai arī šobrīd ekonomika aug strauji, ieilgušais valdības veidošanas process negatīvi ietekmē uzņēmēju un eksportētāju noskaņojumu, jo nav skaidra nākotnes redzējuma par valdības prioritātēm un tālāko ekonomiskās attīstības politiku. Neskaidrība ārējā vidē joprojām ir augsta gan ekonomisko, gan ģeopolitisko notikumu kontekstā. Līdz ar to sagaidāms, ka eksporta pieauguma temps šā gada pēdējos mēnešos turpinās samazināties un 2019. gadā eksporta pieaugums varētu būt nedaudz lēnāks kā šogad.

Arī sīvas konkurences un vāja pieprasījuma apstākļos mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija, preču un tirgus diversifikācija var nest pozitīvu rezultātus uzņēmumu darbībā un eksportā, tāpēc Latvijas uzņēmējiem jāturpina apliecināt savu elastību dažādu izaicinājumu pārvarēšanā.

APA: Pelēce, D. (2019, 19. sep.). Eksporta dati labi, bet eksportētāju noskaņojumu bojā nenoteiktība ārējā vidē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4345
MLA: Pelēce, Daina. "Eksporta dati labi, bet eksportētāju noskaņojumu bojā nenoteiktība ārējā vidē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4345>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up