10.12.2010.

Eksporta pieaugums palēninās

2010. gada oktobrī Latvijas preču tirdzniecības deficīts turpināja samazināties un sasniedza 80.2 miljonus latu. Oktobrī gan eksporta, gan importa apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritās, tomēr gada pieauguma tempi, lai arī mazāki kā iepriekš, saglabājās pietiekoši augsti, attiecīgi eksportam pieaugums par 24.9% gada laikā, bet importam par 27.9% gada laikā.

Kā jau iepriekš tika prognozēts, mazinoties bāzes efektam, eksporta gada pieauguma temps oktobrī - tāpat kā septembrī turpināja mazināties. 2010. gada 10 mēnešos eksports pieauga gandrīz visās preču grupās un uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Sekmīgo attīstību nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan ražotāju konkurētspējas pieaugums. Gada griezumā vislielāko devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un parasto metālu izstrādājumi. Savukārt oktobrī, t.i., mēneša laikā - vislielākais eksporta gada pieaugums bija farmācijas produktiem, koksnei un koksnes izstrādājumiem, metāliem un to izstrādājumiem (it īpaši dzelzs un tērauda izstrādājumiem). Konkurētspējas labvēlīgā dinamika joprojām ļāva palielināt tirgus daļas gandrīz visos galvenajos tirdzniecības partnervalstu tirgos: Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Somijā, Vācijā u.c. Vērtējot valstu devumus eksporta pieaugumā, Latvijas eksporta atkopšanos visvairāk ietekmēja izvedums uz Krieviju un Lietuvu.

Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei un reizē - eksporta nozaru vajadzībām pēc izejvielām, turpināja pieaugt pieprasījums pēc starppatēriņa un kapitālpreču importa, ko vērojām arī oktobrī, kad pieauga metālu un to izstrādājumu, minerālproduktu un satiksmes līdzekļu imports.

Lai gan kopumā vērojama galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atkopšanās, un uzņēmumu veiktie konkurētspējas uzlabošanas pasākumi ir nodrošinājuši eksporta kāpumu un tirgus daļu palielināšanu, pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas vairāki faktori, kas turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu: nākamajā gadā eksporta izaugsme varētu piebremzēties. Ne tikai eiro zonas, bet arī pārējo ES valstu ekonomiku atkopšanos var ietekmēt problēmas Eiropas finanšu tirgos un pēdējie notikumi saistībā ar Īrijas un citu valstu finanšu problēmām, tādējādi samazinot Latvijas eksporta partnervalstu ekonomisko aktivitāti. Arī Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori (pieejami par novembri) norāda uz uzņēmēju pesimistiskāku redzējumu par nākotnes produkcijas eksporta iespējām. Arī nākamgad plānotais nodokļu palielinājums var mazināt uzņēmumu konkurētspēju un negatīvi ietekmēt uzņēmumiem nepieciešamo kredītresursu pieejamību, tādējādi bremzējot eksporta uzņēmumu tālākas attīstības iespējas.
Prognozējams, ka nākošajā gadā eksporta apjomu kāpināšanu sekmēs šī gada pēdējos mēnešos veiktās ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā ar mērķi paplašināt esošās ražotnes, kā arī uzsākt jaunu ražotņu darbu būvniecības materiālu un metālapstrādes nozarēs.

Lai veicinātu arī turpmāku kredītreitingu uzlabošanos un nodrošinātu investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai, būtiski ir savlaicīgi apstiprināt 2011. gada valsts budžetu, turpinot realizēt strukturālas reformas, kas balstītas uz ilgtermiņa pasākumiem.

APA: Pelēce, D. (2019, 17. sep.). Eksporta pieaugums palēninās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1337
MLA: Pelēce, Daina. "Eksporta pieaugums palēninās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1337>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up