11.07.2016.

Eksports ietiepīgi turas pretim ģeopolitiskajiem apstākļiem

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada maijā preču eksports un imports saglabājās gandrīz aprīļa līmenī, uzrādot tikai nelielu kāpumu attiecīgi par 0.9% un 0.4% salīdzinājumā ar aprīli. Gada griezumā preču eksporta un importa vērtība ir palielinājusies attiecīgi par 4.4% un 2.9% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, kas jāvērtē atzinīgi, ņemot vērā nestabilo ārējo vidi un joprojām zemo ārējo pieprasījumu.

Maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksportā vislielāko kāpumu uzrādīja parastie metāli (eksports uz Turciju), sauszemes transportlīdzekļi (eksports uz Lietuvu, Igauniju, Beļģiju, Vāciju, Dāniju un Poliju) un farmācijas produkti (eksports uz Uzbekistānu, Krieviju, Igauniju, Baltkrieviju, Lielbritāniju, Franciju).

Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 3.5%. Lielākais negatīvais devums eksporta kritumā ir  mehānismu un elektroiekārtu, tekstila izstrādājuma un minerālproduktu eksporta sarukumam. Tomēr vairākās nozīmīgās eksporta preču grupās, piemēram, lauksaimniecības un pārtikas produktiem, koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem un celtniecības materiāliem šogad ir saglabājies pozitīvs pieaugums.

Attiecīgajā periodā preču eksports ir sarucis uz Eiropas Savienību un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm (NVS), bet pozitīvu devumu eksporta izaugsmē sniedz eksports uz Āfrikas valstīm (Keniju, Džibutiju, Čadu, Etiopiju, Maroku, Mauritāniju, Nigēriju, Senegālu, Ugandu) un Āzijas valstīm  Uzbekistānu, Saudu Arābiju, Turciju, Filipīnām).

Latvijas eksports uz Krieviju turpina samazināties - piecos mēnešos tas sarucis par 15.4% jeb 47.5 milj. EUR salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Arī Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā preču eksportā ir sarucis - no 11.6% 2013. gadā līdz 6.5% 2016. gada piecos mēnešos.

Neskatoties uz Latvijas un Krievijas tirdzniecības saišu vājināšanos, Latvijas uzņēmēji Krievijas tirgū turpina redzēt perspektīvas. Neliela "sprauga" pārtikas un lauksaimniecības ražotājiem jau šobrīd ir pavērusies, jo, lai gan Krievija līdz 2017. gada beigām ir nolēmusi pagarināt ES un citām valstīm noteikto lauksaimniecības produktu importa aizliegumu, Krievijas valdība nolēmusi atvieglot lauksaimniecības produkcijas embargo liellopu,putnu gaļai un dārzeņiem, kurus paredzēts izmantot bērnu pārtikas ražošanā. Šobrīd tiek gaidīts arī Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" inspektoru slēdziens pēc vizītes Latvijā, kuras laikā divas inspektoru grupas pārbaudīja Latvijas zvejas produktu, kā arī dzīvnieku barības ražotājus, kuriem ir attiecīgais tirdzniecības sertifikāts ar Krieviju.  Nav izslēgta iespēja, ka gadījumā, ja inspekcijas slēdziens būs pozitīvs, varētu tikt atsāktas sarunas par Latvijas zvejas produktu eksportu uz Krieviju. Iepriekšminētie faktori varētu kaut nedaudz stabilizēt eksportu uz Krieviju.

Ārējais pieprasījums joprojām ir ļoti trausls, un paralēli jau tā daudzajiem izaicinājumiem eksportā arī pēdējā mēneša aktualitāte saistībā ar Lielbritānijā notikušo referendumu dod iemeslu daudzām diskusijām par Brexit ietekmi uz turpmāko Latvijas ārējo tirdzniecību. Tuvāko gadu laikā saistībā ar Brexit būtiskas izmaiņas eksportā nav gaidāmas (https://www.makroekonomika.lv/maija-labs-apstrades-rupniecibas-sniegums-brexit-sekas-vares-just-tikai-nakotne), jo preču eksports uz Lielbritāniju veido tikai 5.3% (2015. gadā) no kopējā Latvijas preču eksporta, turklāt Latvijas un Lielbritānijas sadarbībai tirdzniecības jomā ir vēsturiskas saknes. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju ir koksne un tās izstrādājumi, mehānismi un elektriskās iekārtas, bet šīs preču grupas, ja notiktu juridiskas izmaiņas abu valstu tirdzniecības attiecībās, visticamāk, ir iespējams novirzīt arī uz citām valstīm.

Negatīvi būvniecības sektoru, t.sk., koksnes eksportētājus varētu skart vērojamā bremzēšanās Lielbritānijas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī apturētie vai iesaldētie investīciju projekti, mazinot pieprasījumu pēc celtniecības izstrādājumiem un kokmateriāliem.

Brexit eksportu varētu negatīvi ietekmēt tālākā perspektīvā, jo Latvijas preču eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām. Tā kā Lielbritānija ir viena no lielākajām maksātājām ES budžetā, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var samazināties, bet tieši ES fondu līdzekļi ir līdz šim devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē. Pieejamības samazināšanās ES fondu līdzekļiem ir būtisks risks investīciju attīstībai, jo šobrīd eksporta nozaru uzņēmumos nav redzami ievērojami investīciju projekti, kas varētu ilgstoši noturēt eksporta izaugsmi. Uzņēmēju privātās investīcijas ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme, tāpēc turpmāk arvien vairāk būs jāpiedomā pie tā, kā veidot investoriem saistošu vidi un priekšstatu par Latviju kā iespējami produktīvu investīciju valsti.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Eksports ietiepīgi turas pretim ģeopolitiskajiem apstākļiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/835
MLA: Pelēce, Daina. "Eksports ietiepīgi turas pretim ģeopolitiskajiem apstākļiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/835>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up