11.05.2016.

Eksports pietupies pirms došanās tālāk

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2016. gada martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 9.6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada martu saruka par 6.3%. Lai gan salīdzinājumā ar februāri preču eksporta un importa vērtība pieaugusi attiecīgi par 7.1% un 11.7%, gada izaugsmes tempi jau ceturto mēnesi pēc kārtas preču tirdzniecībā turpināja bija negatīvi – eksportam kritums par 4.9%, bet importam - par 7.4%. Diemžēl līdzšinējā ārējās tirdzniecības partnervalstu vājā tautsaimniecību izaugsme ir mazinājusi pieprasījumu pēc Latvijas precēm un neļauj strauji kāpināt preču eksporta apjomus.

Martā salīdzinājumā ar februāri preču eksporta kāpumu nodrošināja ķīmiskās rūpniecības ražojumu (galvenokārt farmācijas produktu un mēslojumu), minerālproduktu, pārtikas rūpniecības izstrādājumu (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, gaļas un zivju izstrādājumu, dārzeņu pārstrādes produktu), celtniecības materiālu (stikla, akmens un keramikas izstrādājumu), mehānismu un mehānisko ierīču, parastā metāla izstrādājumu, satiksmes līdzekļu (traktoru, to piederumu, mehānisko transportlīdzekļu preču pārvadāšanai) un mēbeļu eskporta pieaugums.

Šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 5.4%. Lielākais negatīvais devums preču eksporta kritumā bija mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu un tekstila izstrādājumu eksporta sarukumam. Pozitīvu devumu 1. ceturksnī eksportā saglabāja augu valsts produktu (graudaugu), koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, pārtikas produktu, celtniecības materiālu un papīra izstrādājumu eksporta pieaugums.

Raugoties valstu griezumā, attiecīgajā periodā preču eksports ir sarucis uz tradicionālajiem partnervalstu tirgiem, t.sk. uz Baltijas valstīm, pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Krieviju. Savukārt pozitīvu devumu eksporta izaugsmē 1. ceturksnī sniedza eksports uz tālākām un eksotiskākām valstīm - Alžīriju, Džibutiju, Etiopiju, Keniju, Čadu, Ugandu, Maroku, Mauritāniju, Nigēriju, Ēģipti, Uzbekistānu, Saudu Arābiju, Filipīnām, AAE. Tomēr eksporta pieaugums uz šīm valstīm nav spējis kompensēt eksporta kritumu uz tradicionālajiem partnervalstu tirgiem.

Preču imports 1. ceturksnī samazinājies par 8.2% salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni, ko galvenokārt noteica minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, parastā metāla izstrādājumu un satiksmes līdzekļu importa samazināšanās.

Pēdējos gados gan eiro zonas, gan visas pasaules ekonomika kopumā aug lēni, un prognozes par Latvijas partnervalstu izaugsmi joprojām tiek pārskatītas galvenokārt uz leju. Krievijas noteiktās sankcijas piena un zivju produkcijas importam uz laiku ir negatīvi ietekmējušas šo preču grupu Latvijas eksportētāju darbību. Vienlaikus sankcijas ir arī stimulējušas uzņēmējus atrast jaunus noieta tirgus, kā arī dažādot savu preci, radot jaunus inovatīvus un nišas produktus. Piemēram, jau pagājušajā gadā uzsākts siera, sviesta un piena pulvera eksports uz iepriekš neapgūtām valstīm - Kazahstānu, Saūda Arābiju, Austriju, Tunisiju, Ķīnu, Maltu. Joprojām Latvijas ārējā tirdzniecība ir pakļauta ārējiem riskiem, galvenokārt saistībā ar attīstības valstu ekonomiku izaugsmes tempu vājināšanos un ģeopolitisko situāciju. Ģeopolitisko notikumu radītais negatīvais emocionālais fons ietekmē visu ekonomikas dalībnieku rīcību – gan patērētājus, kas izvēlas mazāk tērēt, bet vairāk uzkrāt, gan ražotājus, kas atliek savus investīciju projektus.

Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, neraugoties uz sarežģīto situāciju globālajā tirgū, Latvijas uzņēmēju novērtējums par pasūtījumu apjomiem šā gada otrajā ceturksnī ir uzlabojies un eksporta perspektīvas tiek vērtētas pozitīvi. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem joprojām ir potenciāls paplašināt savas eksporta tirgus daļas, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešami jauni kvalitatīvi produkti un zīmoli. Arī eiro zonas iekšzemes kopprodukta pieaugums 1. ceturksnī un Krievijas tautsaimniecības izaugsmes krituma bremzēšanās ļauj cerēt uz ārējā pieprasījuma stabilizēšanos.

Šodien, 11. maijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes pieņemtais lēmums uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu OECD 35.dalībvalsti varētu stimulēt potenciālos investorus veikt ieguldījumus jaunos projektos vai jau esošo uzņēmumu ražošanas jaudu paplašināšanā. Tas varētu veicināt arī tiešo ekonomisko sadarbību ar OECD dalībvalstīm un palīdzēt Latvijai kļūt ekonomiski atpazīstamākai valstīs, ar kurām līdz šim ekonomiskajā un tirdznieciskajā sadarbībā nav pilnībā izmantots viss potenciāls. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Eksports pietupies pirms došanās tālāk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/847
MLA: Pelēce, Daina. "Eksports pietupies pirms došanās tālāk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/847>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up