09.06.2016.

Eksports sarūk jau ceturto mēnesi pēc kārtas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2016. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu saruka par 1.5%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli saruka par 7.4%. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība samazinājusies attiecīgi par 7.0% un 7.7%, tādējādi jau ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta gada izaugsme bija ar negatīvu zīmi.

Aprīlī preču eksports saglabājās gandrīz marta līmenī, uzrādot tikai nelielu kāpumu par 0.0.4% salīdzinājumā ar martu. Eksportā pieauga pārtikas produkti, minerālprodukti, plastmasas izstrādājumi, tekstila izstrādājumi, satiksmes līdzekļi, mehānismi un elektriskās iekārtas.

Šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports un imports ir sarucis attiecīgi par 5.7% un 7.8%. Lai gan kopējā preču eksporta vērtība ir samazinājusies, pozitīva gada izaugsme ir saglabājusies vairākās preču grupās. Pieaugumu uzrādīja augu valsts produktu, pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, celtniecības materiālu, plastmasas un papīra izstrādājumu eksports. Lielākais negatīvais devums eksporta izaugsmē bija mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu un tekstila izstrādājumu eksporta sarukumam.

Ar problēmām joprojām sastopas vairāki pārtikas nozares uzņēmumi. Katrai pārtikas produktu ražotāju apakšnozarei tās ir savas, piemēram, piena nozares attīstību kavē zemās piena iepirkuma cenas un pārprodukcija, līdzīgi ir ar zivju produkcijas ražotājiem, bet gaļas ražotājiem problēmas radījis Āfrikas cūku mēris.

Neskatoties uz daudzajām problēmām, Latvijas uzņēmēji turpina aktīvi strādāt pie eksporta tirgiem, un jau trīs mēnešus pēc kārtas pārtikas produktu eksports lēnām pieaug. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure prognozē, ka: "Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad varētu nedaudz pieaugt, jo atdevi sāks dot iepriekšējos gados veiktās eksporta iestrādes." Pēc Krievijas noteiktā embargo lauksaimniecības produktu importam Latvijas pārtikas ražotājiem īpaši aktuāla ir eksporta tirgu diversifikācija. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā Latvija ir saskaņojusi deviņus veterināros sertifikātus uz Melnkalni, Austrāliju, Irāku, kā arī Izraēlu, Gruziju, Kataru, Japānu, Brazīliju un Moldovu, kas var sekmēt turpmāku lauksaimniecības produktu eksportu uz trešajām valstīm. Tāpat turpinās darbs pie ASV un Ķīnas pārtikas tirgus apguves, kā arī tiek meklētas iespējas piena produktu un gaļas produktu eksportam uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmējusi arī tekstila nozari, kurai Krievija ir bijis nozīmīgs noieta tirgus. Tekstila izstrādājumu eksporta apjomi pēc būtiska krituma kopš 2015. gada vidus ir stabilizējušies.  Arī šajā nozarē ir uzņēmumi, kas nepadodas grūtsirdībai un apgūst pilnīgi jaunus biznesa virzienus. Piemēram, uzņēmums "Lauma Fabrics" ir saskatījis attīstības iespējas ģeotekstila jomā, jo tehniskā tekstila pieprasījums pasaulē ļoti strauji aug. "Lauma Fabrics" iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā "Tele Textiles Latvia", kas nodarbojas ar ģeotekstila ražošanu, un šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1.7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu, ko galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Šie tekstila produkti 100% tiks eksportēts uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte un preču eksporta izaugsme joprojām ir vērtējama kā ļoti trausla un nestabila nozaru griezumā. Arī Pasaules Banka šonedēļ samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot, ka attīstības valstis atveseļojas krietni lēnākā tempā par gaidīto un zemās izejmateriālu cenas turpina negatīvi ietekmēt šo valstu ekonomiku. Investīciju zemā aktivitāte neapšaubāmi nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību un līdz ar to eksporta tālāku izaugsmi. Nozarēm, kuras orientējas uz eksportu un lielāku pievienotās vērtības radīšanu, lielākie izaicinājumi ir speciālistu trūkums un tirgus diversifikācija.

APA: Pelēce, D. (2019, 12. nov.). Eksports sarūk jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/839
MLA: Pelēce, Daina. "Eksports sarūk jau ceturto mēnesi pēc kārtas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/839>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up