28.10.2026.

Finanšu Pieejamības Pārskats 2026

  • Latvijas Banka
    Latvijas Banka
Ilustratīvs publikācijas vāka attēls
Foto: Latvijas Banka

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, un tas ir novērojams gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību (t.i., uzņēmumu ārpus finanšu sektora) segmentā. Turklāt kāpums nav koncentrēts tikai atsevišķos kredītu veidos vai tautsaimniecības nozarēs, bet vērojams plašā kredītu produktu spektrā.

Par noturīgāku kreditēšanas atkopšanos liecina arī tas, ka nozīmīgu daļu no uzņēmumu kreditēšanas pieauguma veidojuši jauni klienti, kuriem pēdējo gadu laikā nav bijis aktīvu kredītsaistību kredītiestādēs. Vienlaikus, neraugoties uz pozitīvajām pārmaiņām, kredītu atlikuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā joprojām saglabājas viena no zemākajām eirozonā.

Pastāv vairāki faktori, kas liecina, ka kreditēšanas pieaugums galvenokārt ir saistāms ar lielāku aizdevēju gatavību finansēt plašāku uzņēmumu un mājsaimniecību loku. Uz to norāda gan salīdzinoši riskantāku pirmreizējo kredītņēmēju īpatsvara pieaugums, gan arī uzņēmumu aptauju rezultāti, kas liecina par augstāku apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvaru, īpaši mazo un ļoti mazo uzņēmumu segmentā.

Neraugoties uz kreditēšanas apjomu kāpumu, kredītu cena Latvijā un Baltijas valstīs kopumā joprojām ir augsta salīdzinājumā ar citām eirozonas valstīm. Kredītu procentu likmes Latvijā ir īpaši jutīgas pret īstermiņa naudas tirgus likmju svārstībām, jo lielākā daļa kredītu ir ar mainīgo procentu likmi, tāpēc kredītņēmēji Latvijā salīdzinoši ātri izjūt gan procentu likmju samazinājumu, gan to kāpumu. Vienlaikus kredītu ar garāku procentu likmes fiksācijas periodu piedāvājums joprojām ir ierobežots un cenas ziņā nepievilcīgs. Tas sašaurina izvēles iespējas kredītņēmējiem, kuri vēlas mazināt procentu likmju svārstību risku. Lietuvas pieredze rāda, ka šādas tirgus nepilnības iespējams mazināt ar normatīvā regulējuma palīdzību.

Lai mazinātu Latvijas kredītu procentu likmju atšķirību no pārējo eirozonas valstu līmeņa, nepieciešams stiprināt konkurenci kreditēšanas tirgū un paplašināt kredītņēmējiem pieejamo finanšu produktu klāstu. Viens no iespējamiem risinājumiem Latvijas gadījumā būtu kredītu vērtspapīrošanas iespēju attīstīšana. Tā varētu veicināt plašāku finansējuma avotu izmantošanu, mazināt finansējuma piesaistes izmaksas un samazināt kreditēšanas izaugsmei nepieciešamā kapitāla slogu. Pašlaik vērtspapīrošanas izmantošanu Latvijā ierobežo salīdzinoši nelielais atsevišķu aizdevēju kredītportfeļu apmērs, tāpēc būtu izvērtējami centralizēti risinājumi, kas nepieciešamo mērogu ļautu sasniegt,  apvienojot vairāku aizdevēju kredītportfeļus.

Latvijas uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties, un paplašinās to uzņēmumu loks, kuri potenciāli varētu piesaistīt ārējo finansējumu. Uzņēmumu rentabilitāte saglabājas stabila, parāda apkalpošanas spēja saglabājas laba pat augstāku procentu likmju periodā, savukārt juridisko personu maksātnespējas lietu skaits joprojām ir vēsturiski zemā līmenī. Arī uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu īpatsvars turpina sarukt.

Vienlaikus labāka uzņēmumu finansiālā veselība nav atspoguļojusies lielākā pieprasījumā pēc ārējā finansējuma. Latvijas Bankas uzņēmumu aptaujas rezultāti liecina, ka 2025. gadā to uzņēmumu īpatsvars, kuriem ārējais finansējums nav nepieciešams, ir pieaudzis, un arī nepieciešamā finansējuma apmērs uzņēmumos, kuriem tas tomēr ir vajadzīgs, ir samazinājies. Lielākā daļa uzņēmumu, kas priekšroku dod iekšējam finansējumam, šo izvēli skaidro ar augstām kredītu procentu likmēm, stingrām nodrošinājuma prasībām no aizdevēja puses un nepieciešamību pēc privātpersonas sniegta nodrošinājuma. Tas liecina, ka daļa uzņēmumu no ārējā finansējuma izmantošanas atturas nevis tāpēc, ka tiem nebūtu investīciju vajadzību, bet gan tāpēc, ka pieejamie finansējuma nosacījumi joprojām tiek vērtēti kā nepievilcīgi.

Īpaši izceļamas ir ļoti stingras aizdevēju izvirzītās nodrošinājuma prasības. Pēc vienotas metodoloģijas apkopotie AnaCredit dati liecina, ka arī 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem vidējā nodrošinājuma vērtība vairāk nekā pusotru reizi pārsniedza kredīta summu, būtiski pārsniedzot eirozonas vidējo rādītāju. Lai gan augstas nodrošinājuma prasības mēdz pamatot ar sarežģītu un nesekmīgu zaudējumu atgūšanu saistību neizpildes gadījumā, dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītiem liecina, ka Latvijas rādītāji atgūtās vērtības ziņā uz Eiropas Savienības valstu fona ir salīdzinoši labi. Par stingru nodrošinājuma prasību praksi liecina arī salīdzinoši biežā privātpersonu sniegtā nodrošinājuma izmantošana uzņēmumu kreditēšanā, kas Latvijā ir būtiski izplatītāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā turpina uzlaboties. Lai gan mājokļa kredītu atlikuma attiecība pret IKP joprojām ir viena no zemākajām eirozonā un būtiski atpaliek no Lietuvas, Igaunijas un eirozonas vidējā līmeņa, kreditēšanas kāpums kļūst plašāks un noturīgāks. To balsta gan augstāka aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū, gan būtiski lielāks ar hipotekārajiem kredītiem finansēto darījumu īpatsvars. Tas liecina par labāku hipotekāro kredītu pieejamību un augošu iedzīvotāju spēju un vēlmi izmantot banku finansējumu mājokļa iegādei.

Pozitīvās pārmaiņas nav koncentrētas tikai Rīgā un Pierīgā – hipotekārās kreditēšanas pieaugums vērojams gandrīz visā Latvijas teritorijā. Lielākajā daļā pašvaldību hipotekāro kredītu atlikums ir audzis straujāk nekā ekonomiskā aktivitāte. Turklāt ar kredītu finansēto mājokļu darījumu īpatsvars palielinājies teju visās pašvaldībās. Par kredītu pieejamības uzlabošanos liecina arī plašāka banku klātbūtne reģionu hipotekārās kreditēšanas tirgos. Šo dinamiku, visticamāk, veicinājusi gan pārkreditēšanās procesa atvieglošana, gan pieaugoša konkurence starp aizdevējiem. Papildu pozitīvu lomu reģionos spēlē arī Altum mājokļu iegādes aizdevumu programma, kuras nozīme atsevišķās pašvaldībās ir būtiska.

Lasīt pārskatu

APA: Banka, L. (2026, 16. nov.). Finanšu Pieejamības Pārskats 2026. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/7032
MLA: Banka, Latvijas. "Finanšu Pieejamības Pārskats 2026" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2026. <https://www.makroekonomika.lv/node/7032>.

Restricted HTML

Up