Cilvēku mazāk, vajadzības mainās, infrastruktūra paliek. Kā Latvijai pielāgoties?

2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1.845 miljoni cilvēku [1], un tas ir par aptuveni 380 tūkstošiem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Nākamo 15 gadu laikā iedzīvotāju skaits varētu sarukt vēl par aptuveni 270 tūkstošiem cilvēku [2]. Dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji ir politiski jutīga tēma un ietekmējama ar lēmumiem tikai pakāpeniski [3]. Tādējādi situācija ir izaicinoša gan darba tirgū, gan publisko pakalpojumu jomā, un infrastruktūras pielāgošana demogrāfiskajām pārmaiņām ir aktuāla jau tagad.

Tomēr mazāka sabiedrība pati par sevi nenozīmē zemāku dzīves kvalitāti. Izšķirošs ir tas, vai laikus spējam pielāgot pakalpojumus un infrastruktūru, kas veidota lielākam, vidēji jaunākam un citādi izvietotam iedzīvotāju skaitam.

Šajā rakstā aplūkotas:

• jomas, kurās demogrāfiskās pārmaiņas Latvijā būs visredzamākās,
• citu valstu pieredze, pielāgojot infrastruktūru un pakalpojumus iedzīvotāju skaita un vecumstruktūras izmaiņām,
• ieteikumi, kādus principus Latvija varētu ieviest publiskās infrastruktūras jomā.

Infrastruktūra pati nesarūk

Daudziem infrastruktūras veidiem izmaksas nesamazinās proporcionāli lietotāju skaitam. Ceļš joprojām ir jātīra un jāremontē, skola jāapsilda, bet ūdensapgādes tīkls jāuztur arī tad, ja lietotāju kļūst mazāk. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pētījumā [4] norāda, ka teritorijās, kurās iedzīvotāju skaits samazinās, sarūk pakalpojumu mēroga radītie ietaupījumi un pieaug pakalpojuma izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) Kopīgā pētniecības centra pētījumā [5] uzsvērts, ka attālos lauku reģionos cilvēku skaits vienlaikus samazinās un noveco. Tas nozīmē, ka palielinās to cilvēku īpatsvars, kuriem vajadzīga aprūpe, bet samazinās darbspējīgo skaits, kas šos pakalpojumus nodrošina un ar samaksātajiem nodokļiem finansē. Tātad izaicinājums nav tikai infrastruktūras lietotāju skaita samazināšanās un uzturēšanas izmaksu pieaugums, bet arī vajadzību maiņa.

KPMG Baltics pētījumā [6] 55 % Latvijas pašvaldību tika novērtētas ar augstu un 5 % ar ļoti augstu depopulācijas risku. Tas nozīmē, ka infrastruktūras pielāgošana nav vien atsevišķu attālu pagastu problēma, bet vidēja termiņa uzdevums lielā daļā Latvijas teritorijas. EK Kopīgā pētniecības centra pētījumā [5] Latvijas iedzīvotāju skaita kritums līdz 2040. gadam novērtēts kā viens no straujākajiem Eiropā.

Tomēr Latvijā iedzīvotāju skaits nesarūk vienmērīgi. Pērn iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados, no tiem septiņi atrodas Rīgas reģionā, un lielākais pieaugums (par 2 %) bija Mārupes novadā [7]. Tādēļ Latvijā šobrīd vienlaikus jārisina divi pretēji uzdevumi – Pierīgā un atsevišķos attīstības centros jāpalielina skolu, bērnudārzu, transporta un inženiertīklu kapacitāte. Savukārt citviet jāpielāgo infrastruktūra, kas būvēta lielākam un vidēji jaunāku iedzīvotāju skaitam. Tādējādi Latvijā vienlaikus jāfinansē gan infrastruktūras pārveidošana, gan tās paplašināšana. Tomēr arī augošajās teritorijās pirms jaunas infrastruktūras izbūves būtu jānovērtē, vai pieprasījums saglabāsies visā iecerētā objekta dzīves ciklā, jo kopējais iedzīvotāju skaits var samazināties un vecuma struktūra – mainīties.

Jomas, kurās demogrāfiskās pārmaiņas būs visredzamākās

Tuvākajā desmitgadē visredzamākā plaisa starp iedzīvotāju skaitu un infrastruktūru visdrīzāk var veidoties izglītībā. Patlaban Latvijā pašvaldības uztur gandrīz 500 vispārējās izglītības iestāžu. Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējumā līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā varētu samazināties gandrīz par 50 %, bet dažviet pat par 61 %. Salīdzinot ar 2025./2026. mācību gada sākumu, skolēnu skaita samazinājums būtu par aptuveni 110 tūkstošiem [8]. Ja skolu tīkls un ēku apjoms paliktu nemainīgs, telpu uzturēšanas izmaksas uz vienu skolēnu būtiski pieaugtu. Vienlaikus, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, būs jāspēj finansēt pedagogu un atbalsta personāla algas. Ierobežotu finanšu apstākļos izvēle būs starp lielākiem ieņēmumiem, izdevumu pārdali no citām jomām vai skolu tīkla tālāku pielāgošanu. Taču arī tukšas skolas, tāpat kā tukši kultūras nami un daudzdzīvokļu ēkas, rada apkures, apsardzes vai remonta izmaksas. Ja ēkas netiek apsaimniekotas, pasliktinās arī apkārtējās vides kvalitāte.

Veselības un sociālās aprūpes jomā, visticamāk, mainīsies ne tikai pakalpojumu izvietojums un apjoms, bet arī struktūra. Mazāk bērnu nozīmēs mazāku pieprasījumu pēc dzemdniecības un pediatrijas, savukārt lielāks senioru īpatsvars – lielāku vajadzību pēc hronisko slimību ārstēšanas, rehabilitācijas un ilgtermiņa sociālās aprūpes. Labklājības ministrijas pasūtītā izvērtējumā prognozēts, ka līdz 2045. gadam ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits būtiski pieaugs attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu un kopējie izdevumi palielināsies vismaz trīs reizes salīdzinājumā ar 2023. gadu [9]. Tātad nākotnē mainīsies ne tikai veselības un sociālās aprūpes infrastruktūras noslodze, bet arī tas, kādi pakalpojumi iedzīvotājiem būs nepieciešami.

Valsts un pašvaldības Latvijā uztur ļoti blīvu ceļu tīklu – gandrīz 31 kilometrs uz 1000 iedzīvotājiem [10]. Šis rādītājs divreiz pārsniedz 15 valstu mediānu [11] (skatīt 2. attēlu). Vienlaikus finansējuma plaisa jeb iztrūkums jau šobrīd ir apjomīgs. Satiksmes ministrijas vērtējumā Latvijas autoceļu tīklam gadā būtu nepieciešami vismaz 800 milj. eiro [12], bet pašlaik tiek ieguldīti aptuveni 350 milj. eiro. Tātad jau pie pašreizējā iedzīvotāju skaita ceļiem novirzītais finansējums ir tikai puse no nozares aplēstās nepieciešamības. Iedzīvotāju skaitam sarūkot, bet ceļu tīklam paliekot nemainīgam, spiediens uz valsts un pašvaldību budžetiem pieaugs. Vienlaikus Latvijas valsts autoceļu tīkla noslodzes dati rāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas automašīnu ikdienas braucieniem izmanto tikai 10 % valsts ceļu posmu [12]. Tādējādi izaicinājums nākotnē būs ne tikai kopējais kilometru skaits uz sarūkošā iedzīvotāju skaita fona, bet arī tīkla struktūra.

Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskarsies ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde un citas tīklu infrastruktūras, kur mazāks klientu skaits nozīmē tīklu uzturēšanas izmaksu sadalīšanu uz mazāku rēķinu maksātāju skaitu.

Pasaules prakse un pieredze

Daudzi starptautiskā praksē izmantoti instrumenti Latvijā jau ir izmēģināti vai ieplānoti. Citu valstu pieredzes galvenā vērtība nav pilnīgi jaunu risinājumu atrašana, bet gan spēja atsevišķus pilotprojektus pārvērst par pastāvīgu risinājumu. Piemēram: 

• viena vieta, vairāki pakalpojumi. Somijā Bergo (Bergö) salas padome kopā ar Malaksas pašvaldību izveidoja daudzfunkcionālu centru, kur apvienoja senioru mājokļus, bibliotēku un periodiski pieejamu veselības aprūpes punktu. Nīderlandes Groningenas reģionā kopienu centros veselības un sociālie pakalpojumi tiek kombinēti ar komercpakalpojumiem. Itālijas POLIS projektā 6933 pasta nodaļas mazās pašvaldībās tika pārveidotas par valsts pārvaldes klātienes un digitālo pakalpojumu centriem, kuros tiek piedāvātas arī kopstrādes un mācību telpas [13];
• elastīga mobilitāte. Polijā Krakovas–Pļašovas un Ribitvi teritorijās vairāk nekā desmit gadus darbojas autobuss pēc pieprasījuma "Tele-Bus". Pasažieris iepriekš piesaka braucienu starp izvēlētām pieturām un izmanto parasto sabiedriskā transporta biļeti. Lietotāju skaits šajā laikā pieaudzis no aptuveni 300 līdz vairāk nekā 4000 mēnesī [14]. Tas parāda, ka izvēle nav tikai starp lielu, pustukšu autobusu un transporta neesamību. Līdzīgs risinājums Latvijā ieplānots Sociālā klimata fonda plānā [15], tomēr tikai pēc 2028. gada. Turklāt izaicinājums būs to savienot ar regulārajiem maršrutiem, skolēnu un sociālajiem pārvadājumiem un pakalpojumu darba laiku;
• kompakti un savienoti centri. Japāna ir ieviesusi principu "kompakts un savienots" (compact and networked) [16]: pakalpojumi un apbūve tiek koncentrēta blīvos centros, kurus savieno transports un digitālā infrastruktūra. Vienlaikus Japānas valdība iedrošina izmantot attālināto darbu kā instrumentu lauku teritoriju revitalizācijai. Arī Dienvidkoreja cenšas koncentrēt izglītību, veselības aprūpi, kultūras pakalpojumus un arī kvalitatīvus mājokļus blīvākās un vieglāk sasniedzamās vietās. Šādas pieejas mērķis nav "likvidēt laukus", bet saglabāt kvalitatīvus un sasniedzamus pakalpojumus arī pie mazāka iedzīvotāju skaita.

Ko Latvija varētu darīt?

Plaisa starp sarūkošo iedzīvotāju skaitu un infrastruktūru, kuras apjoms vai izmaksas nesamazinās tikpat ātri, nākotnē, visticamāk, pieaugs. Tādēļ OECD un EK Kopīgais pētniecības centrs iesaka vienlaikus vērtēt izmaksas un sasniedzamību. Depopulācijas apstākļos lētākais iestāžu izvietojums var būt sociāli nepieņemams, bet visu iestāžu vai infrastruktūras saglabāšana – finansiāli neiespējama.

Latvija var skatīties uz pasaules pieredzi un izmantot šādus lēmumu principus publiskās infrastruktūras jomā.

1. Pirms valsts vai pašvaldības objektu būvniecības – demogrāfiskais tests. Katram (lielam) valsts vai pašvaldības projektam būtu jāiztur demogrāfiskās ilgtspējas tests. Proti, pirms jaunas sporta halles, ielas vai ūdensvada izbūves jāvērtē ne tikai pašreizējais pieprasījums, bet arī lietotāju skaits, struktūra un viņu vajadzības pēc 30 gadiem. Kā norādīts ESPON RURALPLAN projektā [17], lauku teritorijās pašvaldību plānos bieži saglabājas nereāli mērķi saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Arī topošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reforma ir iespēja regulāri pārvērtēt, cik labi finansējuma sadales kritēriji atspoguļo atšķirīgās demogrāfiskās tendences un ar tām saistītās pašvaldību pakalpojumu izmaksas.
2. Eiropas Savienības fondu finansēta infrastruktūra nav bez maksas, un nauda nav mūžīga. Eiropas finansējums var segt būvniecību, bet apkure, personāls, remonts vai atjaunošana būs jāfinansē pašiem vēl vairākus gadu desmitus. Savukārt ceļu jomā, kur Eiropas Savienības fondu finansējums strauji samazinās, arvien svarīgāk būs diferencēt uzturēšanas standartus pēc satiksmes intensitātes un sociālekonomiskās nozīmes.
3. Plānot funkcionālajās teritorijās jeb pēc cilvēku ikdienas, nevis pašvaldību robežām. Cilvēki dzīvo vienā pašvaldībā, strādā citā un ārstējas reģionālajā centrā. Tāpēc transportu, skolu specializāciju un sociālo aprūpi jēgpilni plānot funkcionālās teritorijās. Pašvaldības var, piemēram, kopīgi organizēt sabiedriskā transporta maršrutus uz skolu un ārsta apmeklējumiem, saskaņot tos ar pieņemšanas laikiem vai ļaut brīvās vietas skolēnu transportā izmantot arī citiem pasažieriem.
4. Mērīt pakalpojuma sasniedzamību, nevis ēku skaitu. Dažreiz cilvēks jānogādā līdz pakalpojumam, bet citreiz pakalpojums jānogādā pie cilvēka. Mobilās veselības, sociālās aprūpes un valsts pārvaldes pakalpojumu brigādes var būt lētākas un pieejamākas par pastāvīgas filiāles uzturēšanu vietā ar ļoti mazu pieprasījumu. Ja pakalpojumu nodrošina privāts vai ārējs sniedzējs, publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos var būt nepieciešams noteikt pieejamības prasības arī mazapdzīvotām teritorijām, kur pakalpojuma sniegšana pati par sevi nav komerciāli pievilcīga. Būtiski ir abus modeļus plānot kopā.
5. Sarūkošām pilsētām ierobežot izplešanos: ja iedzīvotāju skaits kļūst mazāks, bet apbūve izplešas nomalēs, rodas vairāk ceļu, apgaismojuma, ūdensvadu un transporta vajadzību uz vienu iedzīvotāju. OECD [18] un citu valstu pieeja tādēļ iesaka koncentrēt attīstību centros un atkārtoti izmantot jau apbūvētas teritorijas.

Noslēgums

Depopulāciju Latvijā parasti apspriež kā zaudējumu sarakstu – mazāk bērnu, tukšākas skolas, retāki autobusi un slēgtas iestādes. Taču mazāks iedzīvotāju skaits pats par sevi nenozīmē sliktākus pakalpojumus. Tas prasa atteikties no pieņēmuma, ka katra ēka un katrs līdzšinējais pakalpojumu modelis jāsaglabā nemainīgs. Dažviet, kur pieprasījums ir pietiekams, joprojām būs pamatoti saglabāt atsevišķu klātienes iestādi. Citviet piemērotāks būs kopīgs pakalpojumu centrs, transports pēc pieprasījuma, mobilais speciālists vai digitāla konsultācija.

Savlaicīga pielāgošanās nav atkāpšanās no reģioniem. Tā ir resursu pārcelšana no nepietiekami izmantotu ēku un tīklu uzturēšanas uz pakalpojumiem, kas cilvēkiem būs vajadzīgi nākotnē. Dārgākais scenārijs būtu turpināt uzturēt vakardienas infrastruktūru un vienlaikus būvēt jaunu, neņemot vērā nākotnes lietotāju skaitu un viņu mainīgās vajadzības.
 

[1] Centrālās statistikas pārvaldes dati. Avots: Latvijā dzīvo 1,845 miljoni iedzīvotāju | Oficiālās statistikas portāls. Periodā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 1. janvārim 19 ES valstīs iedzīvotāju skaits palielinājās, bet 8 valstīs tas samazinājās. Lielākais relatīvais iedzīvotāju skaita samazinājums tika novērots Latvijā (-17 %), Bulgārijā (-16 %), Lietuvā (-14 %), Rumānijā (-11 %) un Horvātijā (-10 %). Avots: Demography of Europe – 2026 edition - Interactive publications - Eurostat.

[2] Līdz 2040. gadam Latvija varētu zaudēt aptuveni 270 tūkstošus iedzīvotāju jeb 15 %, un valstī būtu aptuveni 1.64 miljoni cilvēku. Līdz 2060. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt līdz aptuveni 1.44 miljoniem, kas būtu par aptuveni 24 % mazāk nekā 2026. gada sākumā. Avots: Eurostat_Population projections 2100.

[3] Plašāk – Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?" (28.05.2025). Par aktuālākajiem globālajiem izaicinājumiem FT rakstā "Why birth rates are falling everywhere all at once" (16.05.2026)

[4] OECD (2025). Shrinking Smartly and Sustainably: Strategies for Action, nodaļas par pašvaldību savstarpējo sadarbību, funkcionālajām teritorijām un kopīgiem investīciju ietvariem. OECD Regional Development Studies, OECD Publishing, Paris. Pieejams: Shrinking Smartly and Sustainably | OECD

[5] European Commission, Joint Research Centre (2025). "Demography 2040: cities keep growing while population shrinks in remote rural regions", 4.04.2025. Pieejams: Demography 2040: cities keep growing, while population shrinks in remote rural regions - Joint Research Centre.

[6] KPMG Baltics pētījums Latvijas reģionu demogrāfijas tendences un reģionālās politikas pielāgošanās iespējas (2025) no semināra Iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskās pārmaiņas reģionos materiāliem.

[7] Latvijā dzīvo 1,845 miljoni iedzīvotāju | Oficiālās statistikas portāls

[8] IZM: skolēnu skaita prognoze līdz 2040. gadam; IZM: 2025./2026. mācību gada sākumā - 223 696 skolēni

[9] 5. ziņojums "Ilgtspējīga ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļa piedāvājums" izvērtējumam "Par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem un priekšlikumiem ilgtspējīga finansēšanas modeļa ieviešanai"

[10] Latvijas Valsts ceļi, 2024. gada 31. decembra dati. No kopējiem 70 943 km aptuveni 13 380 km ir meža ceļi. Pārējie - aptuveni 58 tūkstoši kilometru - ir valsts un pašvaldību autoceļi un ielas.

[11] 15 valstu mediāna ir nepilni 14 km uz 1000 iedzīvotājiem Aprēķiniem izmantoti Road Network 2025 – ERF un iedzīvotāju statistikas dati no Eurostat.

[12] Par valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam

[13] Polis Project - Poste Italiane

[14] Tele-bus - Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne S.A. w Krakowie un MPK SA in Krakow buys 3 buses to serve the Tele-bus line - Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne S.A. in Krakow

[15] Plānā ir iekļauta investīcija "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos", kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību, vienlaikus nodrošinot, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuves sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā. Avots: Par Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–2032. gadam (pieņemts: 21.05.2026.) un Komisija apstiprina Latvijas Sociālo klimata plānu 617 miljonu eiro apmērā

[16] Japānā iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 1/3 tuvākajā pusgadsmitā, īpaši lauku teritorijās, vienlaikus ar būtisku sabiedrības novecošanu. Statista.com (2022) ziņojums Rural depopulation: the future of real estate in Japan.

[17] RURALPLAN - Innovative planning in shrinking societies | ESPON

[18] OECD (2025). Shrinking Smartly and Sustainably: Strategies for Action, nodaļas par starppašvaldību sadarbību, funkcionālajām teritorijām un kopīgiem investīciju ietvariem. OECD Regional Development Studies, OECD Publishing, Paris. Pieejams: Shrinking Smartly and Sustainably | OECD