01.02.2021.

Ierobežojumi neapturēja tautsaimniecības izaugsmi gada pēdējā ceturksnī

Attēls ar izaugsmes ilustrāciju -  augoši dēsti
Foto: Shutterstock

Pielāgošanās spējas un pacietība bija gan uzņēmēju, gan patērētāju 2020. gada vadmotīvs, darbojoties nemitīgi mainīgu spēles noteikumu apstākļos. Tas, ka noteikumus ietekmē iepriekšējo soļu sekmīgums pandēmijas apkarošanā, tos nepadarīja viegli prognozējamus. Iekšzemes kopprodukta paugurainā attīstība gada laikā atgādināja dažu labu atrakciju izklaides parkā, priekam un izklaidei gan bieži vien izpaliekot.

Lai gan ārkārtējā situācija bija jānosaka no jauna, ierobežojumu slogam pretī liekot atbalsta mehānismus, gada laikā izdevās ierobežot pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un ienākumu līmeni. Vienlaikus nenoteiktības ieilgšana ekonomikas dalībnieku pacietību varētu būt ievirzījusi arī pieticības (piesardzības) virzienā, liekot rūpīgi izvērtēt un atlikt daļu patēriņa vai investīciju plānu, ko ierobežojumi tieši neskar, tādējādi palielinoties uzkrājumu līmenim. 

Par spīti ierobežojumiem tautsaimniecībā kopumā saglabājusies izaugsme, lai gan pirmskrīzes līmenis vēl nav sasniegts.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma datiem 2020. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un bija par 1,7% zemākā līmenī nekā pirms gada (izlīdzināti dati). 

Nozaru dalījumā aina ir nevienmērīga. No pieejamajiem mēnešu datiem redzams, ka pērn relatīvi sekmīgāk klājies apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai un mazumtirdzniecībai. Kokrūpniecība pamazām atguvusies no iepriekšējā gada nelabvēlīgo faktoru ietekmes.  Lauksaimniecības rezultātus pozitīvi ietekmēja labā graudaugu raža, kas palīdzēja balstīt arī preču eksportu. Savukārt mazumtirdzniecība, kas nodrošina patērētāju ikdienas vajadzības, bija starp nozarēm, kurās sekmīgāk nekā citās jomās, piemēram, atpūtas un kultūras, izmitināšanas pakalpojumos bija iespējams attīstīt attālinātu pakalpojumu sniegšanu. 

Covid-19 vakcīnas pieejamība šā gada laikā varētu ļaut pamazām atdzīvoties pakalpojumu nozarēm, kuru darbību visvairāk skar pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi. Tomēr iespēja rīkot plašus publiskus pasākumus un brīvi apmeklēt kultūrvietas u.c. aktivitātes noteiks brīdi, kad varēs gaidīt atjaunojamies braucienu pakalpojumu eksporta būtisku pieaugumu un jaunu uzplaukumu viesmīlības jomā. 

Atsevišķās nozarēs tālākā izaugsme būs atkarīga ne vien no sekmīgas pandēmijas pārvarēšanas, bet arī no citiem faktoriem. Piemēram, transporta nozare, kas jau pirms pandēmijas piedzīvoja kravu pārvadājumu samazināšanos, savu agrāko lomu tautsaimniecībā varētu neatgūt gan konkurences dēļ, gan specifisku kravu (piemēram, ogļu) pieprasījuma mazināšanās dēļ līdz ar pakāpenisku pāreju uz zaļāku saimniekošanu citās Eiropas valstīs. Videi draudzīga saimniekošana kļūs arvien aktuālāka arī citās jomās.

Šā gada sākums vēl aizvadīts virtuves stadionos un virtuālajos ceļojumos, un tas piebremzēs 2021. gada izaugsmi kopumā: izrāviens nav gaidāms straujš. Investīciju aktivitāti palīdzēs sekmēt pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Par izaicinājumu varētu kļūt līdzekļu pieejamības un faktisko iespēju (projektu sagatavošana, iepirkumu gaita, projektu īstenotāju tehniskā kapacitāte un atbilstoša darbaspēka pieejamība) samērošana.

Detalizēti dati par IKP izlietojumu un pievienotās vērtības pārmaiņām nozaru dalījumā gaidāmi februāra beigās.

APA: Paula, D. (2021, 24. jul.). Ierobežojumi neapturēja tautsaimniecības izaugsmi gada pēdējā ceturksnī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5106
MLA: Paula, Daina. "Ierobežojumi neapturēja tautsaimniecības izaugsmi gada pēdējā ceturksnī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.07.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5106>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up