11.01.2022.

Inflācijas kāpums turpinājies arī decembrī

Ilustratīvs attēls - grozs ar pārtikas precēm uz monētu stabiņu fona
Foto: Shutterstock

Decembra inflācijas rādītāji Latvijā bijuši bez pārsteigumiem – tā turpināja pieņemties spēkā, sasniedzot 7.9% (2021. gada decembris salīdzinājumā ar 2020. gada decembri). Droši vien šādos apstākļos nav viegli atcerēties iepriekšējā gada sākumu, kad Latvijā dažus mēnešus bija vērojama pat deflācija. Ņemot vērā šo cenu samazinājumu un salīdzinoši lēnākus cenu pieauguma tempus pērnā gada pirmajā pusē, 2021. gadā vidēji cenu līmenis bija par 3.3% augstāks nekā pirms gada.

Apstākļos, kad inflācija ir kļuvusi par ikdienas sarunu tematu, arvien skaļāk izskan jautājumi, kāpēc centrālās bankas un citi ekonomikas politikas īstenotāji aktīvi nerīkojas, lai ierobežotu straujo cenu pieaugumu. Inflācija nav piemirsta – tā ir viena no aktuālākajām tēmām, kam tiek pievērsta uzmanība, taču centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu plāno vidējā termiņā (lēmumu ietekme 18-24 mēnešu periodā, skat. ECB galvenā ekonomista Filipa Leina neseno skaidrojumu), nevis rīkojas spontāni. Arī Latvijas pagājušā gada inflācijas šūpoles parāda, ka pat viena gada laikā tā var mainīties no negatīvas līdz tādai, kāda nav pieredzēta pēdējo 10 gadu laikā. Ierasti inflācijas apkarošanai centrālās bankas īsteno ierobežojošu monetāro politiku, taču pašreizējos apstākļos, kad vēl nav pārvarēta Covid-19 krīzes ietekme, pārāk cieša monetārās politikas "grožu" pievilkšana jau tā ievainotajai tautsaimniecībai nozīmētu vēl vienu triecienu, turklāt laikā, kad vēl nepieciešams kāds plāksteris un mierinājums. Tāpēc pirms aktīvas iejaukšanās ekonomikā monetārās politikas veidotājiem jābūt pārliecinātiem, vai šūpoles joprojām vedīs mūs tikai uz augšu, vai tomēr ir sagaidāms, ka inflācija, atsevišķu komponentu cenai samazinoties, stabilizēsies un atgriezīsies pieņemamā līmenī (monetārās politikas mērķis – 2% inflācija vidējā termiņā). Būtiski atcerēties un saprast – monetārā politika nereaģē uz īstermiņa inflācijas svārstībām, bet skatās uz tendencēm ilgtermiņā.

Analizējot tendences Latvijā, inflācija lielākās svārstības pērn piedzīvoja enerģijas cenu izmaiņu dēļ, kuru pieaugumu ietekmēja virkne dažādu faktoru. Vēsturiski enerģijas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas (gan strauji pieaugušas, gan tik pat strauji samazinājušās). Pašlaik gan tās joprojām saglabājas augstā līmenī. Turklāt energoresursu cenu pieaugums gada pirmajos mēnešos atstās nospiedumus ne tikai elektrības rēķinā. Jau pašlaik ir paziņots par ievērojamu skaitu dažādu administratīvi regulējamo tarifu pieaugumu.

Turpina pieaugt cenas arī pārtikai un dažādām rūpniecības precēm un pakalpojumiem. Pērnā gada nogalē un jaunā gada iesākumā daudz diskutēts par inflācijas prognozēm šim gadam. Redzējums gan var mainīties atkarībā no tā, cik precīzs ir skatījums par enerģijas cenu dinamiku, kā arī tā, kā turpinās attīstīties pandēmijas gaita. Tomēr par tuvākajiem mēnešiem ir skaidrs, ka inflācija būs, turklāt, iespējams, vēl lielāka nekā decembrī.

Lielāka neskaidrība ir, kā situācija attīstīsies ilgākā laika periodā. Mūsu prognoze rāda, ka inflācija jau šī gada vidū varētu sākt samazināties un gada nogalē pietuvoties 3%, tomēr nenoteiktība vēl ir liela un turpināsim uzmanīgi sekot situācijas attīstībai. Nepieciešamības gadījumā reaģēt būs gatava arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, kā to nesen apstiprināja arī ECB Padomes loceklis, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

APA: Opmane, I. (2022, 08. dec.). Inflācijas kāpums turpinājies arī decembrī . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5464
MLA: Opmane, Ieva. "Inflācijas kāpums turpinājies arī decembrī " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5464>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up