28.02.2020.

Īsi par koronavīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku

Īsi par koronavīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku
Foto: Shutterstock

Ar jauno koronavīrusu "Covid-19", kas pirmo reizi tika konstatēts 2019. gada decembrī Ķīnā, visā pasaulē ir inficējušies vairāk nekā 80 000 cilvēku un vairāk nekā 2700 inficēšanās gadījumu beigušies letāli (dati 2020. gada februāra beigās). Pašlaik joprojām ir liela nenoteiktība par to, vai izdosies ierobežot koronavīrusa tālāku izplatību. Ķīnā, šķiet, tas ir lielā mērā izdevies, taču slimība izpletusies citur pasaulē – vissmagāk Āzijas reģiona kaimiņvalstīs, bet Eiropā visbūtiskāk skarta Itālija. Koronavīruss konstatēts arī Latvijas kaimiņvalstīs un acīmredzot ir tikai laika jautājums, kad pirmie saslimšanas gadījumi tiks apstiprināti arī Latvijā. 

Pamatots ir jautājums, kāda būs koronavīrusa ietekme uz pasaules un Latvijas ekonomikas attīstību. Kopumā "Covid-19" ietekme uz globālo ekonomiku būs atkarīga no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot tā izplatību. 

Attiecībā uz Ķīnu vairums analītiķu prognozē, ka tās ekonomikas kāpums 2020. gadā cerēto 6% vietā būs vismaz par vairākiem procenta punktiem mazāks. Ķīna tiek dēvēta par pasaules ražošanas cehu, līdz ar to problēmas Ķīnā ietekmē daudzas kompānijas citur pasaulē, it īpaši atsevišķās nozarēs, piemēram, autoindustrijā (kas jau tā pēdējos gados saskaras ar problēmām, tradicionālajiem auto ražotājiem zaudējot savu lomu), IT un elektronikas nozarēs. Dažādas praktiskas barjeras, piemēram, ceļošanas ierobežojumi un pasākumu atcelšana negatīvi ietekmē tūrisma un viesmīlības nozari.

Ekonomisti šādās reizēs parasti meklē salīdzinājumus – un šai situācijai precedents ir 2003. gads un SARS vīruss. Tā ekonomiskā ietekme uz Ķīnu bija līdz 1% no ekonomikas apjoma, kas nav dramatisks, taču pietiekami būtisks. Savukārt uz pārējo pasauli ietekme toreiz bija nebūtiska – zem 0,1% no ekonomikas apjoma. Koronavīrusa ietekme, ņemot vērā notikumu attīstību, visticamāk, būs ievērojami lielāka, vispirms jau pašā Ķīnā. Taču pārējai pasaulei nozīmīgāk ir tas, ka Ķīnas relatīvā loma globālajā ekonomikā šo 17 gadu laikā ir būtiski – vismaz 4 reizes – pieaugusi. Līdz ar to arī ietekme uz pārējo pasauli būs vismaz četras reizes lielāka. Pirmo ietekmi jau varam redzēt – preču piegāžu kavēšanās, pieprasījuma kritums transporta un viesmīlības nozarēs, kritums pasaules akciju tirgos.

Ja izdosies ierobežot koronavīrusa izplatību, liela cerība ir, ka ASV, Eiropa un pārējā pasaule nenonāks ekonomiskajā lejupslīdē, taču atsevišķas iepriekš minētās industrijas īstermiņā cietīs būtiskus zaudējumus.

Šādas globālās norises ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas tiešie ekonomiskie sakari ar Ķīnu ir salīdzinoši nelieli. Tomēr mūs pastarpināti ietekmē arī tas, ja autoražotājs no Vācijas pārdod mazāk automašīnu Ķīnā vai viesmīlības nozare Francijā uzņem mazāk tūristu. Tas nozīmē arī negatīvu ietekmi uz eksportu no Latvijas. Taču par kopējo ietekmi šobrīd nebūtu prātīgi spekulēt, jo tā būs ļoti atkarīga no tā, cik plaši vīruss izplatīsies Eiropā un kādi ierobežojoši pasākumi tiks veikti, piemēram, attiecībā uz ceļošanu. Tas, ko varam spriest no līdzīgām situācijām – šī ietekme, visticamāk, būs salīdzinoši īslaicīga un koncentrēta šī gada pirmajā pusgadā. Atļaušos izteikt minējumu, ka nākamgad ap šo laiku jau apspriedīsim jau pavisam citas problēmas un koronavīruss vairs nebūs dienas kārtībā.

Tomēr pēc iepriekšējās krīzes esam daudz mācījušies, kļuvuši stiprāki, tautsaimniecības struktūra ir līdzsvarotāka, un globālajām problēmām, lai cik nopietnas tās arī nebūtu, nebūs tik smagas ietekmes. Tāpēc svarīgi saglabāt racionālu spriestspēju un nesaslimt ar panikas vīrusu. Pasaules pieredze rāda, ka šādās situācijās nepamatotas panikas nodarītais kaitējums var būt daudzkārt lielāks par pašas reālās problēmas nodarīto ļaunumu.

APA: Strazds, A. (2024, 25. apr.). Īsi par koronavīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4758
MLA: Strazds, Andris. "Īsi par koronavīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4758>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Vilnis Zakrevskis
    05.03.2020 14:16

    Citādi jau ar Ķīnas ekonomiku viss bija OK? Nekādu problēmu ar parādu (kas ir nauda, ja atceries), ar shadow banking, ar jeņķiem? Savukārt, nu ir rasts visu problēmu cēlonis, ne tā?
    Tāpat arī pārējā pasaulē. Pateicoties CB viedajai politikai viss bija štokos, bet nu – ak vai - uzbrukusi iesnu pandēmija! Patiesībā neviens no mums šobrīd nezina, kas šis vīruss patiesībā ir un no kurienes tas radies. Tomēr katram no mums vajadzētu saprast, kas un kāpēc sēj baiļu un panikas atmosfēru par šo (šķietamo) globālo pandēmiju. Ka sekas nospiedošajam vairumam no mums būs daudz sliktākas, nekā jebkad varētu radīt šis vīruss:
    1) Iedzīvotāju bezprecedenta kontrole
    2) Neierobežots finansējums (no mūsu kabatām) "Lielajai farmācijai" un PVO
    3) Pamatojums medicīniskā ārkārtas stāvokļa ieviešanai (kas nozīmē arestu viesnīcā, kuģi, lazaretē ... un ārstēšanu, kas būtiski vairo letālas sekas)
    4) Pamatojums totālai interneta cenzūrai un bloķēšanai
    5) Bezprecedenta ekonomiskās krīzes detonatoru jaunas pasaules kārtības radīšanai.
    Neticat? Vienkārši izlasiet paziņojumu presei [http://www.centerforhealthsecurity.org/event201/about], ko Džona Hopkinsa centra Event 201 dalībnieki publicēja īsi PIRMS “Wuhan” un “koronavīruss” kļuva par ikdienas sarunu tēmām:
    “Nākamā smagā pandēmija ne tikai radīs smagas slimības un dzīvību zaudējumu, bet arī varētu izraisīt lielas ekonomiskās un sabiedriskās sekas, kas var radīt globālu ietekmi un ciešanas. Centieniem novērst šādas sekas vai reaģēt uz tām, kad tās parādīsies, būs nepieciešama vēl nepieredzēti liela sadarbība starp valdībām, starptautiskām organizācijām un privāto sektoru.”

    “Esam daudz mācījušies, kļuvuši stiprāki, struktūra ir līdzsvarotāka” amizanti lasīt šos politiķu tekstus citkārt visai zinīga vīra blogā. Pagaidām gan šis šķiet kārtējais "drill", taču, ko esam mācījušies un cik stiprāki kļuvuši, redzēsim, kad "līdzsvarotākās struktūras" demontāža sāksies.

    Noņemu cepuri Pētera Apiņa priekšā par uzdrīkstēšanos publiski paust nepieradinātu un profesionālu viedokli. Cik ilgi tādiem kā Apinis ļaus runāt, ir atkarīgs arī no katra no mums.

  • Skolnieciņš no…
    04.10.2020 21:48

    Iedzersim liepziedu tēju ar medu un lūgsim Latvju Dievu svētību! Padzīsim Kovidu (Covid-19), kvēpinot kadiķa zariņu. Lūgsim Dabas Māti, lai Kovids (Covid-19) pamet mūsu zemīti! Lūgsim Laimu, lai mums būtu laba veselība! Lai Latvju Dievi stāv mums klāt!
    Stipru veselību no sirds vēlot, Skolnieciņš
    [Latvju Skaudības Dievs]
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
    #LatvjuDievuSvētība #DabasMāte

Restricted HTML

Up