30.04.2019.

Izaugsmes glezna piestāv rāmim

Foto: Shutterstock

Līdz ar visai nelabvēlīgām norisēm ārējā ekonomiskajā vidē, tostarp augstu nenoteiktību attiecībā uz globālās tirdzniecības sarunu iznākumiem, protekcionisma spiedienu atsevišķās jomās, nedaudz atlikto breksitu, kā arī globālās izaugsmes zemākiem vērtējumiem, Latvijas tautsaimniecība 2019. gada pirmajā ceturksnī visai būtiski bremzējusies (-0.3% ceturkšņa laikā un +3.0% gada laikā pēc izlīdzinātiem datiem, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto ātro novērtējumu). Iepriekšējā ceturksnī, jau pastāvot līdzīgai ārējās vides attīstībai, Latvijas tautsaimniecības straujā izaugsme izskatījās pēc "gleznas, kas vizuāli nesader ar rāmi", tomēr šobrīd izaugsmes iespējas arvien skaidrāk iezīmējas uz iekšzemes faktoru rēķina, turklāt arī tie nav tikai labvēlīgi.

Pilnīgāka informācija par nozaru attīstību un iekšzemes kopprodukta izlietojuma komponentu dinamiku gan būs pieejama vien pēc mēneša, taču īstermiņa dati rāda, ka eksporta pienesums izaugsmei varētu būt ļoti vājš un, visticamāk, būs nelabvēlīgi ietekmējis arī vairumtirdzniecības attīstību. Tikmēr jaunākie dati rāda, ka mazumtirdzniecības attīstība bijusi sekmīga (1. ceturksnī reālā apgrozījuma gada kāpums pēc izlīdzinātiem datiem sasniedza 3.7%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Mazumtirdzniecības kāpumu gan, iespējams, vēl arvien labvēlīgi ietekmē 2018. gada ienākumu dinamika: 2018. gadā, palielinoties vidējai darba samaksai valstī, kā arī nodokļu politikas ietekmē iedzīvotāju reālā pirktspēja auga straujāk nekā 2017. gadā, radot iespēju gan palielināt patēriņu, gan veidot uzkrājumus. Šis fons ļauj attīstīties mazumtirdzniecībai, tostarp veidoties un paplašināties tirdzniecības centriem. 

Tomēr šādas "iekšējās rezerves" ir ar visai ierobežotu jaudu. Šogad līdzvērtīgs pirktspējas kāpums nav gaidāms (piemēram, netiek palielināta minimālā alga). Turklāt, lai gan Eiropas Komisijas dati liecina, ka aprīlī patērētāju noskaņojums uzlabojies, gluži par optimisma pieaugumu to saukt nevarētu, jo kopējais radītājs uzlabojies uz iepriekšējo 12 mēnešu finansiālās situācijas vērtējuma rēķina, kā arī lielāku pirkumu plāniem tuvāko 12 mēnešu laikā. Turpretī tuvāko 12 mēnešu finansiālās situācijas un kopējās ekonomiskās situācijas redzējums ir nedaudz pasliktinājies. Mazliet vairāk optimisma ir mazumtirdzniecības noskaņojumā, kur gan runa ir tikai par tuvākajiem trīs mēnešiem, un te mazumtirgotāji, iespējams, rēķinās gan ar patērētāju uzkrājumu izlietošanu, gan arī joprojām augošajiem (lai arī lēnāk) ienākumiem, gan iedzīvotāju interesi par jaunajām tirdzniecības vietām.

Lai gan uzņēmēju noskaņojuma pasliktinājums citās jomās (piemēram, būvniecībā un rūpniecībā, kur tendence vērojama jau kopš decembra), kā arī ārējā vide nerosina veikt investīcijas kapacitātes palielināšanā, vēl arvien uzņēmumu darba kārtībā ir iesākti liela mēroga investīciju projekti. Tāpat šā gada pirmajos mēnešos izskanējuši jauni investīciju plāni plašā nozaru spektrā. Arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve šā gada pirmajā ceturksnī (Finanšu ministrijas dati) sekmējusies nedaudz straujāk nekā 2018. gada pirmajos trīs mēnešos. Tomēr gada laikā investīciju aktivitāti varētu palēnināt uz ārējo tirgu vairāk vērsto nozaru attīstības bremzēšanās. Ostu darbībā, ko pērn balstīja īslaicīgi faktori, jau šobrīd vērojama mērenāka izaugsme, turklāt transporta nozares attīstību kopumā drīzumā varētu bremzēt arī auto pārvadājumu politika ES iekšienē, kas ietver perifērijas valstu autopārvadātāju darbībai nelabvēlīgus nosacījumus. Apstrādes rūpniecības izaugsmi noteiks eksporta iespējas, kas svārstīsies līdzi globālajai izaugsmei, starpvalstu tirdzniecības politikai un breksita iznākumam.

Būvniecības izaugsme pēc provizoriskiem datiem 1. ceturksnī ir palēninājusies pēc straujās 2018. gada attīstības. Tomēr nozares attīstībai saglabājas labvēlīgi nosacījumi: gan plānotās investīcijas (tostarp ES fondu līdzekļu izmantošana), gan iedzīvotāju maksātspējas pieaugums (un tādējādi – pieprasījums mājokļu segmentā). 

Enerģijas nozare 1. ceturksnī vēl arvien būs cietusi no laikapstākļiem. Arī fosilā kurināmā un elektroenerģijas biržas cenu attīstība nebija tik labvēlīga, lai būtu izdevīgi pastiprināti ražot elektroenerģiju koģenerācijas režīmā. Elektroenerģijas ražošanas apjoms 1. ceturksnī piedzīvojis ar divciparu skaitli rakstāmu sarukumu gada laikā.

Kopumā īstermiņa dati norāda, ka jau 1. ceturksnī relatīvi sekmīgāk varētu būt attīstījušās uz iekšzemes tirgu vērstās nozares (izņemot enerģijas nozari). Šāda tendence, visticamāk, saglabāsies arī gada laikā.

APA: Paula, D. (2019, 19. sep.). Izaugsmes glezna piestāv rāmim. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4467
MLA: Paula, Daina. "Izaugsmes glezna piestāv rāmim" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4467>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up