12.05.2014.

Jaunākie eksporta dati apstiprina Latvijas eksportētāju spēju ātri pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā

2014. gada martā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 11.2%. Neskatoties uz politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos austrumu kaimiņvalstīs un neiepriecinošajiem Latvijas rūpniecības datiem gada pirmajos mēnešos, Latvijas preču eksports martā pieauga par 7.3% salīdzinājumā ar februāri. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 6.1%, bet preču importa vērtība gandrīz palikusi nemainīga – samazinājums par 0.5%. Ārējās tirdzniecības dati apstiprina, ka Latvijas eksportētāju konkurētspēja, izmantojot mazas un elastīgas ekonomikas priekšrocības, ļauj salīdzinoši ātri un viegli pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā.

Martā salīdzinājumā ar februāri visstraujāk pieauga ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (medikamentu eksports uz Uzbekistānu un Somiju), minerālproduktu, koksnes izstrādājumu, elektroiekārtu, optisko iekārtu un mēbeļu un satiksmes līdzekļu eksports. Satiksmes līdzekļu eksporta pieaugumu nodrošināja kuģu izvedums par 7.2 miljoniem eiro, izpildot Skandināvijas valstu (Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas) zvejniecības nozares pasūtījumus. Straujākie izaugsmes tempi gada griezumā saglabājās koksnes un lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, apliecinot Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Pašlaik ārējās tirdzniecības datos nav būtisku pazīmju, kas liecinātu, ka preču eksportu ietekmētu Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskā situācija. Tieši pretēji. Piemēram, Latvijas pārtikas ražotāju grupas "NP Foods" eksports šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā pieaudzis par 35%, pateicoties būtiskam eksporta kāpumam tieši uz Krieviju, kur apjomi ir pieauguši divas reizes, un uz Vāciju. Pārtikas ražotāju grupas "NP Foods" uzņēmumi "Laima", "Gutta" un "Staburadze" 1. ceturksnī kāpinājuši pārdošanas apjomus attiecīgi par 7%, 10% un 11%.

Vēl viens piemērs: ukraiņu uzņēmēji no Latvijas plāno eksportēt lauksaimniecības produktus, izveidojot Latvijā pilnu ražošanas ciklu - sākot ar kartupeļu (vēlāk arī skābo ābolu) audzēšanu un iepirkšanu un beidzot ar pārstrādi un ražošanas atkritumu utilizāciju. Ukraiņu uzņēmēji, plānojot būvēt divas pilna cikla augstāko tehnoloģiju rūpnīcas, katrā no tām grasās investēt ap 72 miljoniem eiro.

Tomēr Ukrainas un Krievijas notikumi ir ietekmējuši Latvijas uzņēmēju konfidenci par eksporta pasūtījumiem, kas otro ceturksni pēc kārtas ir pasliktinājusies. Turpretī konkurētspējas novērtējums iekšzemes tirgū, Eiropas Savienības (ES) ietvaros un ārpus ES ir uzlabojies, un tas liecina, ka vairākums Latvijas eksportētāji jūtas samērā pārliecinoši, turpinot veiksmīgu savu preču diversifikāciju un tirgus daļu palielināšanu.

Martā salīdzinājumā ar februāri preču imports piedzīvoja kāpumu par 14.5%. Šāds pieaugums varētu liecināt par uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanos, jo preču importā bija vērojams lielāks starppatēriņa un kapitāla preču pieaugums. Martā palielinājās celtniecības materiālu, elektrisko un mehānisko iekārtu, sauszemes satiksmes līdzekļu, plastmasas un koksnes ievedums.

Lēna preču eksporta gada izaugsme šogad turpināsies. Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā vērojamās strukturālās izmaiņas, kas arvien vairāk vērstas augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kopā ar izmaksu konkurētspēju bruģēs ceļu preču eksporta turpmākai izaugsmei, bet to slāpēs vājāks ārējais pieprasījums, kas saistīts ar lēnāku izaugsmi Krievijā un atsevišķās Skandināvijas valstīs. Tomēr Latvijas eksporta diversificētā struktūra un elastība ļauj cerēt, ka kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta pieaugums uz citām pasaules valstīm un ES, kur izaugsme pamazām nostiprinās.

Neskatoties uz ekonomiskajiem sarežģījumiem austrumu reģionā un lēno izaugsmi tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksportētāji nākotnē raugās diezgan optimistiski. Ap 30% uzņēmēju rēķinās ar eksporta izaugsmi šogad, un daudzi uzņēmēji paredz apgrozījuma pieaugumu. To apstiprina vairāki konkrēti piemēri. Šokolādes trifeļu ražotājs "Pure Chocolate" šogad plāno divas reizes palielināt eksporta apmērus, bet piena pārstrādes uzņēmums "Preiļu siers" iecerējis sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu, tāpat sabiedrība "Mūsmāju dārzeņi" šogad plāno kāpināt kopējos produkcijas pārdošanas apmērus, tostarp Baltijas valstīs, un sākt eksportu uz Zviedriju. "NP Foods" cer palielināt eksportu uz Krieviju un turpinās apgūt Āzijas valstu (Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Mongolijas) tirgus. Pamatojoties uz būtiskiem sasniegumiem konkursos Amerikas kontinentā, alkoholisko dzērienu ražotājs "Latvijas balzams" plāno palielināt eksporta apmērus ASV, kas pašlaik veido 2% no "Latvijas balzama" tiešā eksporta portfeļa. Bērzu sulu pārstrādes uzņēmums "Sula" plāno sākt produkcijas eksportu uz Taivānu un meklē sadarbības iespējas arī citviet - Šveicē, Lielbritānijā un Krievijā. Farmācijas uzņēmums "Silvanols" tuvākajā laikā plāno sākt vairāku produktu eksportu uz Bosniju un Hercegovinu. Arī Krievijas noteiktie ierobežojumi dzīvu cūku un cūkkopības produkcijas ievešanai no Latvijas mūsu valsts cūkkopjus neietekmēs, jo jau kopš 2012. gada Latvija, tāpat kā pārējās ES dalībvalstis, uz Krieviju dzīvas cūkas un arī termiski neapstrādātus cūkgaļas produktus neizved.

Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamas investīcijas, kas sākotnēji nesīs pienesumu importa, bet tālākā nākotnē arī eksporta pieaugumā. Šajā jomā ir vērojamas vairākas pozitīvas vēsmas. ES fondu aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra saņēmusi vairāk nekā 150 projektus, kas liecina par uzņēmēju vēlmi attīstīt augstas pievienotas vērtības uzņēmējdarbību un ražošanu. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Jaunākie eksporta dati apstiprina Latvijas eksportētāju spēju ātri pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/992
MLA: Pelēce, Daina. "Jaunākie eksporta dati apstiprina Latvijas eksportētāju spēju ātri pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/992>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up