10.10.2011.

Jauns eksporta apjoma rekords

Augustā preču ārējās tirdzniecības dati uzrāda eksporta apjomu kāpumu, sasniedzot jaunu eksporta apjoma rekordu. Preču eksports mēneša laikā pieauga par 13.4%, savukārt preču imports saruka par 1.1%.

Atšķirības Latvijas preču eksporta un importa gada pieauguma tempā noteica gan sezonalitāte, gan bāzes efekts. Preču eksports gada laikā kāpis par 27.0%. Kā liecina apstrādes rūpniecības dati, pozitīvi rādītāji bija vērojami metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, tekstilizstrādājumu, kā arī kokmateriālu ražošanā, un šo nozaru pozitīvais devums dominēja arī preču eksporta gada pieaugumā.

Augustā eksports pieauga gandrīz visās Latvijas eksporta preču grupās. Visstraujāk – lauksaimniecības preču (sezonalitāte), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, minerālproduktu, metālu izstrādājumu, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu eksports. Par negatīvu tendenci kļuvis trīs mēnešus ilgstošais eksporta kritums farmācijā. Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas uzņēmumu eksporta tirgus paplašināšanās notikusi ne tikai uz galveno eksporta preču grupu rēķina, bet arī pateicoties tam, ka līdzšinējā eksporta struktūra ir kļuvusi komplicētāka: parādījušās jaunas un pieaugušas mazās preču grupas. Piemēram, mehānismu un elektroiekārtu eksportā pieaudzis telefonu aparātu un citu datu pārraides un uztveršanas aparātu eksporta īpatsvars (2010. gadā tas bija 5.7% no šīs grupas eksporta, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos īpatsvars pieauga līdz 11%); minerālo mēslošanas līdzekļu īpatsvars ķīmijas eksportā no 2.2% 2010. gadā palielinājies līdz 5% šajā gadā.

Preču importa samazinājumu salīdzināmā ar jūliju galvenokārt ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču importa samazināšanās, kas nav uzskatāma par tendenci, jo jūlijā importa pieaugumu par 53 milj. latu veidoja turbīnu iepirkums (vienreizējs efekts). Preču importa gada kāpums par 19.9% norāda uz diezgan augstu uzņēmējdarbības aktivitāti, jo vāja patēriņa apstākļos preču importa kāpumu galvenokārt virza starppatēriņa un kapitāla preču pieaugums, visstraujāk augot mehānismu importam.

Lai gan pagaidām situācija Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir labāka nekā Eiropā kopumā, bažas par ārējās vides, tai skaitā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, ekonomikas vājināšanos un jaunu pasūtījumu samazinājumu var ietekmēt Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi šā gada beigās un nākamgad. Ārējās vides aktivitātes samazināšanos Latvijas tautsaimniecība, visdrīzāk, varēs just ceturtajā ceturksnī, jo pašlaik pozitīvu ekonomisko attīstību vēl nodrošina noslēgtie piegādes līgumi un sāktie investīciju projekti. Budžeta veidošanas sakarā optimismu nevieš ieilgušās valdības koalīcijas veidošanas sarunas. Savlaicīgam un kvalitatīvam 2012. gada budžetam būs ļoti liela loma, lai saglabātu uzticību valsts ekonomikai, kā arī lai apliecinātu stabilas un drošas uzņēmējdarbības vides iespējas potenciālo investoru acīs. Turpinot reģionālās reformas, svarīgi attīstīt un veicināt arī attālāko Latvijas reģionu eksportspējīgo nozaru attīstību, kā arī potenciālo investoru piesaisti augsto tehnoloģiju ražotnēm, kas uzlabotu valsts eksporta struktūru.

Par spīti globālajiem notikumiem, Latvijas uzņēmēju konfidences rādītāji par 3. ceturksni atšķirībā no visām pārējām ES valstīm uzlabojās gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem iekšzemē un Eiropas Savienībā. Tas mums saka, ka eksportētāji ir gatavi esošo noieta tirgu saglabāšanai pieaugošās konkurences apstākļos.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Jauns eksporta apjoma rekords. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1243
MLA: Pelēce, Daina. "Jauns eksporta apjoma rekords" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1243>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up