16.06.2023.

Apbalvoti Latvijas Bankas 2023. gada studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

  • Latvijas Banka
    Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls studenti
Foto: Latvijas Banka

Šodien svinīgā ceremonijā tika apbalvoti Latvijas Bankas 21. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. 

Konkursā 1. vieta tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studentēm Lotei Vahelānai (Lotte Vahelaan) un Lindai Terēzei Makai (Linda-Terese Makk) par darbu Unleashing the Potential of Estonian Firms: An Empirical Analysis of the Impact of ERDF Grants ("Igaunijas uzņēmumu izaugsmes potenciāla realizēšana: ERAF dotāciju radītās ietekmes empīriskā analīze"). 

Diviem darbiem piešķirta 2. vieta. 

Bokoni Universitātes (Milāna) studente Annemarija Apine darbā Industry Flexibility and Gender Pay Gap: Empirical Evidence from Italy ("Nozares elastība un dzimumu darba samaksas atšķirības: Itālijas empīriskie dati") aplūko hipotēzi, ka nozares (ne)elastība ir bijusi būtisks dzimumu darba samaksas atšķirības noteicošais faktors Itālijā, kur, kā tika norādīts, 2009. gadā tikai 46 % itāļu sieviešu darbspējīgā vecumā bija aktīvas darba tirgū un nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu īpatsvars aptuveni piecas reizes pārsniedza nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu īpatsvaru. Autore apvieno ienākumu datus, kas iegūti no sociālās apdrošināšanas iemaksu (LoSaI) datu kopas un Itālijas Darbaspēka apsekojuma. Autore secina, ka galvenie darba samaksas atšķirības noteicošie faktori Itālijas darba tirgū ir nostrādāto stundu un ienākumu attiecības līknes lielais izliekums apvienojumā ar sievietēm raksturīgo tendenci strādāt īsāku darba laiku. Šķiet, ka citas nozares elastībai raksturīgās iezīmes, piemēram, darbs sestdienās vai iespēja strādāt no mājām, būtiski neietekmē dzimumu darba samaksas atšķirības. 

Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Miķelis Jānis Benužs un Ahmads Jahids Saki (Ahmad Jahid Sakhi) darbā Walking the Talk: Do socially responsible funds invest in companies that sanctioned Russia? ("Sacīts – darīts. Vai sociāli atbildīgi fondi iegulda uzņēmumos, kuri vērsuši sankcijas pret Krieviju?") izmanto pilnīgi jaunu datu kopu, kas ļauj noteikt, kā uzņēmumi, kas darbojas Krievijā, reaģēja uz šīs valsts iebrukumu Ukrainā. Autori cenšas noskaidrot, kā aktīvi pārvaldīti fondi mainījuši savas līdzdalības daļas apmēru šādu uzņēmumu akciju kapitālā. Secināts, ka uzņēmumi, kuri izvēlējās pārtraukt uzņēmējdarbību Krievijā, lielākoties jutušies finansiāli stabilāki un to sniegums bijis labāks. Analizējot uzņēmumus, kuri izvēlējās turpināt darbību Krievijā, autori parāda, ka tie fondi, kuriem ir augsts sociālās atbildības līmenis, samazināja savas līdzdalības daļas apmēru šādu uzņēmumu akciju kapitālā daudz būtiskāk, nekā tie fondi, kuriem ir zems sociālās atbildības līmenis. Tāpat arī redzams, ka institucionālo ieguldītāju lēmumi lielākoties tika pieņemti, balstoties uz agrāko darbību, nevis reaģējot uz karu. Tāpēc autori uzsver, cik svarīgi ir efektīvi informēt ieguldītājus par sociāli atbildīgu rīcību, ņemot vērā, ka šādas rīcības guvumus nedrīkst tūlīt atspoguļot finanšu datos. 

Piešķirtas trīs 3. vietas. 

Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Emīls Žubulis un Armands Strods darbā In(efficiency) lasting over a decade: A case of 2010 Micro Enterprise Tax Regime in Latvia ("Ne(efektivitāte) vairāk nekā 10 gadu garumā: 2010. gadā Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļa režīms") aplūko 2010. gadā Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļa režīma reformas efektivitāti, izmantojot sintētiskās kontroles metodi (SKM), t. i., izveidojot "sintētisku" Latviju un salīdzinot reālās un "sintētiskās" Latvijas ekonomiskos rādītājus. Autori secina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmam pirmajos gados pēc tā ieviešanas bijusi pozitīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi un jaunu uzņēmumu veidošanas procesu, taču kopš tā laika tā ir samazinājusies. Ar dokumentu palīdzību autori pierāda, ka ietekme uz Latvijas publiskajām finansēm bijusi negatīva. 

Rīgas Ekonomikas augstskolas studentes Anna Ščemeļeva un Irina Nagornova darbā The Effect of Inflation on Companies’ Performance: Firm-Level Evidence from the CEE Region ("Inflācijas ietekme uz uzņēmumu sniegumu: CAE reģiona uzņēmumu līmeņa dati") aplūko sakarību starp inflāciju un uzņēmumu finanšu rādītājiem Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā (CAE reģionā) laikposmā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Autores aplūko dažādus uzņēmumu finanšu rādītājus un kopējās inflācijas ietekmi uz dažādiem uzņēmumu pelnītspējas un likviditātes rādītājiem, ietverot sīkāku inflācijas dalījumu gaidāmajos un negaidītajos komponentos, kā arī pieprasījuma un izmaksu kāpuma radītajā inflācijā. Autores konstatē pozitīvu, būtisku un stabilu inflācijas ietekmi uz uzņēmumu pelnītspēju un likviditāti. Šī ietekme mēdz būt lielāka attiecībā uz inflācijas prognozēto daļu, taču tās apmērs ir mazāks attiecībā uz negaidīto inflācijas šoku. Autores secina, ka šo ietekmi galvenokārt nosaka pieprasījuma izraisītais inflācijas spiediens, savukārt izmaksu kāpuma izraisītajam inflācijas spiedienam ir negatīva vai nenozīmīga ietekme uz uzņēmumu pelnītspēju. 

Rīgas Ekonomikas augstskolu studentu Leonarda Norveļa un Ādama Tarandas darbā Factoring and SME financing in Latvia: Firm-level evidence on profitability ("Faktorings un MVU finansēšana Latvijā: to ietekme uz uzņēmumu pelnītspēju, kuru apliecina uzņēmuma līmeņa dati") analizēta faktoringa ietekme uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pelnītspēju. Mazie uzņēmumi saskaras ar grūtībām, cenšoties atgūt debitoru parādus, tikt galā ar sliktajiem parādniekiem un stingrākiem banku kreditēšanas nosacījumiem, tāpēc faktorings var būt reāla iespēja uzņēmumam pārdot savus debitoru parādus. Rezultāti liecina, ka faktoringa izmantošana ir negatīvi saistīta ar pelnītspēju, bet tā strauji palielina aktīvu bāzi, lai nodrošinātu pārdošanas apjoma pieaugumu. Šie secinājumi norāda uz to, ka faktorings ir vairāk izaugsmes, nevis pelnītspējas produkts. Autori veica arī uzņēmumu plaša mēroga aptauju, kas apstiprina rezultātus, jo tiek sagaidīts, ka faktorings ilgtermiņā uzlabos pelnītspēju un veidos attiecības ar finanšu institūcijām, lai saņemtu citu veidu kredītus. 

Veicināšanas balva piešķirta Roterdamas Erasma Universitātes studentam Guntaram Ūpim par darbu Inflation and saving: A panel data analysis of the OECD countries ("Inflācija un uzkrājumi: OECD valstu paneļdatu analīze"), kurā izmatots dinamisks 26 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu fiksēto efektu paneļdatu modelis laikposmā no 1980. gada līdz 2021. gadam, galvenokārt koncentrējoties uz privātajiem uzkrājumiem un inflāciju, vienlaikus ņemot vērā bieži aplūkotos uzkrājumus noteicošos faktorus, piemēram, ienākumus un to kāpumu, demogrāfisko situāciju, reālo procentu likmi, fiskālo politiku un ārējos faktorus. Lai gan rezultāti neliecina par nozīmīgu inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem, tālākai izpētei varētu būt būtiski ņemt vērā iespējamos laika, valsts un funkcionālās formas aspektus. Tomēr šajā darbā padziļināti izvērtēti dažādi ar inflācijas un uzkrājumu savstarpējo sakarību saistītie teorētiskie aspekti, tādējādi veidojot stabilu pamatu diskusijai par šo aktuālo tēmu. 

Studentu konkursa dalībniekus svinīgā pasākumā sveica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas. 

Latvijas Banka 2022./2023. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, 21., augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā tika aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. 

Šogad konkursā iesniegti 30 darbi no 10 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Biznesa skolas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Roterdamas Erasma Universitātes, Bokoni Universitātes un Maskavas Ekonomikas skolas). 
 

APA: Banka, L. (2024, 30. may.). Apbalvoti Latvijas Bankas 2023. gada studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5967
MLA: Banka, Latvijas. "Apbalvoti Latvijas Bankas 2023. gada studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5967>.
Up