26.07.2011.

Kā ar skaitļiem muļķo tautu – 2

Pirms diviem gadiem uzskatāmi parādīju kā ar skaitļiem muļķo tautu. Ar vienu ciparu, kas izrauts no konteksta, var pierādīt itin jebko. Turpretī, lai iegūt patiesu priekšstatu par notiekošo, jāņem vērā vairāki rādītāji no visiem pieejamiem statistikas datu avotiem.

Ar laiku muļķot tautu kļūst arvien grūtāk, - un tas daļēji ir arī manu kolēģu nopelns. Statistiskie dati ir plaši pieejami internetā – vairs nav jātic "ekspertu", "neatkarīgo ekonomistu" un citu "(šaurā lokā) plaši pazīstamo ārzemju speciālistu" plikiem vārdiem, bet visu var pārbaudīt pats. Turklāt, arvien vairāk kļūst profesionālu rakstu par ekonomiskajiem procesiem; un kas priecē, - ne tikai no ekonomistu, bet arī no žurnālistu puses. Rezultātā arvien neefektīvāks kļūst dažādu mērķu sasniegšanai lietotais populisms.

Šoreiz apskatīsim divus mediju rakstus. Viens ir Edgara Zīverta raksts Delfos; otrs ir NRA 21. jūlija raksts "Prognozē lēnu bezdarba samazinājumu".

I. Kam nepatīk "Latvijas Bankas ekonomistu mērķtiecīgā 'tautas skološana' "?

Edgars Zīverts pauda neapmierinātību par procesu, kuru viņš nosauca par "Latvijas Bankas ekonomistu mērķtiecīgu 'tautas skološanu' ".

Te ir dažas manas pārdomas par Edgara Zīverta tēzēm (izglītības saikne ar ekonomikas augsmi ir atsevišķa un diezgan plaša tēma – par to citreiz):

  1. 1. "tagad, kad šā gada pirmajā pusgadā, pēc NVA datiem, uz pusi vairāk darba vietu tiek samazinātas nekā radītas jaunas, atliek vien brīnīties par Bankas nostāju."

Nodarbinātības Valsts Aģentūras (NVA) dati diez vai sniedz korektu priekšstatu par nodarbinātības dinamiku valstī. Saskaņā ar Darba Likumu, uzņēmējiem ir pienākums informēt NVA par masveida atlaišanām, savukārt vakances NVA reģistros parādās tikai tad, ja uzņēmēji vēlas nodarbināt NVA reģistrētus bezdarbniekus. Tātad, NVA dati neietver visas jaunās darba vietas. Nodarbinātības dinamikas novērtējumā būtu jāpaļaujas uz citiem statistisku datu avotiem – CSP darbaspēka apsekojums, CSP uzņēmumu apsekojums, nacionālie konti, Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) dati. Visos četros datu avotos kopš 2010. gada pavasara redzam jūtamu nodarbināto skaita pieaugumu. Piemēram, 2011. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits pēc uzņēmumu apsekojuma pieauga par 12 tūkst.; pēc VID datiem – par 22 tūkst., pēc nacionāliem kontiem – par 27 tūkst., pēc darbaspēka apsekojuma - par 28 tūkst.

  1. 2. "reālais nodarbināto skaits valstī arī turpina sarukt."

Šajā atsaucē uz CSP darbaspēka apsekojuma datiem redzam tieši pretējo. 2011. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits bija lielāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Nodarbinātības sarukums salīdzinot ar 2010. gada 4. ceturksni skaidrojams ar sezonalitāti.

  1. 3. "Ja vēl statistikā parādītos tāda aile kā 'maznodarbinātie', proti, ļaudis, kuri grib strādāt vairāk kā 0.5 vai 0.75 slodzi, bet darba devējs to nevar nodrošināt, tad situācija izskatītos vēl bēdīgāk, lai arī patiesāk."

CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros ir pieejami dati par cilvēkiem, kuri ir nodarbināti nepilnu slodzi, jo nevar atrast pilna laika darbu. Un to skaits 2011. gada 1. ceturksnī samazinājās gan gada, gan ceturkšņa griezumā. Jāatzīmē, ka šeit ir anonīmi aptaujas dati – cilvēkiem nav ieinteresētības slēpt savu patieso nodarbinātības statusu.

  1. 4. " Bezdarba sakarā arī jāvaicā, kā gan vairāk izglītības palīdzēs iegūt darbu tiem vidēji vismaz 50 cilvēkiem, kuri pretendē uz vienu darba vietu? "

Nekorektu aprēķinu rezultātā iegūto attiecību 50 cilvēki uz vienu darba vietu jau diskutēju šajā bloga ierakstā. Tomēr atšķirīgos reģionos, profesijās, nozarēs un izglītības līmeņos šī attiecība var būtiski atšķirties. Par izglītības nozīmi liecina kaut vai tas, ka augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarba līmenis ir četras reizes zemāks nekā vien pamatizglītību ieguvušo vidū (2011. gada 1. ceturksnī – attiecīgi 7% un 28%). 

II. Kas un kad prognozēja "lēnu bezdarba samazinājumu"?

NRA slejās lasām: "[…] Eiropas Komisija ir publiskojusi bezdarba līmeņa prognozes Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši tām šā gada vidējais bezdarba līmenis Latvijā varētu būt 17,7%, 2012. gadā - 16,2%. Latvijas prognozes ir nedaudz uzmundrinošākas, un tik augsts bezdarba līmenis vairs netiek prognozēts – LM norāda, ka vidējais reģistrētā bezdarba līmenis šim gadam tiek prognozēts 14%, nākamajam gadam - 13,5% […] Līdz ar to arī nodarbināto personu skaits […] šogad […] varētu pieaugt par 14.2 tūkst. cilvēku."

NRA raksta attēls

Avots: NRA "Prognozē lēnu bezdarba samazinājumu", 21.07.2011.

Neuzsvērsim to, ka Labklājības Ministrijas reģistrētā bezdarba prognoze nākošajam gadam tā arī palika nenoskaidrota: tekstā minēts 13.5%, savukārt tabulā – 12.5%. Diez vai vērts piesieties arī pie tā, ka Labklājības Ministrijas prognoze tiek nosaukta par "Latvijas" prognozi (realitātē daudzām organizācijām mēdz būt sava bezdarba prognoze). Prognozēšanas procesam, kā ikvienai cilvēku darbībai, piemīt subjektivitāte; apskatot vidējo jeb consensus prognozi, var mazināt subjektīvo faktoru, iegūstot objektīvāku prognozi).

Daudz svarīgāks ir tas, ka, pirmkārt, vienā tabulā tiek jaukts reģistrētais bezdarbs ar faktisko bezdarbu. Eiropas Komisija prognozē bezdarba līmeni atbilstoši darbaspēka apsekojuma metodoloģijai (faktiskais bezdarbs), savukārt Labklājības Ministrijā – reģistrēto bezdarbu. Toties gan tabulā, gan tekstā tika stādītas pretī nevis divas bezdarba koncepcijas, bet Eiropas Komisijas un "Latvijas" prognoze.

Otrkārt, abas prognozes ir novecojušas. Eiropas Komisijas prognoze (attēlā jāklikšķina uz Latviju) tika publicēta pērnā gada 29. novembrī. Savukārt Labklājības Ministrijas prognozes (lpp.23) – šī gada februāra beigās. Strauju pārmaiņu laikos pirms 5 - 8 mēnešiem publicētas prognozes (t.i., uz 6 – 12 mēnešu vecu statistisku datu pamata veiktas prognozes) var objektīvi kļūt par novecojušām.

Lai par to pārliecinātos, atcerēsimies, ka faktiskais bezdarba līmenis 2011. gada 1. ceturksnī bija 16.6%. Lai iegūt 17.7% gada vidējo rādītāju (Eiropas Komisijas prognoze), bezdarba līmenim gada beigās būtu jāpārsniedz 18%, kas, ņemot vērā tās pašas Eiropas Komisijas prognozes (pakāpenisks bezdarba samazinājums 2010. – 2012. g. periodā), nav reālistisks scenārijs.

Turklāt par novecojušām izskatās arī "Latvijas" prognozes. Saskaņā ar operatīvajiem NVA datiem uz 25. jūliju, patreizējais reģistrētā bezdarba līmenis ir 12.3%. Turpat sastopama arī Labklājības Ministrijas prognoze "gada beigās bezdarbs būs aptuveni 12% apmērā, prognozēja LM". Ņemot vērā reģistrētā bezdarba datus par 2011. gada janvāri – jūliju un pieņemot, ka gada beigās tiks sasniegts 12% rādītājs, iegūstam, ka gada vidējais bezdarbs būs 13.0% (ne 14.0%).

Kas attiecas uz pieminēto nodarbināto skaita pieaugumu šogad par 14.2 tūkst., tā ir Ekonomikas Ministrijas prognoze, kas tika publicēta ES 2020 reformu stratēģijas ietvaros (lpp.7) 2011. gada aprīlī. Turpat atrodas arī Ekonomikas Ministrijas bezdarba prognoze (16.4% šogad), kas gan NRA rakstā tika ignorēta.

III. Sausais atlikums = 0?

Ja līdzīgi kā pirms diviem gadiem uzvaicāt: "kas sausā atlikumā paliek lasītāja prātā pēc divu iepriekš minēto rakstu izlasīšanas?", tad atbilde būtu tāda pati: itin nekas. Pirmajā rakstā nepārliecinoši mēģināts pierādīt, ka divi reiz divi ir pieci, otrajā – pabarot lasītāju ar novecojušām bezdarba prognozēm, "Latvijas" prognozi, kas veikta vienam rādītājam stādot pretī citam rādītājam veiktu Eiropas Komisijas prognozi.

Būtu labi, ja ekonomikas notikumu komentētāji atcerētos, ka ekonomika ir sociālā zinātne - tās iznākumu (mūsu nākotni) ietekmē cilvēku (mūsu) rīcība. Savukārt mūsu rīcību ietekmē informācijas plūsma. Tāpēc ir jābūt zināmai atbildībai, vismaz par ekonomisko ciparu patiesumu un aktualitāti. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. mar.). Kā ar skaitļiem muļķo tautu – 2. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/636
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kā ar skaitļiem muļķo tautu – 2" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.03.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/636>.

Komentāri ( 15 )

  • rusantro

    27.07.2011 09:21

    Ļoti labs argumentēts raksts. Ceru, ka kāds arī iemācies, kaut kam jaunam.

  • Rolands Celmiņš

    27.07.2011 10:07

    Vispār būtu jauki paanalizēt CSP datu kvalitāti. Daudz aprēķini tiek veikti uz to pamata, bet tikai grāmatveži zin, kā šie dati top :)

  • Oļegs Krasnopjorovs

    27.07.2011 16:49

    :) Statistikas dati nekādā gadījumā nav svētā govs. Makroekonomikas analīze ļauj saprast cik lielā mērā uz kādiem datiem ir iespējams paļauties. Pirmkārt, statistikas datus var nobīdīt dažādas nianses (piem., aptaujas izlases maiņa, strukturālās pārmaiņas). Šajā gadījumā makro analīze ļauj atklāt statistisku rādītāju nobīdes un apšaubīt dažus Eurostat vai CSP ciparus.
    Piemēri:
    Eurostat bezdarba līmenis: http://www.makroekonomika.lv/bezdarba-pieaugums-4cet-divkart-lenaks-nek… (pēc tam tiešām tika koriģēts uz leju)
    CSP nodarbināto skaits: http://www.regnum.ru/news/fd-abroad/1313077.html (ko apstiprina tautas skaitīšanas rezultāti)

    Otrkārt, no izlases datiem iegūst nevis patieso rādītāju, bet to novērtējumu, kas, atkarībā no gadījuma kļūdas, var būt lielāks vai mazāks par patieso rādītāju. Piemēram, pie normāli sadalītas gadījuma kļūdas patiesais rādītājs ar 95% varbūtību atrodas intervālā [novērtējums no izlases datiem +/- 2 standartkļūdas]. Citiem vārdiem, ja publicētais statistiskais cipars (novērtējums no izlases datiem) pieauga visai maz (mazāk par standartkļūdu), pastāv, piem., 60% varbūtība, ka patiesais rādītājs pieauga, un 40% varbūtība, ka patiesais rādītājs saruka. Tikai ja izmaiņas ir būtiskas un / vai līdzīgas tendences redzamas dažādos statistisku datu avotos, var runāt par ticamam pārmaiņām.

  • bilance

    27.07.2011 12:58

    Kā stāstiņš par to, ka nevar ticēt visam, ar ko mūs baro, der. Jāsaka gan, ar šādiem "pseidofaktiem" ir pilni visi informēšanas līdzekļi un portāli, jo žurnālistiem faktu pārbaude šķiet alu cilvēka cienīga nodarbe. Un mēs pie tā jau esam pieraduši un pat īpaši neklausāmies, kad no zilajiem ekrāniem tiek nosaukti kārtējie burbuļskaitļi. Taču pavisam drūmi paliek tad, kad tieši šādā pašā stilā, tikai daudz rafinētāk ar mūsu galvām sāk operēt tie, kam šie cipari ir maizesdarbs. Proti- mācīti ekonomisti.

  • Kaspars

    27.07.2011 13:12

    Pilnīgi piekrītu, ka pašlaik ekonomikas "apskatnieku" un "viedokļu paudēju" stāvokļa novērtējums ir no rozīgi pozitīviem līdz depresīviem. Šaurā kontekstā, kādā bieži runā "eksperti", tiešām var apgalvot, visu ko, piemēram, Pensiju sistēma sabruks pēc diviem gadiem. Kaut būtība šajā rakstā atspoguļojas autora vēlme ietekmēt sabiedrības uzvedību, nevis attainot realitāti. Mēdiju zemā analītikas latiņa to pieļauj, un iztrūkstot reālam tirgum naivi cerēt uz situācijas uzlabošanos. Tai pat laikā, visādi speciālisti rada nevajadzīgas frustrācijas sabiedrības noskaņojumā. Tāpēc paldies par Jūsu darbu.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    27.07.2011 16:56

    Turklāt, žurnālisti meklē sensācijas, tātad, viedokļu paudējiem jāpielagojas pieprasījumam no žurnālistu puses. Bet kas var būt lielāka sensācija par iepriekš nebijušo (īpaši negatīvu) ideju - skatījumu? Tāpēc arī Norvēģijas incidentus mulsinās vēl vairākas nedēļas, katru dienu "pēkšņi" atrodot kādu "faktu" (it kā tam būtu kaut vismazāka nozīme Latvijas sabiedrībai).

  • Kaspars

    28.07.2011 10:10

    Par Norvēģiju manuprāt neveiksmīgs piemērs. Norvēģija ir bagātākā Eiropas valsts ar ļoti stabilu politisko un kultūras vidi. Tomēr slims cilvēks sevi realizēja caur galēji labējiem lozungiem ar acīmredzamu, kaut netiešu ideoloģisku atbalstu no līdzīgi domājošiem. Tad viegli iedomāties, ka Latvijā, šādiem slimām dvēselēm un prātiem, realizēties ir daudz vieglāk, jo neiecietības līmenis ir augsts un atbalstu var samēklēt gan zem galēji labējiem, gan kreisajiem karogiem. No sistēmas viedokļa tas ir drauds, ka viena indivīda slimīgās izpausmes var izpausties plašākā sociālā formā. Diemžēl, Latvijā plaisa starp veiksmīgajiem, turigajiem, izglitotajiem un tiem kam veicies mazāk pieaug un naivi ir uzskatīt, ka tā ir tikai šo "atpaliekušo" problēma.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    01.08.2011 10:58

    Edgars Zīverts uz manu bloga ierakstu nopublicējis atbildi "Kā ar skaitļiem muļķot tautu - 3": http://publikai.lv/2011/07/30/ar-skaitliem-mulko-tautu-3-atbilde-olegam…

    Šeit ir mans komentārs:

    Paldies par rakstu un konstruktīvu diskusiju!

    Bezdarbs ir svarīga problēma, bet to risināšanas veidi ir atkarīgi no bezdarba veida. Ja bezdarbu uzskatīt par tīri ciklisko, tad ir jārāda 10X vairāk 100-latu stipendiju vietu un ar to bezdarbs būs apkarots. Tomēr ja atzīt, ka lielākā daļa no tagadējā bezdarba ir strukturāla rakstura (es piekrītu tieši šim uzskatam), tad ar pagaidu darbiem diemžēl ir par maz. Lai cilvēkiem palīdzēt, ir nepieciešamas daudz sarežģītākas programmas – tajā skaitā profesionālā apmācībā un pārkvalifikācija. Es nekad neteicu un neuzskatu, ka bezdarbnieki ir "dumji, neizglītoti". Es uzskatu, ka jāatrod vislabākais veids kā cilvēkiem palīdzēt. Šodien palīdzam mēs, rītdien, varbūt mums pašiem būs nepieciešama kāda palīdzība.

    Un - var izlasīt desmitus un simtus ārvalstu institūciju augstākā ranga vadītāju citātus par to, ka "bezdarba apkarošana ir prioritāte" "tam ir svarīga nozīme sustainable development" utt. utml. Bet tas diez vai palīdzēs risināt Latvijas situāciju, konkrēta cilvēka bēdu.

    Bet ja par cipariem, tad korektāk salīdzināt nodarbināto skaitu Q1 2011 ar Q4 2010 un Q3 2009 rādītājiem var pēc sezonālās izlīdzināšanas (ja mēs attēlotu nodarbinātības datus, tad varētu redzēt, ka katram gadam, piem. Q1 raksturīgs negatīvs pīķis). Piemēram, izlīdzinot ar "X-11 Multiplicative" iegūstam visai citu ainu: nodarbināto skaits Q1 2011 ir lielāks nekā Q4 2010 vai Q3 2009. Tātad, tas, ka nodarbināto skaits Q1 2011 pēc CSP datiem, ir mazāks nekā Q4 2010 vai Q3 2009, ir pilnīgi izskaidrots ar sezonalitāti. Fundamentālo faktoru ietekmē (t.i., izslēdzot sezonalitāti), nodarbināto skaits pieaug.

    Par tiem, kas nevarēja atrast pilna laika darbu – tur ir vēl viena kategorija, kas korelējas ar ekonomisko ciklu – "ekonomiskie cēloņi". Analītiskajos nolūkos es tos pieskaitu pie "nevarēja atrast pilna laika darbu". Tāpēc mēs arī nonācām pie atšķirīgiem secinājumiem.

    Manuprāt, risināt Latvijas situāciju vajag gan ar īstermiņa pasākumiem (pagaidu darbi a la 100-latu programma; konsultācijas, psiholoģiskais atbalsts), gan ar vidējā termiņa - ilgtermiņa pasākumiem (profesionālā izglītība, biznesa vides uzlabošana – tajā skaitā ilgtspējīgs (tuvu sabalansētam) budžets un zems valsts parāda līmenis (zemāks valsts parāds, budžeta deficīts un uzticama valsts => mazāki procentu maksājumi par aizņēmumu => lielākas iespējas palīdzēt cilvēkiem bezdarba problēmas risināšanā)).

    Edgar, būtu interesanti uzzināt Jūsu viedokli par to pašu jautājumu - kas Jūsuprāt ir jādara lai mazināt bezdarbu Latvijā?

  • Andris Doveiks

    01.08.2011 11:27

    Kā rāda tautas skaitīšana, statistika un pat iedzīvotāju reģistrs, kas it kā uzskaita kā noliktavā - katru vienību, ir viena liela kļūda. Līdz ar to visi dati % izteiksmē pret šo kļūdu ir tikai vēl viena kļūda.

    Kāds ir risinājums? Skaitīt tikai oficiāli nodarbinātos. Bezdarbniekiem maksāt kaut Ls 10 mēnesī par reģistrēšanos visu laiku, kamēr vien viņš reģistrējas. Izmaksas? Tos Ls 10 var maksāt no pašvaldību budžetiem, kur tas bezdarbnieks tāpat iet pēc GMI. Tātad, izmaksas Ls 0. Lūk arī gandrīz precīza statistika.

    LB paļaujas uz skaitļiem un apgalvo, ka dara pareizi. Varbūt pareizi kāda noteikta modeļa ietvaros. BB, RKB, Parex laikam ir šī modeļa izmaksas. Zaudētais pusmiljons cilveku arī. Vai nav laiks mainīt modeli?

  • Oļegs Krasnopjorovs

    01.08.2011 13:19

    Kā rāda tautas skaitīšana, statistika un pat iedzīvotāju reģistrs, kas it kā uzskaita kā noliktavā - katru vienību, ir viena liela kļūda. Līdz ar to visi dati % izteiksmē pret šo kļūdu ir tikai vēl viena kļūda.

    Piekrītu – CSP nodarbināto skaits (kā arī bezdarbnieku skaits) ir pārvērtēts dēļ neuzskaitītas emigrācijas (CSP uzskaita tikai emigrantus ar pastāvīgās dzīves vietas maiņu, bet neietver tos, kuri joprojām deklarē savu dzīves vietu Latvijā, bet sen strādā ārvalstīs). Tas, ka patiesais nodarbināto skaits Latvijā ir zemāks par oficiālo līmeni, mēs runājām vēl ilgi pirms tautas skaitīšanas: http://www.makroekonomika.lv/pirmoreiz-divu-gadu-laika-pieaug-nodarbina…

    Tomēr šī nobīde neietekmē %. Centrālā Statistikas Pārvalde aptauja iedzīvotāju izlasi => iegūst % => šos % vispārina uz iedzīvotāju skaitu (pārvērtēts). Tādējādi, lai gan iedzīvotāju skaits un visi tās atvasinājumi ir nobīdīti, % joprojām ir pareizs.

  • Andris Doveiks

    01.08.2011 17:47

    Diemžēl nevaru piekrist, ka % ir pareizs. Kaut % varbūt tehniski ir pareizs.
    Šeit mēs no statistiskās ticamības esam pārgājuši uzticamības lauciņā.

    Ja skatās tikai skaitļos, tad bezdarbs Latvijā samazinās visātrāk tad, ja cilvēki bez darba aizbrauc. Un man ir pārliecība, ka zem garām skaitļu virknēm tas arī ir paslēpts. Aptaujas ir laba metode stabilā sabiedrībā, bet ne tik dinamiskā un no valsts atgŗūstā grupā kā bezdarbnieki.

    Dombrovskis nevēlējās veikt tautas skaitīšanu it kā dažu miljonu ekonomijas dēļ, bet jūs taču saprotat, ka miljardu budžeta plānošanai tautas skaitīšanas dati ir vitāli nepieciešami un atmaksājas jau pirmajā gadā!

  • Oļegs Krasnopjorovs

    02.08.2011 18:37

    Tad kas šajā gadījumā ir "pareizs"? CSP aptaujā Latvijas iedzīvotājus un iegūst bezdarba %. Pareizu un ticamu, kas attiecas uz palicējiem (neietver emigrantus).

    Tas, ka bez emigrācijas bezdarba % varētu būt augstāks – var piekrist. Tomēr – par cik augstāks? Nav tā, ka ja 10% darbaļaužu emigrēja, (un bezdarbs ir 16%), tad ja viņi neemigrētu, bezdarbs būtu 26%. Emigrācija (it sevišķi kā pēdējā laikā – ar visu ģimeni) mazina iekšzemes pieprasījumu, tātad mazina arī darbaspēka pieprasījumu Latvijā.

    1% darbaļaužu emigrācija samazina bezdarbu par X%. Lai gan nav precīzi zināms cik liels ir X – 0.1, 0.2 vai 0.4, uzskatu, ka ilgā laikā tas ir mazāks nekā īsā laikā. Ja ilgtermiņa efektam pieskaitīt emigrantu nesaņemtu izglītību utt., tad var iegūt ilgtermiņa X ar mīnus zīmi.

    Starp citu, pēc Rīgas lidostas datiem, emigrācija 2011 Q2 ievērojami mazinājusies. Tāpēc es nepārspīlētu emigrācijas ietekmi uz bezdarba %.

  • Andris Doveiks

    03.08.2011 19:17

    Gan jau redzēsim, kas ir pareizi. Vai kāds gaidīja 1,9 mil? Vai to CSP saskaitīja? Kādēļ man tagad ticēt CSP vai valsts sabiedrība RIX?

    Ikšzemes pieprasījuma krišanās ir gan IKP samazinājums, gan reālo nodokļu samazinājums. Ne to, kas no budžeta vienas ailītes uz citu pārceļo. Vai tas ietekmē darbaspēka pieprasījumu pašvaldībās, valsts iestādēs, visādās aģentūrās? Nē! Vai tas ietekmē pelēkā sektora nodarbinātību (frizētavas, veikaliņi, darbnīcas, mazās ražotnes, celtniecība) - jā, bet valstij pa lielam par to nav nekādas intereses.

    Runa jau ir par to, ka tikai nodarbināto skaits var būt rādītājs. Nevis kaut kāds % pret kaut kādu nezināmu skaitu ekonomiski aktīvo (?) iedzīvotāju. Un tas skaits, kā es saprotu, samazinājies tā, ka nelabi metas. Kaut kādas +/- svārstības tagad ir kā runas par to, ka ir progress, jo "no auto caurās riepas gaiss vairs ārā nenākot". Nevar gaidīt, kad tā riepa pati piepumpēsies, ir jāņem ritenis nost un jāremontē vai jāliek cits.

    Spēlītes ar +/- 1% darbaspēka nodokļiem ir tāda skatīšanās uz to cauro riepu. Nodokļus zemē (vismaz līdz kaimiņu līmenim), par nemaksāšanu - cietumā, bet valsts kantoriem uz pāris gadiem jostas ap kaklu - tur vairāk var savilkt.

    Aizbraucot ekonomiski aktīvajiem, Latvijas ekonomikai draud izdegušas zvaigznes liktenis - kolapss. Paliks maza (mazāka kā tagad!) Rīga, mikroskopiska Ventspils un izcirtumi 200 km rādiusā ar dažām dzelzceļa līnijām. Ja turpināsim paši sev pūderēt smadzenes...

  • KasTasIr

    08.08.2011 16:03

    Paldies par ļoti interesantu diskusiju. man gribas atseviškos punktos piekrist Andrim, gan arī Edgaram, gan arī Oļegam, tā patiesība kaut kur pa vidu ir. Iemesls kapēc rakstu, nevarētu teikt ka rada manī baigo satraukumu, bet tādu kā virtualitātes sajūtu gan, un proti, kādus 2 gadus atpakaļ bija jāveic mini analīze par nodarbinātības struktūru reģionos un lielajās pilsētās. tas, kas mani pārsteidza bija tas, ka LR CSP nevarēja uzrādīt reālos datus pašvaldību griezumā (tobrīd novadu reforma gāja uz pilnu klapi, varbut tāpēc), jo vispārinot apsekojuma datus no kādiem 1500 mājsaimniecībām pa visu Latvija, tiek veidotas virkne datu kopas, uz kurām balstīta ļoti būtiskas plānošanas lietas kaut vai piem., att. uz IIN ieņēmumiem pašvaldībās. ja tā būtu kāda aptauja - ir ok, bet man kaut kā liekas, ka tā štelle ir pārāk nopietna, lai šitā darītu. Pie tam, cik sapratu tobrīd no LR CSP skaidrojuma, tad neviens valstī šobrīd nespēj pateikt - cik daudz un kādas profesijas cilvēku mums strādā un kādos sektoros pat nacionālā līmenī, nemaz nerunājot piem, par butaforiskajiem plānošanas reģioniem.
    kādēļ, piem., netiek izmantoti dati par IIN ieņēmumiem no pašvaldībām (ja gribi reālus datus, meklē kur un kas tērē naudu, jo naudu vienmēr kāds uzskaita) - tas bija piemērs.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    10.08.2011 10:18

    Piekrītu, Jūsu piemērs tikai apstiprina, ka nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pamatojoties tikai uz vienu (aptaujas) statistikas datu avotu.

    No otrās puses, problēma drīzāk ir nevis tā, ka CSP dara kaut ko nepareizi, bet tā, ka VID nenovērtē statistikas datu svarīgumu un detalizētā griezumā datus nepublicē. CSP darbaspēka apsekojuma priekšrocība ir tā, ka tas aptver gan oficiālo, gan ēnu ekonomiku. Tomēr šie dati nav precīzi jo ietver gadījuma kļūdu (kā jebkuri apsekojuma dati), un pārvērtē iedzīvotāju skaitu dēļ nenovērtētas emigrācijas. Būtu ideāli savienot detalizētus CSP un VID datus, un pamatojoties uz tiem, raksturot tendences. Diemžēl, detalizēti VID dati nav pieejami.

    Bet kas attiecas uz nodarbināto skaitu pa reģioniem, šeit drīzāk var palīdzēt CSP uzņēmumu apsekojums (aizņemto darba vietu skaits): http://www.csb.gov.lv/modurl?link=http://data.csb.gov.lv%2fDATABASE%2fI…

    Piem., ja pēc CSP darbaspēka pasekojuma Rīgas reģionā strādā 50% Latvijas nodarbināto, tad pēc CSP uzņēmumu apsekojuma – divas trešdaļas.

Up