Kā Covid-19 krīzi pārcieš tirdzniecība?

1. attēls. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), tirdzniecības nozares pievienotā vērtība un tirdzniecības apakšnozaru apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019 4. cet. = 100)

Pandēmijas pirmajā vilnī, īpaši tikmēr, kamēr vēl nebija zināmas valdības atbalsta iespējas, mazumtirdzniecībā, iespējams, spilgtāk izpaudās nenoteiktības ietekme, patērētāju piesardzība. Savukārt otrajā vilnī bija vairāk tiešu, ar pulcēšanos saistītu ierobežojumu, kā arī tie bija spēkā ilgāk: tika veidoti nepieciešamāko preču saraksti, apmeklētāju skaita ierobežojumi mainījās līdzi minimālās klientam atvēlamās platības nosacījumiem, tirdzniecība klātienē nevarēja noritēt visās tirdzniecības vietās un visās dienās.

E-komercijas uzplaukums

Pandēmija prasījusi visu ekonomikas dalībnieku, tostarp tirgotāju un patērētāju, pielāgošanos. Uzņēmumi strauji veidoja vai attīstīja tirdzniecību tiešsaistē (2. attēls), kas gan līdzīgi maltīšu piegādei vedina aizdomāties par iespējām pakalpojumus sniegt ilgtspējīgā veidā, jo katrs pirkums nozīmē arī iepakojumu un pārvadājumu. Pasaules ekonomikas foruma (WEF) vērtējumā [1], turpinot augt e-komercijā iegādātu preču piegādei, līdz 2030. gadam par 36% var palielināties piegādes transportlīdzekļu skaits pilsētu centrālajās daļās, un bez atbilstošiem politikas pasākumiem, tas radītu būtisku piesārņojuma un sastrēgumu palielināšanos pasaules lielākajās pilsētās.

2. attēls. Mazumtirdzniecības apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019.gada janvāris = 100)

Atbalsts mazina triecienus

Pieejamie atbalsta pasākumi ir faktors, kas radīja būtiskas atšķirības uzņēmumu izdzīvošanas iespējās un iedzīvotāju ienākumos, salīdzinot situāciju pandēmijas laikā un globālajā finanšu krīzē pirms vairāk nekā 10 gadiem. Pēdējās laikā vairākumā nozaru bija vērojams gan būtisks darbinieku skaita samazinājums, gan būtisks atalgojuma kritums, bet valdības atbalsts situācijā, kad Latvijas tautsaimniecība cieta no milzīgas nesabalansētības, nebija pieejams. 3. attēlā to ataino oranžie apļi, kas grupējas grafika kvadrantā ar negatīvām vērtībām uz abām asīm. Pandēmijas laikā līdz ar valdības atbalsta pieejamību darbinieku skaits tautsaimniecībā sarucis stipri mazāk, un vidējais atalgojums nodarbinātajiem vairākumā nozaru, tostarp tirdzniecībā, turpinājis palielināties. Attēlā tas redzams kā zaļie apļi, un vairākums no tiem izvietojas grafikā augstāk, pa labi no oranžajiem.

3. attēls. Darbinieku skaita un bruto vidējās algas pārmaiņas tautsaimniecības nozarēs (%)

Tirdzniecības nozare, kas darbinieku skaita ziņā ir lielākā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem [2] ir arī starp jomām, kurās ir liels dīkstāves pabalstus vai algu subsīdiju saņēmušo skaits, t.i., gandrīz 30 tūkst. cilvēku (ieskaitot pašnodarbinātos) pandēmijas otrā viļņa laikā. Nozares rentabilitāte atšķirībā no globālās finanšu krīzes situācijas saglabājās pozitīva, lai gan saruka. Pēdējos mēnešos saskaņā ar Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datiem Latvijas mazumtirdzniecības nozares pārstāvju nākotnes redzējums gan kļuvis piezemētāks, ko varētu skaidrot ar saslimstības pieaugumu un diskusijām par iespējamu ierobežojumu nepieciešamību, vienlaikus bez jauna būtiska atbalsta solījumiem.

Kopumā tirdzniecības nozare pandēmijas laikā līdz šim bijusi uz nedaudz zaļāka zara nekā vairākas pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu skartās nozares. Taču pamazām tai jāpakāpjas uz vēl zaļāka zara arī citā nozīmē: ilgtspējīgas darbības prasības, tostarp attiecībā uz apkārtējo vidi, arvien straujākiem soļiem ienāk katrā nozarē un mājsaimniecību ikdienā.

Komentārs publicēts rakstā Covid-19 ekonomikas termometrs: tirdzniecības nozare, Ikars Kubliņš, BilancePLZ, 06.10.2021.

[1] https://www.weforum.org/reports/pandemic-parcels-and-public-vaccination-envisioning-the-next-normal-for-the-last-mile-ecosystem

[2] PowerPoint Presentation (vid.gov.lv)