06.10.2020.

Kā norit naudas digitālā transformācija?

Foto: Shutterstock

Daudzas ikdienas jomas piedzīvo ļoti strauju digitālo transformāciju, ko būtiski pastiprina globālā pandēmija. Taču naudas transformācija sākās krietni pirms Covid-19 un turpinās jau vairākus gadu desmitus. Nauda kā vērtības maiņas līdzeklis tiek lietota gadsimtiem ilgi. Laikam ritot, nauda vairākkārt mainījusi savu formu, taču allaž dominējošā forma bijusi taustāma. Tomēr pēdējos gadu desmitos situāciju būtiski ietekmējusi tehnoloģiju straujā attīstība, naudai ieņemot arvien jaunas digitālas formas.

Naudas digitalizācijas arvien raitāku norisi galvenokārt veicinājušas lielās kredītiestādes un centrālās bankas, kas savstarpējās informācijas apmaiņas efektivitātes pilnveidošanas nolūkos izstrādā jaunus digitālus saziņas veidus un standartus. Centrālās bankas ir nodrošinājušas to, ka kredītiestāžu noguldījumi tajās ir pilnībā digitalizēti, kas jau šobrīd ļauj veikt norēķinus starp kredītiestādēm dažu sekunžu laikā. Tāpat liela ietekme ir kopējai ikdienas digitalizācijai un virtualizācijai. Šo izmaiņu kopums veicina izmaiņas piedāvājumā gala patērētājam, turklāt pēdējos gados šajā digitalizācijas procesā aktīvi iesaistījušies spēlētāji, kādu pirms 20 gadiem nemaz nebija, un tie piedāvā dažādus jaunus risinājumus – tradicionālajām kredītiestādēm nepiesaistītas maksājumu kartes, digitālos maciņus dažādās viedierīcēs, sociālo tīklu platformās veidotus e-veikalus un pat norēķinus tiešsaistes ziņapmainas platformās, kā Messenger, WeChat un Whatsapp. Privātais sektors, it īpaši lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuru pamatbizness nav saistīts ar finansēm, veido savus norēķinu risinājumus, masu medijos arvien biežāk tiek pieminēti dažādi digitālie aktīvi, piemēram, kriptoaktīvi (Bitcoin, Ethereum, Ripple u.c.), stabilās kriptomonētas (Tether, Libra u.c.), un ar šiem aktīviem var spekulēt īpašās digitālās platformās, veikt norēķinus, veidot uzkrājumus un īstenot citas darbības. Tāpat tiek pieminētas centrālās bankas digitālās valūtas, kas ir potenciālā centrālo banku atbilde naudas digitālās transformācijas izaicinājumiem.

Pirmais naudas digitalizācijas vilnis Latvijā un citviet pasaulē noritēja laikā ap gadu tūkstošu miju, kad vairumam sabiedrības parādījās piekļuve internetam un kredītiestādes sāka veidot savas "digitālās filiāles" jeb internetbankas. Tas, cik ērti iespējams samaksāt rēķinus, pārskaitīt naudu, veidot uzkrājumus, mudināja iedzīvotājus salīdzinoši strauji mainīt savus ieradumus – uzglabāt naudu kredītiestādes kontā un aktīvāk izmantot internetbankas pakalpojumus dažādu naudas pārvedumu veikšanai un maksājumu kartes maksājumiem klātienē. Kā liecina divreiz gadā veidotais Latvijas Bankas "Maksājumu radars"[1] , lielākā daļa Latvijas sabiedrības jau ilgstoši priekšroku dod digitāliem norēķiniem, un tikai trešdaļa iedzīvotāju izvēlas norēķinu skaidrā naudā. Iemesli, kāpēc daļa iedzīvotāju joprojām uzticas tikai skaidrai naudai, ir dažādi – nepietiekams tehniskais nodrošinājums, neuzticēšanās kredītiestādēm (atmiņā joprojām ir banku krīze 90-to gadu vidū un citu banku problēmas vēlāk), kā arī digitālo prasmju trūkums, kas īpaši aktuāls ir vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Kopš laika, kad parādījās pirmās internetbanku versijas, radītas arvien jaunas inovācijas, kas ikdienā ļauj mums arvien ērtāk norēķināties:

  • Maksājumu kartēm pievienota bezkontakta norēķinu iespēja, kas ļauj veikt maza apjoma maksājumus bez PIN koda ievadīšanas;
  • Ieviests zibmaksājumu serviss, kas ļauj veikt maksājumus starp bankām dažu sekunžu laikā jebkurā brīdī (24/7/365);
  • Kredītiestādes piedāvā maksājumus ar viedtālruni (Latvijā pārsvarā izmanto NFC tehnoloģiju, taču citur pasaulē maksājumu veikšanai plaši tiek pielietoti arī QR kodi) un citām viedierīcēm kā pulksteņiem un gredzeniem;
  • Kredītiestādes izveidojušas īpašas mobilās lietotnes, kas viedierīcēs ļauj ērtāk pārvaldīt savas finanses, turklāt ar Zibsaišu reģistra palīdzību tagad šajās lietotnēs iespējams veikt pārskaitījumus, zinot tikai saņēmēja tālruņa numuru.

NFC (near field communication) – ir tehnoloģija, kas ļauj ierīcēm drošā veidā apmainīties ar informāciju tuvā attālumā (dažu centimetru attālumā), ar radiosakaru starpniecību, lasītājam nolasot informāciju no raidītāja, piemēram, maksājumu kartes vai viedtālruņa.

QR kods (kvadrātkods) – kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā divās dimensijās aizpildīts ar mazākiem kvadrātiem. Tajā iekodēta informācija, ko var nolasīt ar atbilstošu ierīci.

 

Daļa uzskaitīto jauninājumu radušies konkurences palielināšanās iespaidā, jo, pieaugot tehnoloģiju iespējām un iedzīvotāju vēlmei tās lietot, tiek radīti arvien vairāk finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumu. Tie fokusējas uz kādu konkrētu finanšu produktu vai risinājumu, piemēram, maksājumu kartes, uzkrājumu veidošana, starpvalūtu pārskaitījumi u.c., veidojot īpaši ērtu un uz klientu fokusētu risinājumu. Tradicionālajām universālajām kredītiestādēm, kurām ir plašs klientu loks un kuru uzskati un digitālās prasmes ir dažādas, ir sarežģīts uzdevums balansēt tehnoloģiju attīstību, kas noturētu "inovatīvo klientu" daļu, un esošo pakalpojumu uzturēšanu, kas apmierinātu "konservatīvos klientus". Turpretim finanšu tehnoloģiju uzņēmumu risinājumi tiek veidoti lietotājam maksimāli ērti, turklāt bieži tos reklamē kā "ērtākus par tiem, kādus piedāvā tradicionālās bankas".

Šī tradicionālo banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu "cīņa" paātrina attīstības tempu un jaunu inovāciju rašanos, veidojot arvien lielāku dažādu risinājumu piedāvājumu finanšu pārvaldīšanai digitālajā vidē, taču tā ir cīņa par naudu, kas ir digitalizēta jeb klientu naudu komercbanku kontos. Jau vairākus gadus noris pavisam jauna virziena veidošanās, ko definē tādi termini kā digitālie aktīvi jeb programmējama nauda, kas ietver kriptoaktīvus, stabilās kriptomonētas un arī centrālo banku digitālās valūtas.

Par digitālo aktīvu (t.sk. kriptoaktīvu un stabilo kriptomonētu) ietekmi uz finanšu sistēmu tiek spriests jau kopš 2008. gada, kad tikai parādījās pazīstamākā no kriptovalūtām – Bitcoin. Lai gan Bitcoin nav naudas vai valūtas īpašības, tā tika prezentēta kā pirmā digitālā jeb programmējamā nauda, saukta arī par virtuālo valūtu. Bitcoin tiek uzturēta decentralizēti un ar kriptogrāfijas palīdzību tiek nodrošināts veikto darījumu nemainīgums un kontrolēta jaunu vienību emisija. Sekojot Bitcoin, izveidoti un publiskoti daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi (crypto-assets), piemēram, Ethereum, Ripple u.c., veicinot īpašu kriptoaktīvu biržu veidošanos, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido šo kriptoaktīvu "tirgus cenu".

Digitālie aktīvi (digital assets) – termins, ar ko apzīmē elektroniski veidotus jeb programmējamus aktīvus, kurus izmanto dažādām finanšu pasaulē veicamām darbībām, kā, piemēram, savstarpējiem norēķiniem, uzkrājumu veidošanai, vērtības maiņai, citu aktīvu iegādei u.c. Digitālo aktīvu kopumā ietilpst gan kriptoaktīvi, tostarp stabilās kriptomonētas, gan tādi potenciālie nākotnes maksājumu risinājumi kā globālās stabilās kriptomonētas un centrālo banku digitālās valūtas.

Īpaši jāatzīmē, ka kriptoaktīvu maiņa, t.sk. šajā biržās veiktie maiņas darījumi, netiek regulēta, tāpat arī kriptoaktīviem nav nodrošinājuma, kas nozīmē, ka, krītoties tirgus cenai, ieguldītie līdzekļi var tikt daļēji vai pilnībā pazaudēti. Un otrādi – augot pieprasījumam, šo kriptovalūtu cena var kāpt. Tas liecina, ka kriptovalūtas pēc būtības vairāk ir riskants aktīvs, nevis nauda.

Kriptoaktīvi (crypto assets) – elektronisks, decentralizēti uzturēts maiņas līdzeklis. Lai nodrošinātu veikto darījumu nemainīgumu un kontrolētu jaunu vienību emisiju, tiek izmantota kriptogrāfija. Pirmais kriptoaktīvs tika prezentēts 2008. gadā. Tas bija Bitcoin, kam sekoja daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi. Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido "tirgus cenu". Lietotājam jāņem vērā, ka kriptoaktīvi tiek glabāti tikai elektroniskā vidē un tiem nav fiziska seguma, piemēram, zelta vai nekustamā īpašuma veidā.

Lai kaut daļēji mazinātu iespējamo kriptoaktīvu tirgus cenu svārstīgumu, pēdējo gadu laikā parādījies jauns kriptoaktīvu veids – stabilās kriptomonētas (stablecoins). To cenas stabilitāti nodrošina tās piesaiste kādai konkrētai vērtībai, visbiežāk kādai valūtai (piemēram, TrueUSD, Tether vai USD Coin) vai preču tirgus cenai, piemēram, zelta vai naftas. Tāpat vairumam stabilo kriptomonētu ir izveidots savs garantiju fonds ar pilnvērtīgu segumu izsniegto monētu vērtības segšanai. Piemēram, ja izsniegtas 2000 Tether monētas, tad sagaidāms, ka fondā tiek ieskaitīti 2000 ASV dolāri.

Kriptoaktīvi (crypto assets) – elektronisks, decentralizēti uzturēts maiņas līdzeklis. Lai nodrošinātu veikto darījumu nemainīgumu un kontrolētu jaunu vienību emisiju, tiek izmantota kriptogrāfija. Pirmais kriptoaktīvs tika prezentēts 2008. gadā. Tas bija Bitcoin, kam sekoja daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi. Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido "tirgus cenu". Lietotājam jāņem vērā, ka kriptoaktīvi tiek glabāti tikai elektroniskā vidē un tiem nav fiziska seguma, piemēram, zelta vai nekustamā īpašuma veidā.

Tomēr vērtības piesaistīšana, piemēram, ASV dolāram vai eiro, nenozīmē, ka stabilās kriptomonētas turētājam pieder šī valūtas vienība, taču iespēja, ka apmaiņa tiks veikta attiecībā 1:1 vai ļoti tuvu tai, ir ļoti augsta. Stabilo kriptomonētu vērtību nosaka algoritms, kas šo kriptoaktīvu cenu cenšas turēt tuvu tai, kam tā piesaistīta. Kriptoaktīvu biržu dalībnieki stabilās kriptomonētas izmanto savu ieguvumu pasargāšanai no tirgus cenas svārstībām, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka arī šo aktīvu turēšana un maiņa nav regulēta, līdz ar to solītā vērtības stabilitāte ir lielā mērā atkarīga no izveidotā noguldījumu garantiju fonda drošības, t.sk., izvēlētā finanšu partnera, uzkrājumu apmēra atbilstības solījumiem un kopējās iesaistīto pušu labticības.

Diskursā par digitālajiem aktīviem, kā arī to regulēšanu un iekļaušanu ikdienas finanšu pasaulē par būtisku pagrieziena punktu vērtējami notikumi 2019. gada vasarā – 18. jūnijā vairāku starptautiski atpazīstamu uzņēmumu Facebook grupā ietilstošā Calibra (tagad – Novi Financial) vadībā kopīgi izveidotā The Libra Association [2] nāca klajā ar ideju [3] izveidot jaunu digitālo aktīvu ar stabilo kriptomonētu īpašībām – Libra. Kaut arī tehnoloģiski jaunā digitālā aktīva – Libra – iezīmes būtiski neatšķiras no citām stabilajām kriptomonētām, kuru vērtība ir algoritmiski piesaistīta kādai valūtai vai valūtu grozam, tomēr šis projekts izceļas ar vairākām ļoti būtiskām niansēm. Potenciālais The Libra Association dalībnieku starptautiskais lietotāju tvērums ir daudz plašāks kā jebkurai centrālajai bankai vai kredītiestādei, proti, šiem uzņēmumiem ir vairāk nekā 3 miljardi unikālu lietotāju (Facebook lietotāju skaits vien tiek lēsts 2,4 miljardu līmenī). Par galvenajiem ar Libra ieviešanu saistītajiem izaicinājumiem veicu analīzi jau neilgi pēc pirmās Libra dokumentācijas publiskošanas [4]. Identificētie izaicinājumi lielākoties ir piepildījušies, jo gan valdības, gan starptautiskas finanšu organizācijas ir izrādījušas asu un strauju pretestību, bremzējot Libra attīstību.

Kamēr publiskās pārvaldes iestādes izstrādā oficiālu pozīciju, kā reaģēt uz privāti pārvaldīto uzņēmumu digitālās naudas iniciatīvam, Libra veidotāji 2020. gada aprīlī atjaunojuši savu piedāvājumu, plānojot veidot atsevišķus digitālos aktīvus katrai piesaistītajai valūtai – ASV dolāriem, eiro, Lielbritānijas mārciņām un Singapūras dolāriem – un paredzot iespējamu integrāciju ar potenciālo centrālo banku digitālo valūtu infrastruktūru, kā arī iesnieguši oficiālu pieteikumu finanšu iestādes licences izsniegšanai Šveices jurisdikcijā. Laikā kopš 2019. jūnija vairāki būtiski The Libra Association biedri (PayPal, MasterCard, Visa, eBay, Mercado Pago, Stripe, Booking Holdings un Vodafone), kas saistīti ar maksājumu jomu, to pametuši un tas publiskajā telpā tika uztverts kā spēcīgs negatīvs signāls visa projekta attīstībai. Tomēr piedāvājuma atjaunošana un pārstrukturēšana, pieteikums maksājumu sistēmas licencei Šveices jurisdikcijā, kā arī Shopify un Tagomi pievienošanās projektam liecina, ka tā virzība nav apstājusies, pat neskatoties uz pretestību.

Analizējot gadījumu, kad liels starptautiski atpazīstams tehnoloģiju uzņēmums virza savas digitālās naudas piedāvājumu, jāņem vērā īpaši plašais lietotāju loks, kuri potenciāli varētu lietot Libru savu ikdienas norēķinu veikšanai, un lielās valūtas rezerves, kas varētu nonākt The Libra Association rīcībā. Pie šādiem nosacījumiem Libras ieviešana, iespējams, jau pavisam neilgā laikā varētu ierobežot centrālo banku monetārās politikas transmisiju, kā arī ietekmēt monetāro instrumentu efektivitāti, kas potenciāli samazinātu gan iedzīvotāju, gan valsts kopumā aizsardzību pret finanšu satricinājumiem.

Globālās stabilās kriptomonētas (global stablecoins) – tādi digitālie aktīvi ar stabilo kriptomonētu iezīmēm, kurus veido lieli tehnoloģiju uzņēmumi ar ļoti plašu lietotāju bāzi, un, iespējams, kuru ieviešana atstātu būtisku ietekmi uz pastāvošo finanšu sistēmu.

Tāpēc, līdzīgi kā daudzām Eirosistēmas un citām pasaules centrālajām bankām, Latvijas Bankas nostāja ir šāda - lai arī nepieciešams atbalstīt privāto iniciatīvu vēlmi radīt inovatīvus maksājumu līdzekļus, kuru iekļaušana ikdienas digitālajā vidē būtu vēl nemanāmāka un ērtāka, ir jālīdzsvaro potenciālie riski un ieguvumi, ko šādas iniciatīvas sevī ietver.

Libra un citas pielīdzināmās globālo stabilo kriptomonētu iniciatīvas nav jānoraida, jo tās, iespējams, ir sabiedrībai lietderīgas, tomēr to ieviešanai ir priekšnoteikumi:

  1. Jāizveido starptautisks, visu pasauli aptverošs politikas tvērums, kurā tiktu noteikts, kā īstenojama globālo stabilo kriptomonētu un tām pielīdzināmu iniciatīvu pārnacionāla pārraudzība un kontrole, kā noris sadarbība ar esošajā finanšu sistēmā aktīvajiem spēlētājiem un regulējuma vienlīdzība attiecībā pret tiem, neradot jaunus sistēmiskus, kredīta, likviditātes vai darbības riskus finanšu sistēmā;
  2. Starptautiskā mērogā jāvienojas par centrālās institūcijas nominēšanu vai izveidošanu ar uzdevumu - īstenot sekmīgu pārnacionālu kriptoaktīvu vai globālo stabilo kriptomonētu integrāciju esošajā finanšu sistēmā. Tāpat tās uzdevums būtu veikt šādu kriptoaktīvu emitentu uzraudzību un kontroli;
  3. Centrālajām bankām jāturpina darbs pie centrālo banku digitālo valūtu veidošanas, lai mūsdienu digitālajā pasaulē būtu šim laikmetam atbilstošas iespējas un iedzīvotājiem tiktu saglabāta tieša un ērta piekļuve centrālās bankas naudai.

Laikā, kad novērojama vispārējā ikdienas digitalizācija, aug arī pieprasījums pēc programmējamas naudas, kas spēj veikt ne tikai vērtības maiņas funkciju, bet arī glabāt papildu informāciju, īstenot dažādus maksājumu veikšanas ierobežojumus (piemēram, neļaut veikt maksājumus konkrētā laikā, neļaut veikt apmaksu par precēm, kuru iegādei nepieciešams sasniegt konkrētu vecumu, u.c.), vai kalpot, izpildot viedo līgumu nosacījumus, veicot tūlītēju pārvedumu, un spējot izsekot piegādi saņēmējam. Esošie mēģinājumi kriptoaktīvu veidolā nav guvuši visaptverošu sabiedrības uzmanību, taču globālo tehnoloģiju uzņēmumu iesaistīšanās šādu digitālu aktīvu veidošanā veicina gan kopējo sabiedrības izpratni, gan izgaismo nepieciešamību pēc starptautiska regulējuma, lai šādus digitālos aktīvus spētu droši un samērīgi iekļaut kopējā finanšu pasaulē.

Tāpat šīs aktivitātes veicinājušas centrālo banku vēlmi un pat vajadzību straujāk pētīt veidus, kā digitalizēt centrālās bankas izdoto naudu. Centrālās bankas, tajā skaitā Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eirosistēma, kurā ietilpst arī Latvijas Banka, pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušas savu kursu, palielinot ātrumu, kādā tiek analizēta nepieciešamība pēc centrālās bankas digitālās valūtas, kā arī tās ieviešanas iespējamība un veids. Šī analīze, kas tiek veikta, nenozīmē, ka digitālais eiro pavisam noteikti tiks ieviests, taču šī iespējamība ir vērā ņemami palielinājusies.

Eksperti, kuri visā pasaulē iesaistās šajā centrālās bankas digitālo valūtu diskursā, īpašu uzmanību pievērš vairākām iezīmēm. Ir īpaši svarīgi izprast, kā turpmāk tiktu nodrošināta pieejamība centrālās bankas naudai, modelējot, kāda būs plašāka ietekme uz ekonomiku un finanšu sektoru kopumā. Tiek analizēts, kā, veidojot programmējamu centrālās bankas naudu, saglabāt tās īpašības, kas piemīt skaidrai naudai. Tāpat kā svarīgs aspekts, kas tiek analizēts dažādos viedokļos par to, vai nepieciešamas šādas digitālās valūtas, ir kiberdrošības riski, kuriem jābūt minimizētiem tuvu nullei, lai nodrošinātu stabilitāti un saglabātu izdevējiestādes reputāciju.

Tuvākajā nākotnē publiskajā telpā noteikti arvien vairāk parādīsies informācija par un ap centrālo banku digitālajām valūtām, ko var pavadīt pretrunīgi viedokļi. Taču gala lietotājiem jāatceras, ka, visticamāk, lai arī kā šīs diskusijas rezultēsies ar konkrētiem lēmumiem, viņu ikdienas dzīvē teju nekas nemainīsies. Jau šobrīd centrālās bankas nodrošina digitālu naudu, kas ir pieejama komercbankām, kuras to caur saviem kanāliem nodod lietošanā sabiedrībai. Arī centrālo banku digitālo valūtu emisija varētu būt līdzīga, tāpēc bezskaidrās naudas norēķini – gan internetbankā, gan mobilajās lietotnēs – būtiski nemainītos. Pastāv iespēja, ka digitālo valūtu aprites procesā aktīvāk varētu iesaistīties arvien jauni spēlētāji – virtuālo naudas maku veidotāji –, kuri ar klientam ērtākām lietotnēm varētu konkurēt ar universālām komercbankām, taču šī iespēja pagaidām ir tikai teorētiska, jo vēl ir pārāk daudz nezināmo.

Virtuālais naudas maks (virtual wallet) – klientu viedierīcēs izveidoti digitālās naudas turētāji, kas tiek aizsargāti ar stingrās autentifikācijas metodēm, tā nodrošinot, ka klientu finanšu līdzekļi ir pasargāti arī ierīces nozaudēšanas vai zādzības gadījumā.

Lai arī ikdienas lietošanā šī digitālā valūta krasi neatšķirsies no pašreizējās lietotāja pieredzes, taču mainīsies šīs naudas loma ekonomikas norisēs un finanšu sistēmā kopumā. Kā – to pašlaik atliek tikai minēt, jo tas ir galvenais diskusiju jautājums centrālo banku līmenī.

Raksts publicēts 06.10.2020 žurnālā "Jurista Vārds"

Avoti

 

[1] Maksājumu radars, Latvijas Banka, https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars

[2] The Libra association ietvaros darbojas 22 uzņēmumi – Calibra (Facebook), Farfetch, Lyft, Spotify, Uber, Shopify, PayU, Illiad SA, Anchorage, Bison Trails, Coinbase, Xapo, Tagomi, Andreessen Horowitz, Breakthrough Initiatives, Ribbit Capital, Thrive Capital, Union Square Ventures, Creative Destruction Lab, Kiva, Mercy Corps un  Women's World Banking. Sākotnēji projektā bija iesaistījušies 28 uzņēmumi, taču PayPal, MasterCard, Visa, eBay, Mercado Pago, Stripe, Booking Holdings un Vodafone no tā izstājās, bet Shopify un Tagomi tam pievienojušies.

[3] Libra white paper, The Libra Association, https://libra.org/en-US/white-paper/

[4] Facebook "nauda" – jaunas iespējas vai potenciāls apdraudējums?, Klāvs Ozoliņš, Latvijas Banka,  https://www.bank.lv/lb-publikacijas/zinas-un-raksti/raksti/11883-facebook-nauda-jaunas-iespejas-vai-potencials-apdraudejums

APA: Ozoliņš, K. (2020, 23. oct.). Kā norit naudas digitālā transformācija?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4942
MLA: Ozoliņš, Klāvs. "Kā norit naudas digitālā transformācija?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4942>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up