24.05.2021.

Kā pavadīts gads ar augstāko akcīzes nodokli dīzeļdegvielai Baltijā?

Degvielas uzpildes bāka ar LV karogu, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Mainoties akcīzes nodokļa likmēm Latvijā vai kaimiņvalstīs, aktuāls kļūst jautājums par to, kā šīs izmaiņas ietekmē patērētāju uzvedību un potenciālos nodokļa ieņēmumus. Pirms gada (no 2020. gada 1.maija) tika samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai Igaunijā, bet vēl pēc gada (2022. gada 30. aprīlī) to plānots pacelt iepriekšējā līmenī. Tuvojoties šim termiņam, kaimiņvalstī notiek arvien plašākas diskusijas, vai lēmums par nodokļa pacelšanu nākamgad ir vai nav bijis pareizs un vai tas nav jāmaina.

Latvijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai augstākais starp Baltijas valstīm

Pērn akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai Igaunijā tika samazināts līdz Lietuvas līmenim (372 eiro par 1000 litriem). Tā rezultātā Latvijā šī nodokļa likme (414 eiro par 1000 litriem) kļuva par augstāko starp Baltijas valstīm. Vēl krietni mazāks (337 eiro par 1000 litriem) tas ir Polijā.  

1. tabula Akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai par 1000 litriem

  2018 2019 2020 2021
Latvija 372 414 414 414
Igaunija 493 493 372* 372
Lietuva 347 347 372 272

* likme no 493 uz 372 samazināta no 2020. gada 1. maija.
Avots: Valstu nodokļus regulējošie noteikumi.

Zemāks akcīzes nodoklis Igaunijā veicinājis dīzeļdegvielas pārdošanas apjomus, tomēr Latvijas dīzeļdegvielas tirdzniecības kritums bijis mērens

Nu jau gads pavadīts tirgus eksperimentā, kur Latvijai ir augstāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai nekā Lietuvai un Igaunijai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem mazumtirdzniecībā realizētais dīzeļdegvielas apjoms Latvijā 2020. gadā samazinājies par 3%. Šo samazinājumu, visticamāk, ietekmēja gan Igaunijas akcīzes nodokļa izmaiņas, gan Covid-19 krīzes izraisītās pārmaiņas patēriņā, samazinoties autotransporta plūsmas intensitātei (saskaņā ar VAS Latvijas Valsts ceļi datiem par situāciju pandēmijas sākumposmā, vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem samazinājās aptuveni par ceturto daļu).

Igaunijā, kā bija sagaidāms, dīzeļdegvielas patēriņu saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas datiem izdevies kāpināt par 11%, kas gan ir mazāk nekā nepieciešams, lai saglabātu līdzšinējos akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Cenas ietekmē konkurētspēju, bet degvielas tūrisms nav tik izteikts, kāds bija alkohola akcīzes nodokļu likmju starpības dēļ

Vēl svaigā atmiņā palikuši iepriekšējo gadu notikumi, kad, mainoties akcīzes nodoklim alkoholam, Latvijas pierobežā bija vērojams "alkohola tūrisms", gan veidojoties alkohola tirdzniecības vietām, gan pircējiem speciāli šķērsojot robežu, lai alkoholu iegādātos Latvijā. Tomēr salīdzinājumā ar degvielu, alkoholu ir vieglāk uzkrāt, un, lai gan noteikts, cik daudz alkohola drīkst pārvest robežai, nepieciešamības gadījumā nekas netraucē robežu šķērsot vairākkārt, tā veicot nozīmīgāku pirkumu un padarot braucienus finansiāli izdevīgākus.

Ja degvielas cenas atšķiras, no pierobežas reģioniem, protams, būs izdevīgi šķērsot robežu un uzpildīties tur, kur lētāk. Bet pircējiem no tālākiem reģioniem šis cenu atšķirību efekts izzūd. Turklāt lielāko daļu dīzeļdegvielas izmanto nevis privātie patērētāji, bet uzņēmēji, tāpēc, analizējot akcīzes cenu svārstības, parasti pievērš uzmanību starptautisko pārvadātāju izvēlei uzpildīties kādā valstī. Un to gan nevarētu saukt par degvielas tūrismu, vien šo pārvadātāju izvēli, kā samazināt izmaksas.

Pašlaik salīdzinoši augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Latvijai ietekmē valsts konkurētspēju, gan samazinot ārējo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas, gan tāpēc, ka vietējiem ražotājiem, kam dīzeļdegviela nepieciešama kādos ražošanas vai piegādes procesos, izmaksas ir salīdzinoši augstākas.

Akcīzes nodoklim ceļā uz zaļāku ekonomiku ir regulējoša, nevis tirdzniecību veicinoša funkcija

Tomēr jāatceras, ka akcīzes nodokļa galvenā funkcija ir patēriņa koriģēšana, kādas "nevēlamas" preces padarot patērētājiem mazāk pievilcīgas. Lai gan Latvijā par to vēl tiek runāts tikai nedaudz, tomēr Eiropas Savienība ir stingri ieņēmusi kursu uz zaļāku ekonomiku, kas cita starpā paredz arī dīzeļdegvielas patēriņa samazināšanu. Protams, priekšā vēl daudz darba gan tehnoloģisko risinājumu meklēšanai un alternatīvu enerģijas veidu iedzīvināšanai, gan patērētāju domāšanas veida maiņai. Tomēr dīzeļdegvielas nākotne tik daudz nesaistās ar cīņām, kurai valstij būs zemāks akcīzes nodoklis, bet ieguldījumiem ilgtspējīgā attīstībā.

Viedokļraksts publicēts portālā Delfi.

APA: Opmane, I. (2021, 19. jun.). Kā pavadīts gads ar augstāko akcīzes nodokli dīzeļdegvielai Baltijā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5222
MLA: Opmane, Ieva. "Kā pavadīts gads ar augstāko akcīzes nodokli dīzeļdegvielai Baltijā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5222>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up