05.10.2022.

Kādēļ ražotāju cenas vietējā tirgū aug daudz straujāk nekā eksportā?

Ilustratīvs attēls aisbergs
Foto: Shutterstock

Šogad ar katru mēnesi arvien vairāk iezīmējas ražotāju cenu pārmaiņu dažādie ātrumi vietējā tirgū un eksportā. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu, ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 35.0%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61.6%, savukārt eksportētajai produkcijai – vien par 13.2%. Tātad vietējā tirgū cenas aug teju piecas reizes straujāk?!

Pirms sašust par šādu netaisnību un būvēt sazvērestības teorijas, der ieskatīties lācīša vēderā. Tur rodamie skaidrojumi krietni palīdzēs nomierināt satrauktus prātus un secināt, ka gandrīz visu izskaidro gluži objektīvas patiesības.

Galvenais iemesls šādām cenu atšķirībām eksportētajai un vietējā tirgū realizētajai produkcijai ir struktūra, citiem vārdiem – būtiski atšķiras nozaru un produktu sadalījums pašmājās un eksportā.

Latvijā (tāpat kā daudzviet citur) ir teju pilnībā uz vietējo tirgu vērsta enerģētika, kurā ražotāju cenas ir vairāk nekā dubultojušās (1.tabula). Šis faktors izskaidro lauvas tiesu no atšķirības.

 

Realizācijas virziens

 

Rūpniecība kopā

Vietējais tirgus

Eksports

Rūpniecība kopā

35.0

61.6

13.2

Ieguves rūpniecība

18.1

20.1

16.5

Apstrādes rūpniecība

17.4

26.2

13.0

Enerģētika

138.3

138.3

N/A

Ūdens apgāde

23.2

23.1

N/A

Otra skaidrojuma daļa meklējama apstrādes rūpniecības struktūrā un konkurences īpatnībās. Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenu pieaugums vietējā tirgū saglabājas ļoti augsts, savukārt eksportā arvien vairāk iezīmējas cenu pieauguma bremzēšanās (1.attēls).

1. attēls. Apstrādes rūpniecības nozaru devumi ražotāju cenu gada pārmaiņās  (devumi, pp, s.i.)

Illustrative photo nozeru devumi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, autores aprēķini un novērtējumi
  1. Vietējā tirgū lielākā apjomā tiek realizēti pārtikas produkti, kuriem cenas augušas straujāk;
  2. Būtiskas produkcijas strukturālas atšķirības ir lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā. Vietējā tirgū dominē kurināmā koksne ar ļoti augstu pieprasījumu un cenu pieaugumu, savukārt eksportā ir vairāk ar būvniecību saistītie produkti (piemēram, plātnes, dēļi), tiem kopš maija cenas krīt un pieprasījums būvniecības aktivitātes samazināšanās un piepildīto Eiropas noliktavu dēļ sarūk;
  3. Līgumu specifika – ar ārvalstu klientiem vairāk tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, tāpēc straujās izmaksas tik ātri nepalielina gala produkta cenu;
  4. Ir nozares, kurām eksporta tirgos ir ļoti sīva konkurence ar ražotājiem, kuriem izejmateriāls pieejams turpat blakus (piemēram, metālapstrāde, mašīnbūve), tas liek strādāt ar zemu ienesību, lai tikai nezaudētu tirgus daļas. Mazāka konkurence vietējā tirgū, savukārt paver lielākas iespējas izmantot nenoteiktības radīto histēriju ātrākai peļņai. 

Te ieteiktu ievilkt elpu un rūpīgāk pārdomāt pirkumus, nenoticēt katra tirgotāja uzburtajām apokaliptiskajām ainām. Piemēram, granulas tirgū ir nopērkamas, bet ļoti plašā cenu diapazonā. Ir vērts meklēt lētākus piedāvājumus un pagaidīt rindā. Tomēr uz pēdējo brīdi pirkumus atlikt arī nebūs prāta darbs. Tie, kas ragavas sagatavoja vasarā, tagad jūtas krietni gatavāki ziemas izaicinājumiem. Šajā ziņā vajadzētu arī vietējā tirgū vairāk virzīties uz ilgtermiņa sadarbību, kas nāktu par labu kā pircējiem, tā pārdevējiem. Katrā krīzē ir savas mācības, un ilgtermiņa sadarbības priekšrocības varētu būt šīs energokrīzes atziņa.

APA: Rutkovska, A. (2022, 05. dec.). Kādēļ ražotāju cenas vietējā tirgū aug daudz straujāk nekā eksportā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5707
MLA: Rutkovska, Agnese. "Kādēļ ražotāju cenas vietējā tirgū aug daudz straujāk nekā eksportā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5707>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up