30.09.2022.

Kaļ plānus palielināt minimālo algu. Kuras nozares tas varētu satricināt?

Ilustratīvs attēls iela RĪgā
Foto: Shutterstock

Minimālā alga Latvijā pašlaik ir 500 eiro, kas veido ap 50% no tautsaimniecības mediānas algas un ir tuvu OECD valstu vidējam līmenim (piemēram, 2020. gadā Igaunijā tas bija 46%, Lietuvā – 49%). 2022. gada aprīlī Labklājības ministrija nāca klājā ar piedāvājumu ar 2023. gada 1. janvāri palielināt minimālo algu līdz 640 eiro mēnesī. Šāds solis nozīmētu, ka minimālā alga, visticamāk, sasniegtu rādītāju, kas ir tuvs 60% no mediānas algas, tādējādi pat mazliet pārsniedzot OECD valstu vidējo rādītāju. Saeima 29. septembrī konceptuāli atbalstīja minimālās algas palielināšanu (līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra un līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra; galīgais lēmums jāpieņem nākamā sasaukuma parlamentam). Šis raksts veidots vēl pirms šī lēmuma, taču pēc būtības secinājumi nemainās.

Minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem, kā valsts var mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību strādājošo vidū. Tāpat valstīs ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru minimālās algas paaugstināšana nodrošina lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, jo tā liek uzņēmumiem, kas vairās no nodokļu maksāšanas, daļu no neuzrādītajām algām pārvērst oficiālajā algā. Tas nodrošina papildu resursus valsts prioritārajiem mērķiem.

Tomēr šādam solim var būt arī zināmas blaknes. Augstāka minimālā alga var mazināt nodarbinātību, īpaši jaunāka gadagājuma un zemu atalgotu darbinieku vidū. Proti, ja darbinieka produktivitāte ir zem minimālās algas līmeņa, darba devējam zūd ekonomisks pamatojums šo darbavietu saglabāt. Tāpat minimālās algas paaugstināšana var mudināt darbiniekus reģistrēt pašnodarbinātā statusu, kas samazina nodokļu ieņēmumus un vājina darbinieka sociālo aizsardzību (jo pašnodarbinātā efektīvā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir zemāka nekā algotiem darbiniekiem). Šīs blakusparādības ir atkarīgas no valstī noteiktā minimālas algas līmeņa (attiecībā pret tautsaimniecības vidējo vai mediānas algu), kā arī no darba tirgus pašreizējā stāvokļa (t.sk. bezdarba līmeņa).

Kāda varētu būt minimālās algas pārskatīšanas ietekme Latvijā?

Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot CGE un EUROMOD modeli [1],  liecina, ka ilgtermiņā minimālās algas paaugstināšanas rezultātā notiek ienākumu nevienlīdzības samazināšanās (ko mēra ar Džini indeksu) un neliels privātā patēriņa pieaugums [2]. Turpretim, palielinoties darbaspēka, īpaši zemas kvalifikācijas darbinieku, izmaksām, uzņēmumi samazina nodarbinātību. Turklāt darbaspēka izmaksu pieaugums pasliktina uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos, tāpēc sarūk eksports. Kopējā ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību un IKP tiek lēsta neliela, tomēr negatīva.

Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas pētījumā novērtēta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā neatklāj būtiskas atšķirības tautsaimniecības nozaru dalījumā. 1. attēlā redzams, ka visaugstākais darbinieku īpatsvars ar algu zem paredzētā minimuma varētu būt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (30.1%) [3] nozarē. Vienkāršiem vārdiem runājot, teju katram trešajam izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajam alga pašreiz ir zemāka nekā pašreiz noteiktā minimālā alga. Augsts rādītājs ir arī lauksaimniecības (25.7%), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarēs (22.9%). Vismazāk šis paaugstinājums skartu darbiniekus būvniecības (5.8%) [4], informācijas un komunikācijas pakalpojumu (5.2%) un finanšu pakalpojumu (3.2%) nozarēs.

Noslēgumā

Lai gan minimālās algas palielinājums atstās salīdzinoši nelielu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, atsevišķās nozarēs tas var radīt papildu izaicinājumus.  Tas ir faktors, kas noteikti jāņem vērā, pieņemot lēmumu par minimālās algas paaugstinājumu un tās apmēru sākot ar jauno gadu.  Pirms lēmuma pieņemšanas par minimālās algas paaugstinājumu, ieteicams veikt konsultācijas ar augstākminēto, riskam pakļauto nozaru uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka šajos uzņēmumos ir kapacitāte pielāgoties jaunajiem atalgojuma apmēriem.

 1. attēls. Bruto darba samaksa mēnesī 2021. gadā (biežums; iekavās norādīts darbinieku īpatsvars ar algu, kas ir mazāka par 640 eiro mēnesī)

 Bruto darba samaksa mēnesī 2021. gadā

 

[1] CGE-EUROMOD ir Latvijas Bankas un BICEPS izveidots modelis, kurā vispārēja līdzsvara makromodelis (CGE), kam pamatā ir Latvijas izmaksu un izlaides tabulas, ir apvienots ar nodokļu un pabalstu mikrosimulācijas modeli (EUROMOD), kas ir balstīts uz EU-SILC aptaujas mikrodatiem.

[2] Detalizētāku informāciju sk. drīzumā publicējamā Latvijas Bankas pētījumā

[3] Nodarbināto īpatsvars nozaru dalījumā aprēķināts, izmantojot 2021. gada darba samaksas statistiku, t.i., neņemot vērā darba samaksas pieaugumu 2022. gadā. Pieņemot, ka darba samaksas pieaugums 2022. gadā nozaru dalījumā būs vienmērīgs, aprēķinātais īpatsvars 2023. gadā būs mazāks, saglabājoties norādītajai nozaru atšķirībai

[4] Kopš 2019. gada ir spēkā Būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas nosaka minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem, starp Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību un vairākiem būvuzņēmumiem. Saskaņā ar šo vienošanos minimālā alga būvniecības nozarē ir 780 eiro.

APA: Tkačevs, O. (2022, 05. dec.). Kaļ plānus palielināt minimālo algu. Kuras nozares tas varētu satricināt?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5696
MLA: Tkačevs, Oļegs. " Kaļ plānus palielināt minimālo algu. Kuras nozares tas varētu satricināt?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5696>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up