30.04.2013.

Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam

Latvijas bezdarbs lielākoties ir strukturāls un pastāv jau divus gadu desmitus. Šī tēze man liekas pašsaprotama, bet daži pētnieki pēdējo mēnešu laikā ir mēģinājuši to apšaubīt un tas ir aizsācis aizraujošu zinātnisko diskusiju. Nesen šīs tēzes pretinieku pulkam pievienojusies arī "smagā artilērija" Mihaila Hazana personā, kuru arī es uzskatu par vadošo darba tirgus speciālistu Latvijā un Zinātnieku ar lielo burtu. Tomēr viņa argumentiem par ciklisko/strukturālo bezdarbu Latvijā es nepiekrītu un ceru, ka manas pārdomas šajā bloga ierakstā veicinās tālāku diskusiju.

Vispirms atgādināšu diskusijas pirmsākumus. Pēdējos 15 gados bezdarba līmenis Latvijā vidēji bijis 12-13%. Tik ilgā laika periodā cikliskajam bezdarbam vidēji jābūt nullei, tātad dabiskais bezdarba līmenis (NAIRU, ~strukturālais bezdarbs) vidēji šajā periodā bija ap 12-13%. Cik liels strukturālais bezdarbs ir pašreiz? Tie paši 12-13%, ja vien šajā laikā darba tirgū nav notikušas būtiskas strukturālās pārmaiņas.

Vai strukturālās pārmaiņas ir notikušas? Nē, pagaidām neviena nav identificēta. Latvijas un Krievijas pētnieku konsorcijs (Alfs Vanags, Anna Zasova, Konstantin Sonin, Daria Anosova) secināja, ka kopš krīzes sākuma strukturālais bezdarbs nav būtiski mainījies. Tādējādi krīzes laikā pieauga (un vēlāk samazinājās) cikliskais bezdarbs (šeit viņiem nav domstarpību ne ar mani, ne ar Starptautisko Valūtas fondu). Tad kāpēc viņi domā, ka pašreiz strukturālais bezdarbs ir zems? Manuprāt, tikai un vienīgi bāzes perioda izvēles dēļ. Vanags u.c. nez kāpēc par bāzes periodu izvēlējas 2007. gadu, tāpēc visu bezdarbu kas pārsniedz toreiz piedzīvotos 6%, interpretē kā ciklisku.

Mans arguments: treknie gadi nevar kalpot par bāzes periodu, jo zems bezdarbs bija tautsaimniecības pārkāršanas rezultāts (Latvija bija visvairāk pārkārsusī ekonomika Eiropā (ja pat ne visā pasaulē) ar pozitīvo output gap 15% līmenī, tādēļ cikliskais bezdarbs toreiz bija nevis nulle, bet, kā minimums, mīnus 5%).

Viņu pretarguments: 15 gadu ilgs periods nevar kalpot par bāzi, jo šajā laika posmā notika būtiskas strukturālas pārmaiņas (tomēr viņi savā pētījumā nevienu tādu nespēja identificēt, kā arī nav mēģinājuši noraidīt pozitīvā output gap pastāvēšanu 2007. gadā). Ja Vanags u.c. par bāzes periodu izvēlētos nevis 2007., bet, piemēram, 1998. vai 2002. gadu, tad tāpat nespētu identificēt būtiskas strukturālas pārmaiņas un secinātu, ka pašlaik cikliskais bezdarbs ir tuvu nullei. Retorisks jautājums: cik ticami ir rezultāti, ja, nedaudz izmainot bāzes periodu, var iegūt pretējus rezultātus?

Mihails Hazans problēmai piegājis no cita skatu punkta: ja patreizējais bezdarbs ir daudz augstāks par strukturālo, tas nozīmē, ka strukturālais nav augsts. Tālāk pievērsīšos trīs viņa pamattēzēm: 1) uzņēmēji sūdzas par nepietiekamu pieprasījumu, nevis par darbaspēka trūkumu; 2) vakanču skaits ir zems; 3) vakances ātri aizpildās.

1. Cik daudz uzņēmēju sūdzas par darbaspēka trūkumu?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas konjunktūras aptaujas datiem 8% apstrādes rūpniecības uzņēmēju Latvijā sūdzas par darbaspēka trūkumu un 41% - par nepietiekamu pieprasījumu. Bet, kāda būtu "līdzsvara" proporcija? Diez vai viens pret vienu, jo sūdzības par nepietiekamo pieprasījumu visās valstīs parasti būtiski pārsniedz sūdzības par darbaspēka trūkumu. Patlaban Latvija ieņem 4.-5. vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū pēc darbaspēka trūkuma sūdzību izplatības apstrādes rūpniecībā un būvniecībā:

1. attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru 2013.g. 2.cet., sezonāli izlīdzināti dati (%)

Apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru 2013.g. 2. cet., sezonāli izlīdzināti dati (%)

Avots: Eiropas Komisijas dati

2. attēls. Būvniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru (2013.g. janvārī-aprīlī sezonāli izlīdzināti dati; %)

Būvniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru (2013.g. janvārī-aprīlī sezonāli izlīdzināti dati; %)

Avots: Eiropas Komisijas dati

Uz citu ES valstu fona 8-9% uzņēmēju sūdzību par darbaspēka trūkumu – tas ir daudz, īpaši ņemot vērā Latvijas 14% bezdarbu. Varbūt tas tāpēc, ka ievērojama daļa cilvēku ar darba pieredzi rūpniecībā un būvniecībā emigrēja un potenciālo darbinieku nemaz nav (savukārt bezdarbniekiem ir pieredze citās nozarēs)? Nē, situācija ir tieši pretēja. Bezdarba izplatība iedzīvotāju vidū ar darba pieredzi rūpniecībā un būvniecībā par 35% pārsniedz bezdarba izplatību tautsaimniecībā kopumā. Tādējādi bezdarba līmenis bijušo rūpniecības-būvniecības darbinieku vidū ir ievērojami augstāks par 14%:

3. attēls. Īpatsvars darba meklētāju struktūrā / īpatsvars nodarbināto struktūrā 2012. g. 4. cet.

Īpatsvars darba meklētāju struktūrā / īpatsvars nodarbināto struktūrā 2012. g. 4. cet.

Avots: CSP dati, autora aprēķins

Tādējādi darbaspēka trūkuma izplatība Latvijā pie 14% bezdarba līmeņa apliecina augstu strukturālo bezdarbu valstī.

Vai tad strukturālais bezdarbs ir krīzes rezultāts? Nē – gan darbaspēka trūkuma izplatība, gan bezdarbs patlaban ir tieši tāds pats kā 1998. gadā. Ja 15 gadu laikā nav notikušas strukturālās pārmaiņas, kas mainītu sakarību starp bezdarba līmeni un darbaspēka trūkumu, tad nav pamata uzskatīt, ka par šo laiku būtiski mainījies strukturālais bezdarbs.

4. attēls. Darbaspēka trūkums apstrādes rūpniecībā un bezdarba līmenis 1998.-2012. gadā (%)

Darbaspēka trūkums apstrādes rūpniecībā un bezdarba līmenis 1998.-2012. gadā (%)

Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati  

2. Cik Latvijā ir vakanču?

2012. gada beigās Latvijas būvniecībā pavisam bija 25 vakances. Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē nebija nevienas brīvas darba vietas. Tas, ka visu viesnīcu, kā arī visu restorānu un kafejnīcu štati ir nokomplektēti pilnībā, var izskatīties pēc joka, ja tie nebūtu oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma dati, kas tiek pārpublicēti Eurostat un uz kā pamata tiek izdarīti starptautiskie salīdzinājumi. Pat CV-online datu bāzē (kura, protams, nav pilnīga) vairākās nozarēs brīvo darbvietu skaits ir lielāks nekā Eurostat datos. Turklāt kopējais vakanču skaits Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzēs (kur, kā zināms, tiek reģistrētas pārsvarā tikai mazkvalificētas vakances) pārsniedz Eurostat datus, kuriem būtu jāatspoguļo visa tautsaimniecība.

Kāpēc Eurostat dati neatspoguļo visas Latvijas vakances – vai tas ir ēnu ekonomikas izplatības, statistiskās metodoloģijas ietekmes vai kāda cita faktora dēļ? Un vai statistikā neuzskaitīto vakanču skaits Latvijā ir lielāks nekā citās valstīs?

Paturot prātā, ka patiesais vakanču skaits Latvijā droši vien ir lielāks par oficiāli reģistrēto, paskatīsimies, vai oficiālais vakanču skaits Latvijā tiešām ir tik katastrofāli zems, kā tas izskatījās Mihaila Hazana prezentācijā ("job vacancy rates are extremely low").

Skaidrs, ka, jo augstāks bezdarbs, jo mazāk vakanču (un otrādi; šāda sakarība ir pazīstama kā Beveridža līkne). Kopējais vakanču skaits tautsaimniecībā Latvijā (salīdzinot ar citām Eiropas valstīm) ir aptuveni tāds, kāds tas varētu būt pie patreizējā bezdarba:

5. attēls. Vakances (tautsaimniecībā) un bezdarbs

Vakances (tautsaimniecībā) un bezdarbs

Avots: Eurostat dati

Pat rūpniecība – nozare, kas ir īpašas uzmanības vērta, jo vakanču tur ir mazāk - uz Eiropas fona (ņemot vērā augsto bezdarbu Latvijā) neizskatās par izlecošo vērtību:

6. attēls. Vakances (rūpniecībā) un bezdarbs

Vakances (rūpniecībā) un bezdarbs

Avots: Eurostat dati

Arī citās nozarēs, kurās oficiālais vakanču skaits Latvijā ir augstāks, mūsu valsts sniegums uz Eiropas fona, ņemot vērā bezdarbu, neizceļas:

7. attēls. Vakances (informācijas un komunikācijas nozarē) un bezdarbs

Vakances (informācijas un komunikācijas nozarē) un bezdarbs

Avots: Eurostat dati

Tālāk Mihails Hazans uzsver, ka vakanču skaits ir "ļoti zems", salīdzinot ar Latvijas vēsturiskajiem datiem. Šeit viņam oponē pat Vanags u.c., kas 20. lapaspusē ar Beveridža līkni parāda, ka patreizējais vakanču skaits (ņemot vērā bezdarbu) ir līdzīgs 2005. gada rādītājam.

Vakanču skaits Latvijā nav par augstu un nav arī par zemu. Tas ir tieši tāds ko varētu sagaidīt pie 14% bezdarba. Tas nekādā gadījumā nav "extremely low", it sevišķi paturot prātā, ka patiesais vakanču skaits droši vien pārsniedz oficiālo.

3. Cik ātri vakances aizpildās?

Mihails Hazans aprēķinājis, ka vakances Latvijā pašreiz tiek aizpildītas vidēji 20 dienu laikā. Viņam tas liekas pārāk ātri, lai ietu kopā ar augstā strukturālā bezdarba ainu. Bet, kā mēs varam zināt, vai 20 dienas ir ātri? Mihails Hazans salīdzināja 20 dienas ar:

1) Vidējo bezdarba ilgumu, kas ir garāks.

Bet bezdarba ilgums visās valstīs pārsniedz vakanču aizpildīšanas laiku un tā ir normāla situācija. Būtu līdzīgi vakanču skaitu salīdzināt ar bezdarbnieku skaitu un secināt: tā kā bezdarbnieku skaits ir lielāks (un tas tā ir bijis visās valstīs un vienmēr – pat Latvijā 2007. gadā), tad darba vietu skaits nav pietiekams un strukturālais bezdarbs ir zems.

2) Vakanču aizpildīšanas ātrumu 2008. gadā, kas bijis lēnāks.

Bet tas ir loģiski, jo arī bezdarbs 2012. gadā bijis augstāks nekā pirms četriem gadiem. Jo lielāks ir bezdarbs, jo ātrāku vakanču aizpildi varētu sagaidīt, un tieši to apspoguļo Mihaila Hazana aprēķini:

8. attēls. Vakanču aizpildīšanas ātrums un bezdarbs

Vakanču aizpildīšanas ātrums un bezdarbs

Avots: Eurostat dati, Mihaila Hazana aprēķins (14.slaids)

Manuprāt, lai saprastu vai vakanču aizpildīšana vidēji 20 dienu laikā ir par ātru vai par lēnu, to ir jāsalīdzina ar vakanču aizpildīšanas laiku citās valstīs ar līdzīgu bezdarba rādītāju. Cik man ir zināms, šāda statistika nav pieejama, bet, iespējams, ka Mihailam Hazanam par to ir vairāk informācijas.

Secinājumi

Neredzu nevienu pārliecinošu pierādījumu tam, ka strukturālais bezdarbs Latvijā pašlaik ir zems. Acīmredzot priekšstats par augstu strukturālo bezdarbu, kas pastāv jau divus gadu desmitus, ir patiess. Vanags u.c. pierādīja, ka kopš krīzes sākuma Latvijas darba tirgū nozīmīgu strukturālo pārmaiņu nebija. Ja viņi izmantotu datus, kas ir pieejami kopš 1990-tajiem gadiem, tad līdzīgu secinājumu viņi varētu attiecināt arī uz pēdējo 15 gadu periodu (un tas apgāztu viņu secinājumu par zemo strukturālo bezdarbu Latvijā).

Arī Mihaila Hazana argumenti mani ne visai pārliecināja. Pirmkārt, darbaspēka trūkuma izplatību Latvijā vajadzētu salīdzināt ne tikai ar nepietiekamā pieprasījuma izplatību, bet arī ar darbaspēka trūkuma izplatību citās valstīs. Otrkārt, salīdzinot vakanču skaitu dažādās valstīs, būtu jāņem vērā arī bezdarba atšķirības. Treškārt, vakanču aizpildīšanas ātrumu vajadzētu salīdzināt ne tik ar bezdarba vidējo ilgumu, cik ar vakanču aizpildīšanas ātrumu citās valstīs ar līdzīgi augstu bezdarbu. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 09. nov.). Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/610
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/610>.

Komentāri ( 14 )

  • yndi halda

    02.05.2013 12:35

    Šķiet, ka esat labi atspēkojis prof. Hazana argumentus. Taču precizējiet, lūdzu, kāpēc 5., 6. un 7. attēlā cauri datu mākoņiem velkat taisni? Vai līkne nebūtu labāka aproksimācija, ja, kā jau nosaukums saka priekšā, teorētiski datu punkti ir uz Beveridža līknes?

  • Oļegs Krasnopjorovs

    02.05.2013 12:51

    Līkne, salīdzinot ar taisni, dod nebūtisku regresijas izskaidrošanas spējas uzlabojumu. Rezultāts un secinājums par Latviju no tā nemainās, bet manas izvēles pamatā bija maksimālā vienkāršība (bet es piekristu ja kāds izmantotu arī līkni). Teorijā ir līkne, bet praksē Latvijas gadījums man pat izskatās kā model switching ar trīs taisnēm ar dažādu slīpumu ;) (zems bezdarbs, vidēji augsts bezdarbs, un augsts bezdarbs - kaut ko no tā var redzēt 4. attēlā). Bet skats katram māksliniekam, protams, dažāds.

  • Eco

    03.05.2013 11:22

    Ne-tehniskā daļa:
    Strukturālā bezdarba koncepcija kā tāda ir ļoti kompleksa un šeit prasās pēc daudz nopietnāka pētījuma, nekā salīdzināt Beveridža līknes vai vienkārši paskatoties uz ilgtermiņa vidējo. Ja tā pavisam tieši – mūsdienu ekonomikas teorija nemaz nespēj precīzi apzināt strukturālo bezdarbu un līdz tam brīdim, kamēr netiks atrasta vienota pieeja tā aprēķināšanai, šādas diskusijas var ilgt bezgala ilgi.
    Tehniskā daļa:
    Latvija ir maza atvērta ekonomika, kuru spēcīgi ietekmē konverģences procesi (kontekstā ar bezdarbu mūs interesē tieši cenu, algu un produktivitātes līmeņu atšķirības un to dinamika), Latvija ir pakļauta ES atvērtā darba tirgus ietekmei (šeit pat prasītos atsevišķs detalizēts pētījums ,kontekstā ar strukturālo bezdarbu), Latvijas ekonomikas struktūra kā tāda vēl nav īsti nonākusi „miera stāvoklī” un te nu mums atkal ir jāskatās uz mūsu aizplūstošo „know-how” caur kvalificētā darbaspēka imigrācijas programmām, kā arī jāpievērš uzmanība – ko tieši ražo mūsu izglītības iestādes. Pieņemu, ka apsēžoties un tā nopietni padomājot – varētu atrast vēl citus ietekmējošos faktorus…
    Un tad – modernās ekonometrijas metodes tomēr nosliecas uz Filipsa līknes pētīšanu, kur gan atkal ir savi tarakāni, tomēr tā tiek uzskatīta par „ekonomiski pamatotāko” metodi, pētot strukturālo bezdarbu. Lai arī vienā no iepriekšējiem rakstiem jau tika uzskaitītas NAIRU aprēķina nepilnības, tomēr uzskatu, ka turpinot pētīšanu šajā virzienā būtu daudz produktīvāk.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    03.05.2013 12:16

    Artūr, Fīlipsa līkne dod līdzīgus rezultātus kā Beveridža līkne. Proti, strukturālais bezdarbs pēdējo 10+ gadu laikā nav mainījies (piemēram, algas pieaugums ir aptuveni tāds, ko varētu sagaidīt pie patreizējā bezdarba). Vispār esmu ļoti skeptisks par to, ka ir iespējama kāda vienota "ekonomiski piemērotākā" pieeja: Latvijas gadījumā (īsas laika rindas, statistikas datu nepilnības, ļoti izteikts cikls), manuprāt, ir jāpielieto visas metodes ko vien var izdomāt un ja tie visi dod vienu rezultātu, tad šādam rezultātam var ticēt (ja rezultāti atšķiras atkarībā no izmantotās metodes, tad diemžēl neko jēdzīgu secināt nevar). Pētījums šajā virzienā, protams, turpināsies. Blogā es vienkārši pastāstīju, ka M.Hazana un A.Vanaga izmantotās metodes par zemu strukturālo bezdarbu neliecina.

  • Eco

    03.05.2013 13:41

    Ar Filipsa līkni es domāju kā specifikāciju modelim, kur var pārbaudīt daudz un dažādus pieņēmumus par to, kas Latvijā ietekmē ekonomiskos ciklus. Piemēram, nodalot šokus, mēģināt noformulēt mūsu nesimetrisko algu veidošanās mehānismu u.t.t.
    Bet nu sava taisnība droši vien tev būs, daudzas no laika rindām labākajā gadījumā sākas 2000.+ gadā. Un rezultātā nākas vien atgriezties pie vakancēm, pamatinflācijas un līdzīgiem rādītājiem...

  • Viesis

    04.05.2013 12:21

    Vai ir kāda sakarība starp to, cik daudz ir oficiālo bezdarbnieku apstrādes rūpniecības un būvniecības sektoros un to, kur ir vislielākā pelēkās ekonomikas koncentrācija? Vienkārši doma...

  • Oļegs Krasnopjorovs

    04.05.2013 22:16

    Bezdarbs šeit ir nevis "oficiālais - reģistrētais", bet no darbaspēka apsekojuma (mājsaimniecību aptaujas). Un nodarbinātība arī. Darbaspēka apsekojumam būtu jāiekļauj gandrīz visu (vai vismaz lielāko daļu) no ēnu ekonomikas.

  • smaka

    05.05.2013 18:52

    Es ieliku komentu angļu versijā

  • Maz.vid.uzņ.

    10.05.2013 16:09

    Ar kādām muļķibām gan nodarbojas kvalificēti cilvēki.... Elementāri-ir it kā strukturālais, jo nevar atrast atbilstoši kvalificētus darbiniekus, bet tomēr cikliskais, jo darbavietu par maz. Secinājums- atsevišķām sabiedrības grupām nav piemērotu darbavietu, jo onkulis Žeņa nav apmācams par sistēmanalītiķi, vai programmētāju.
    Risinājums- maksāt adekvatas algas pieprasītajās specialitātēs un ar nodokļu atlaidēm subsidēt mazkvalificētu darbavietu veidošanos! Man ir visi man nepieciešamie darbinieki, lai gan konkurenti sūdzas par "darbaspēka deficītu".
    Tulkoju- ja uz mazajām algām ir nenormāls nodokļu slogs, tad ko Jūs gaidījāt? Es nevaru turēt apkopēju vai mauriņa pļāvēju ar 400ls izmaksām, bet varētu, ja izmaksas būtu- tik cik alga "uz rokas". Par mūsu izglītības sistēmas "produktiem" un pabalstu sistēmu labāk diskusiju nesākt...

  • Oļegs Krasnopjorovs

    13.05.2013 09:33

    Augsts nodokļu slogs, protams, ir viens no strukturālā bezdarba noteicošiem faktoriem. Par "muļķībām" es gan nebūtu tik pašpārliecināts ;)

  • smaka

    13.05.2013 20:28

    Augsts nodokļu līmenis, ja tie ir proporcionālie nodokļi, ir tipisks cikliskā bezdarba cēlonis. Tādēļ arī Keinss kā anticikliskās politikas stūrakmeni lika ekspansīvu fiskālo politiku.

    Kā Jūs vispār definējat strukturālo bezdarbu? Rodas iespaids, ka Jūs visur redzat tikai to, ko gribat redzēt.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    14.05.2013 13:05

    Definīcijas var atšķirties. Bet šajā rakstā strukturālais bezdarbs lietots plašā nozīmē - kā dabiskais bezdarba līmenis: tāds bezdarbs kad output gap ir nulle. Augsts darba nodokļu slogs veido plaisu starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, t.i. pie jebkura cikla stāvokļa bezdarbs ir lielāks, nekā tas būtu ar zemu nodokļu slogu.

  • Eriks

    12.05.2013 15:27

    Interesanti, kādas baisās kvalifikācijas ir vajadzīgas ss.lv TOP vakancēm - apkopēja, apsargs, pārdevējs, pavārs, viesmīlis? Un kurš var pateikt, cik tad IT speciālisti un citi inženieri Latvijā ir vajadzīgi? Ka dažus vajag, mēs visi zinam. Un zinam arī, ka,piemēram, telekomunikāciju speciālisti bieži saņem apm. 100Ls dienā, bet darbs viņiem ir 2-3 dienas mēnesī.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    13.05.2013 09:36

    Redziet, no vienas puses, nekādu baisu kvalifikāciju tur nevajag, no otrās puses, 9 tūkst. cilvēku joprojām piedalās "100-latu" programmā, par darbu saņemot mazāk par minimālo algu.

Up