01.02.2011.

Kāpēc Latvijas tirdzniecības bilance turas līdzsvarā?

Lai gan skeptiskiem cilvēkiem laiku pa laikam tīk apgalvot, ka Latvijā neko neražo, ka eksporta nav un tirdzniecības bilance allaž ir negatīva, tomēr kopš 2009. gada sākuma Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora attīstībā vērojamas vairākas pozitīvas pārmaiņas. Skaidrs, ka daļēji uzlabojums sakņojas vairākos ne visai ilgtspējīgos iemeslos, taču nav arī runa par kliņģeri pavisam bez rozīnēm. Par to tad arī sīkāk.

 

Ievērības cienīgie fakti

  • Vispirms jāmin eksporta radītie ienākumi. Pozitīvs preču eksporta pieaugums atsākās jau 2009. gadā, un 2010. gada novembrī (jaunākie pieejamie dati) Latvijas preču eksports naudas izteiksmē pirmskrīzes maksimumu pārsniedza jau par gandrīz 9%, bet imports no pirmskrīzes maksimuma vēl joprojām atpalika par vairāk nekā ceturtdaļu (1. att.). Eksportēto preču apjoms (reālais eksports) 2010. gada 3. ceturksnī pirmskrīzes maksimumu pārsniedza vēl vairāk – par aptuveni 13%. Ik mēnesi pērn esam eksportējuši produkciju vidēji 385 milj. latu apmērā, ko, vispārinot uz gadu, iegūstam vairāk nekā 4.6 miljardus latu. 

Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecība 

1. att. Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecība, milj. latu. Avots: Latvijas Banka, maksājumu bilances dati

  • Preču un pakalpojumu kopējā tirdzniecības bilance uzlabojās no vairāk nekā 20% pret IKP deficīta vidēji 2007. gadā līdz pat pārpalikumam vairākos 2009. un 2010. gada mēnešos, kas liecina par ārējā līdzsvara atjaunošanos. Turklāt tekošā konta, kas gan iekļauj arī vairākas citas pozīcijas, uzlabojums ir vēl grandiozāks: no vairāk nekā 22% pret IKP deficīta 2006. un 2007. gadā līdz 8.6% pārpalikumam 2009. gadā un apmēram 5% pārpalikumam vidēji 2010. gada pirmajos 3 ceturkšņos.
  • Krietnu ieguldījumu tirdzniecības bilances līdzsvara nodrošināšanā devusi pakalpojumu tirdzniecība. Lai gan, neraugoties uz 90. gadu cerībām, Latvija nav kļuvusi par tranzīta lielvalsti, pakalpojumu eksports ir teju trešdaļa no kopējā Latvijas eksporta un pusi no tā tomēr veido pārvadājumu pakalpojumi (2. att.). 

Latvijas pakalpojumu eksports 

2. att. Latvijas pakalpojumu eksports, milj. latu. Avots: Latvijas Banka, maksājumu bilances dati

  • Tāpat jāatzīmē, ka Latvijai ir izdevies palielināt tirgus daļas vairākās nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Polijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.

 

Daži no panākumu iemesliem ir īslaicīgi

2009.–2010. gadā ar investīciju piesaisti un jaunu projektu uzsākšanu Latvijai īsti nevedās. 2010. gadā pakāpeniski ieplūda atsevišķas investīcijas apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā un mežistrādē – galvenokārt uzņēmumos, kuros jau darbojās ārvalstu investori, kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu. Iepriekš minētos ārējās tirdzniecības panākumus šajā periodā izskaidro dažādi citi iemesli. To starpā ir tādi, kuru pozitīvā ietekme ir īslaicīga un atgādina par ilgtspējīgāku risinājumu nepieciešamību.

  • Pieprasījums ārējā tirgū atjaunojās agrāk, un tas palīdzēja gūt ienākumus, pārdodot iepriekš iepirkto, proti, kapacitātes palielināšanai treknajos gados domāto, tomēr neizmantoto importu, piemēram, specializētus ostu, noliktavu un lidostu apkalpošanai paredzētus transportlīdzekļus, kā arī dažādas mašīnas un iekārtas. 
  • 2010. gada bagātīgā ziema līdz ar pavasara plūdiem Latvijai atnesa elektroenerģijas ražošanas pārpalikumu, ko nav iespējams uzkrāt, taču par laimi bija iespējams eksportēt, nodrošinot pozitīvu tirdzniecības bilanci šajā grupā pirmajā pusgadā.
  • Graudu tirdzniecības bilance Latvijai parasti ir pozitīva un tāda bija arī 2009. gadā un 2010. gada 11 mēnešos, eksportam šajā periodā krietni pārsniedzot 2007.-2008. gada līmeni. Taču tas ir no laika apstākļiem un no tirgus konjunktūras ļoti atkarīgs produkts.
  • Latvijas tirgus daļas vairākus ceturkšņus no vietas palielinājās arī pārējās Baltijas valstīs, tomēr to ietekmēja šo valstu kopējā importa kritums. Ekonomiskā situācija kaimiņvalstīs jau uzlabojas, un tirgus daļu pieaugumu vairs nevaram ieraudzīt.

 

Kliņģera rozīnes jeb vai paši atpazīstam savu eksportu?

Cenu un izmaksu konkurētspējas uzlabošanās salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu 2009. un 2010. gadā bija acīmredzama. Darba izmaksu samazinājums un deflācija, kas izpaudās spēcīgāk nekā vidēji galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī jo svarīgi – ievērojamais darba ražīguma pieaugums, efektivizējot ražošanas procesus, līdzēja daudziem Latvijas uzņēmumiem saglabāt savu darbību un eksportu. Piemēram, salīdzinot darba ražīgumu uz vienu nodarbināto apstrādes rūpniecībā pēdējā no t.s. treknajiem gadiem (2007. gadā) un laikā no 2009. gada 4. ceturksnim līdz 2010. gada 3. ceturksnim (gadu ilgs periods, par kuru pieejami dati), iegūstam pat vairāk nekā 18% pieaugumu (Eurostat dati par pievienoto vērtību, sezonāli izlīdzināti, salīdzināmās cenās). Tas pārsniedz vairākuma Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu (ES vidū) rādītājus un ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas ļāvis mūsu ražotājiem uzlabot savu konkurētspēju.

Lielākās Latvijas eksporta nozares  – koksnes un metāla izstrādājumi u.c. – piedzīvoja gan ievērojamu kritumu, gan sekojošu strauju kāpumu. Taču jāatzīmē, ka dažas nelielas nozares pat krīzes laikā bija pietiekami konkurētspējīgas un nepiedzīvoja eksporta samazinājumu, bet, tieši otrādi, turpināja palielināt ražošanu un eksportu. Piemēram, kūdras, poligrāfijas izstrādājumu (īpaši uz Skandināvijas valstīm), sveču ražošana un eksports (arī lielā mērā uz Skandināvijas valstīm).

Daudziem šie skaitļi noteikti būs pārsteigums, jo tas diezin vai atbilst priekšstatam, ka Latvijā neko neražo. Tādēļ rodas jautājums – vai maz pazīstam savu ražošanas sektoru un eksportu? Vispirms par spīti skeptiķiem jāsaka, ka eksportēt var ne vien naftu, graudus, apģērbus vai automašīnas, kuras ikdienā redzam visapkārt un kas ir lielas un dārgas salīdzinājumā ar ikdienas patēriņa priekšmetiem, bet arī preces, ar ko ikdienā sastopamies reti, kā arī tās, ko  tiešā veidā neredzam, jo tās nodrošina kādu svarīgu procesu, ietilpst kādas iekārtas sastāvā u.tml. Papildus tradicionālajām preču grupām kā koksnes un metāla izstrādājumi tās ir arī preces no smalkākā proteīna izstrādājuma pasaulē līdz ierīcēm kosmosa iekarošanai. Arī šādas preces ražo Latvijā - sk. piemēram, A. Bičevskas sarunu ar Latvijas Avīzi 2010. gada 11. decembrī, noslēdzoties konkursam "Eksporta un inovācijas balva" http://ej.uz/eksportabalva.

 

Tālākie risinājumi – laikietilpīgi

Investīciju trūkuma dēļ pašreizējais eksporta pieaugums nav saistīts ar masveidīgu jauninājumu ražošanu vai jaunu lielu tirgu iekarošanu. Tātad piedāvājums savā būtībā nav nozīmīgi mainījies, un tam vajadzīgs daudz laika. Arī pakalpojumu jomā – vājā rūpniecības attīstība un preču importa kritums Latvijā, kā arī visai gausie ekonomikas izaugsmes atjaunošanās tempi citviet Eiropā nav ļāvuši sasniegt Latvijai ne iepriekšējos pārvadājumu apmērus, ne būtiski palielināt tūrisma pakalpojumu apmēru ārzemniekiem, ne nozīmīgi izpausties citās pakalpojumu jomās.

Taču šeit daudzas problēmas nav jaunas. Ja visi ceļi ved uz Romu, tad ne visi – caur Latviju. Lai gan Latvijai ir gan ostas, gan dzelzceļš, gan autoceļi, gan aviosatiksme, par spīti populārajam viedoklim par Latvijas esamību izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī Latvija ne vienmēr ir "pa ceļam" kravām, kurām teorētiski būtu piemērota infrastruktūra (slavenais piemērs par Baltkrievijas kālija sāls transportēšanu). Pakalpojumu eksporta izredžu nenoteiktības darvas karoti ir "piešāvusi" arvien neskaidrākā pārvadājumu licencēšanas kārtība darījumiem ar Krieviju, kā arī īpašnieku ķīviņi pašmāju uzņēmumos, kas sniedz transporta pakalpojumus.

Tāpat arī tradicionālie iemesli, kuru dēļ tūristi ārpus savas valsts mēdz uzturēties ilgāk un iztērēt vairāk līdzekļu, Latvijai nav raksturīgi. Eurostat apkopotie dati par ārvalstu tūristu skaitu un kopējo uzturēšanos valstī ļauj aprēķināt, ka Latvijā ārvalstu tūristi nakšņo 2-3 reizes mazāku dienu skaitu nekā tajās Eiropas zemēs, kurās ir ilgstošas pludmales sezonas, kalnu slēpošanas kūrorti vai lielā skaitā baudāmas antīkas kultūras un mākslas vērtības, t.i., galvenokārt Vidusjūras reģions un Austrija, kā arī Islande. Tātad Latvijai savs iemesls ir jārada mākslīgi, t.i., ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksportu var sekmēt vienīgi cilvēka mūsdienās radītās vērtības, iespējams – specifiskai "auditorijai".

Līdzīgi kā ar nopietnu ražošanas jaudu attīstību – tehnoloģiju radīšanu un apguvi, rūpnīcu celtniecību, darbaspēka apmācību –, arī pakalpojumu attīstība prasa laiku, un ilgstoši stabila Latvijas preču un pakalpojumu eksporta attīstība nevar balstīties uz kādu sagadīšanos – kā mums labvēlīgas pasaules cenu svārstības vai laika apstākļi vai īslaicīgi atbalsta mehānismi.

 

Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 1. februārī.

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Kāpēc Latvijas tirdzniecības bilance turas līdzsvarā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/437
MLA: Paula, Daina. "Kāpēc Latvijas tirdzniecības bilance turas līdzsvarā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/437>.

Līdzīgi raksti

Up