04.09.2013.

Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji atzinīgāk vērtē augstskolu sniegumu (piecu punktu skalā vidējā vērtība 3.53), bet viskritiskāk - profesionālo izglītības iestāžu izglītības kvalitāti (3.36). Vispārizglītojošo skolu izglītības kvalitāte vērtēta ar atzīmi 3.48. Tiesa, ja es būtu "DNB Latvijas barometra" aptaujas respondentu lokā, kritiskāk būtu izteikusies tieši par Latvijas augstāko izglītību.

Nešaubos, ka atsevišķās jomās augstākā izglītība Latvijā ir konkurētspējīga un ļauj iegūt gan izcilu teorētisko zināšanu bāzi, gan tautsaimniecībai piemērotas prasmes, piemēram, medicīnas un informācijas tehnoloģiju nozarē. Tomēr kopumā augstākās izglītības jomā aina nav iepriecinoša. Esam kūtri starptautiskajās publikācijās un nevaram lepoties ar labiem augstskolu reitingiem.

Starptautisko augstskolu reitingā Webometrics (www.webometrics.info) Latvija Baltijas valstu sarakstā ir "atpalicējas" lomā - pasaules 1000 vislabāk novērtēto augstskolu sarakstā ir divas Igaunijas un viena Lietuvas augstskola, savukārt Latvijas augstākās izglītības iestādes labāko vidū nav atrodamas. Latvijas Universitāte ierindojas 1327. vietā, turklāt pēdējos gados relatīvais sniegums ir pat pasliktinājies. Pasliktinājies arī Lietuvas augstskolu novērtējums, jo vēl pirms dažiem gadiem kaimiņi varēja lepoties ar trim zināšanu kalvēm 1000 pasaules labāko augstskolu reitingā.

Tā kā augstskolu novērtējumā liela nozīme ir dažādiem apjoma rādītājiem (interneta lapaspušu un atsauču skaitam u.c.), tad mazu valstu izglītības iestādēm ir arī objektīvi grūtāk iekļūt šajā sarakstā. Tomēr, kā redzams, Igaunijai ar teju divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu ir izdevies sasniegt krietni labāku rezultātu. Savukārt Somijai (5 miljoni iedzīvotāju) ir astoņas augstskolas, kas iekļuvušas labāko tūkstotī, un vēl trīs augstākās izglītības iestādes ir tuvu šai robežai.

Latvijas izglītības iestāžu sliktākam sniegumam noteikti ir daudz iemeslu, kurus labāk spēs skaidrot izglītības jomas speciālisti, bet ir faktori, kas redzami ar neapbruņotu aci un kurus iezīmē statistika un publiski redzamās norises. Šādu faktoru tops varētu būt šāds:

  • augstākās izglītības iestāžu skaits ir pārāk liels, izglītības sistēma ir sadrumstalota (Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, Igaunijā – 34, Lietuvā – 46, Somijā – 48);
  • trūkst pārdomātas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas izglītības politikas;
  • zems finansējuma apjoms zinātnei, pētniecībai un attīstībai, turklāt īpaši kritiska ir privātā sektora līdzdalība zinātnes attīstībā, kas savukārt ietekmē arī uzņēmumu sadarbību ar izglītības iestādēm;
  • publikāciju angļu valodā ir salīdzinoši maz (nav publikāciju – nav atsauču).

Kā piemērs, kas spilgti raksturo pārdomātas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas izglītības politikas trūkumu Latvijā, ir ilgstoši vērojamā sociālo zinātņu programmās studējošo pārprodukcija. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2000. līdz 2011. gadam vidēji 54% studentu Latvijā apguva sociālās zinātnes, vienlaikus Eiropas Savienībā - 34%. Galvenokārt šis nesamērīgums veidojas ekonomikas un vadības programmās, ko Latvijā apguva 31% studentu, savukārt Eiropā – vidēji 17%.

Krīzes laikā, sarūkot sociālo zinātņu programmu finansējumam un, iespējams, arī no popularitātes pjedestāliem krītot ekonomistu profesijai, šīs jomas studentu skaits krasi samazinājās. Tātad arī augstākās izglītības sistēmā līdzīgi kā tautsaimniecības nozaru dalījumā notika pāreja uz ilgtspējīgāku struktūru, palielinoties studentu skaitam fizikā, matemātikā, datorzinībās un inženierzinātnēs, kā arī veselības jomā. Kvantitatīvās pārmaiņas notikušas pareizajā virzienā, atliek cerēt, ka pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī izglītības kvalitātē.

"DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka 20% aptaujāto uzskata, ka pēdējo gadu laikā izglītības kvalitāte ir uzlabojusies, pozitīvo vērtējumu īpatsvaram salīdzinājumā ar 2008. gadu nedaudz palielinoties. Ja izglītībā redzēsim kvantitatīvas un kvalitatīvas pārmaiņas, tad arī iedzīvotāju vērtējums aptaujās uzlabosies. Bet - kas vēl svarīgāk – pozitīvas pārmaiņas vērosim arī iedzīvotāju labklājībā, jo, kā teicis plaši citētais angļu filozofs, biologs un sociologs Herberts Spensers: "Izglītības galamērķis nav zināšanas, bet gan darbība."

APA: Rutkovska, A. (2019, 14. nov.). Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/597
MLA: Rutkovska, Agnese. "Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/597>.

Komentāri ( 7 )

  • Artis Ivanovs

    05.09.2013 09:53

    Patiesībā, webometrics ir augstskolu mājas lapu rangs - zināms indikators tas, protams, ir, taču pilnībā neatspoguļo augstskolas kvalitāti. Pielāgojot mājas lapu šī reitinga prasībām var veikt ievērojamu kāpumu rangā, ko LV augstskolas arī pagājušogad izdarīja. Taču šogad ir mainīti kritēriji, tāpēc atkal ir kritums.

  • AgneseBee

    05.09.2013 10:19

    Paldies, vērtīgs komentārs! Par pielāgošanu&kritēriju maiņu nezināju, tas acīmredzot izskaidro arī leišu kritumu

  • KasTasIr

    06.09.2013 09:24

    ja augstskolas mēŗkis ir tikt reitingu topos, tad nepietiks tikai ar finansējumu un augstkolu skaita samazināšanu.
    manupŗāt šobrīd vienīgais ātrais variants 2-5 gadu ietvaros, kurš būtiski uzlabotu arī to pašu nelaimīgo sociālo profesiju pārstāvju izglītības kvalitāti (inženieru protams arī), ir vieslektoru piesaiste no top universitātēm pasaulē un Eiropas. Ja valsts augstskolas pastiprinātu uzmanību pievērš infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai (šobrīd otra lielākā opcija pēc algām), tad protams naudas vieslektoru uzaicināšanai nepietiek. privātās augstskolas aktīvi aicina vieslektorus.
    esošais mācībspēku sastāvs strauji noveco visās tehniskās profesijās, arī mežsaimniecībā un lauksaimniecībā(!!!). jauni censoņi nestrādās pēc Mg. iegūšanas par lektoru ar algu ~400 (bruto!!!), ja tajā pašā nozarē var nopelnīt ~700 un vairāk (piemērs). augstskolas gluži vienkārši nespēj konkurēt darba tirgū.

  • Agnese

    13.09.2013 00:07

    Kādi ir kritēriji lai dibinātu augstskolu LV vai Somijā? Cik studentiem jābūt augstskolā, lai tā reāli arī būtu, nevis kaut kāds fiktīvs veidojums? Pirms kādiem 10 gadiem augstskola bija labs bizness, tagad jau sāk izskristalizēties, kur ir arī kvalitāte. Ne augstskolu daudzums ir problēma. Lielās augstskolas varbūt ir tik lielas, ka VAIRS jau nespēj būt sakarīgas? Jo padomju paliekas + mūsdienu prasības = bardaks. Bet kāpēc lai nāktu jaunie, ja krīzes gados IZM bija vislielākais cirpiens? un atpakaļpielikums kaut kā nenāk.
    Par citējamību. Arī tas ir stabila finansējuma jautājums. Latvijā zinātnieki pēta to par ko atsviež naudu, reāli gadiem ilgi INTENSĪVI pētījumi ir milzu retums. bet visudaris neko specializēti iespaidīgu atklat nevar. Turklāt ja Latvija grib tikai lietišķos pētījumus, tad jāņem vērā, ka vislielākā citējamība ir fundamentāliem atklājumiem!!! un augstu citējamību var dabūt tikai ļoti labos žurnālos, parasti tiem redkolēģija ir augsti citējamie autori - un tā veidojas apburtais loks, jo lai iekļūtu labā žurnālā ir jābūt labai aizmugurei vai vismaz labam finansējumam, jo tad var ir cita kategorija - atvērtie žurnāli, kurus lasīt var bezmaksas, tādēļ ir lielāks lasītāju loks.

    Cik Jūs uzskatāt labu zinātni/rakstu var uzrakstīt, ja gadā milzu konkursā var iegūt 5000Ls (iekļauti: alga, reaģenti, aprīkojums, īre, u.c.)

  • Agnese

    13.09.2013 00:15

    Ak jā, un ja mēs pārrēķināsim vienas budžeta vietas dotāciju pret vietu rangā (vai kādu no kritērijiem) varbūt mēs uzreiz nokļūsim pirmajā vietā?
    Tas ir gluži kā ar pusdienām: iedod pavāram 30 santīmus dienā vai 3 latus un pieprasi katru dienu kompleksās pusdienas, lai katru dienu jauni, gardi un veselīgi ēdieni ēdienkartē...
    Statistika jau izlasa tos datus ko grib: vienā vietā pusdienas negaršīgas un porcijas mazas, otrā - lūk, skaties un mācies! Tā vietā, brīnītos, ka vispār ir ar ko salīdzināt!!

Up