01.10.2020.

Kas kaimiņvalstīs izdevies labāk - dublis Nr. 2.

Foto: Shutterstock

Latvija Covid-19 izraisīto krīzi līdz šim ir pārcietusi labāk nekā krīzes epicentrā prognozējām, un iznākums ir labāks kā vairums Eiropas Savienības (ES) valstu (1. attēls). Taču joprojām ir aktuāli mani pirms krīzes meklējumi, kas atspoguļojās rakstā “Kas kaimiņvalstīs izdevies labāk?, jo Lietuvas un Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad krīzes laikā krities mazāk nekā Latvijā. Tāpēc arī dublis Nr. 2. – kas kaimiņvalstīs izdevies labāk?

1. attēls. Iekšzemes kopprodukts ES valstīs 2020. gada 2. cet. (%, pret 2019. gada 4. cet.)

Iekšzemes kopprodukts ES valstīs 2020. gada 2. cet. (%, pret 2019. gada 4. cet.)
Avots. Eurostat.

Šajā rakstā apskatīšu faktorus, kas šoreiz darbojušies un vismaz daļēji skaidro atšķirības norisēs. Pat, ja ņemam vērā, ka krīzes laikā statistikas dati, t.sk. par IKP, potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirmskrīzes periodā, tomēr citos detalizētākos rādītājos un norisēs Baltijas valstu atšķirības ir vērojamas.

Vienlaikus ekonomiku joprojām bremzē jau pirms krīzes finanšu un transporta sektora problēmas, kas tika iezīmētas manā iepriekšējā rakstā. Finanšu sektora sakārtošanu joprojām pavada atsevišķi nelabvēlīgi blakusefekti,  piemēram, virzība uz zemāka riska klientiem, tādējādi ierobežojot tautsaimniecības finansēšanu. Transporta sektors saistībā ar dzelzceļa kravu novirzīšanos uz Krievijas ostām politisku motīvu dēļ nespēj atgūt savu spozmi. Tomēr šo sektoru loma ekonomikā ir mazinājusies. Līdz ar to krīzes smagums gulstas uz citiem faktoriem, kas Latvijā radīja lielāku nekā citviet Baltijā privātā patēriņa un salīdzinājumā ar Lietuvu arī pakalpojumu eksporta kritumu (2. attēls).

2. attēls. Atsevišķi IKP komponenti 2020. gada 2. cet, (%, pret 2019. gada 4. cet.)

Atsevišķi IKP komponenti 2020. gada 2. cet, (%, pret 2019. gada 4. cet.)
Avots. Eurostat

Latvijā krietni sarucis privātais patēriņš – mazāks valdības atbalsts un iedragāta patērētāju konfidence

Krīzē valdības atbalsta nozīme ienākumu un nodarbinātības uzturēšanai ir nenoliedzama. Arī Latvijā valdības atbalsta ietvars ir mīkstinājis krīzes ietekmes smagumu. Tomēr, ja salīdzinām finansējumu atsevišķiem savstarpēji salīdzināmiem atbalsta pasākumiem krīzes ietekmes mazināšanai, tad pieejamā informācija vēsta, ka  Igaunijā un Lietuvā jau piešķirts un izmaksāts finansējums vairāk nekā Latvijā (3. attēls).

3. attēls. Izlietotais finansējums atsevišķiem savstarpēji salīdzināmiem pasākumiem Covid–19 krīzes ietekmes mazināšanai (% no 2019. gada IKP)

Izlietotais finansējums atsevišķiem savstarpēji salīdzināmiem pasākumiem Covid–19 krīzes ietekmes mazināšanai (% no 2019. gada IKP)

Avots: Dati par Latviju (uz 06.09.): Valsts kase, Dati par Igauniju (uz 31.07.): https://www.rahandusministeerium.ee/et/lisaeelarve-0; Dati par Lietuvu uz (03.07.): https://strata.gov.lt/images/tyrimai/2020-metai/ekonomika/202006-Ekonomikos-skatinimo-planas.pdf; Latvijas Bankas darbinieku novērtējums.

Piemēram, Igaunijā lielā mērā tie ir bijuši dīkstāves pabalstu formā, Lietuvā lielāki bijuši dažāda veida sociālie pabalsti. Latvijā dīkstāves pabalstu saņemšanas iespējas būtiski bremzēja bezdarba pieaugumu, taču tā ietvara ieilgusī pakāpeniskā pielāgošana mazināja dīkstāves pabalstu lomu patērētāju konfidences saglabāšanā.

Krīzē krītas pieprasījums gan ienākumu sarukuma rezultātā, gan augstās nenoteiktības un konfidences pavājināšanās dēļ. Šajā krīzē specifisks faktors bija valdību noteiktie ierobežojumi, kuru dēļ veidojās tā saucamais neiespējamais patēriņš, piemēram, tika aizliegta pulcēšanās izklaides vietās un slēgti lidojumu maršruti. Tomēr, pat ja ierobežojumu stingrība visās Baltijas valstīs bija samērā līdzīga (4. attēls), patērētāju konfidence Latvijā samazinājusies vairāk (5. attēls). Privātais patēriņš ir atkarīgs ne tikai no ienākumu noturības, bet arī patērētāju noskaņojuma, kas savukārt ietekmē vēlmi patērēt vai uzkrāt. Patērētāju noskaņojumu būtiski var ietekmēt gan valdības atbalsts krīzes laikā, gan arī iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

4. attēls. Ierobežojumu stingrības indekss (0-100)

Ierobežojumu stingrības indekss (0-100)

Avots. Oxford COVID-19 Government Response Tracker Stringency Index https://www.bsg.ox.ac.uk/research/research-projects/coronavirus-government-response-tracker#data

5. attēls. Patērētāju konfidence (bilance)

Patērētāju konfidence (bilance)
Avots. Eiropas Komisija

Vairāk cietušās nozares – gaisa transports un tūrisms – dominē Latvijas pakalpojumu eksportā

Šajā krīzē arī pakalpojuma eksporta atsevišķas jomas ietekmēja jau minētais neiespējamais patēriņš, piemēram, atceltie starptautiskie lidojumi, kas apstādināja arī tūrisma plūsmu. Vienlaikus mazinājās ārējais pieprasījums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Taču gan ierobežojumi (4. attēls), gan ārējā pieprasījuma kritums 2. ceturksnī visās Baltijas valstīs bijis samērā līdzīgs. Izšķirošais pakalpojumu eksporta atšķirīgajā kritumā bijis šajā krīzē smagāk cietušo nozaru īpatsvars pakalpojuma eksportā (6. attēls).

6. attēls. Pakalpojumu grupu eksports 2019. gadā (% no IKP)

Pakalpojumu grupu eksports 2019. gadā (% no IKP)
Avots. Latvijas Banka, Eesti Pank, Lietuvos Bankas.

Latvijā lidosta “Rīga” bija viena no straujāk augošām lidostām Eiropā, kas audzēja kapacitāti un palielināja gan tiešo, gan tranzīta pasažieru iespējas. Šīs specifiskās krīzes apstākļos gaisa transporta darbība tika pārrauta un sarāva šī pakalpojuma eksporta plūsmu. Igaunijā ierobežojumi galvenokārt atspoguļojās iepriekš attīstītajā tūrisma – lielā mērā Somijas tūristu plūsmas pārrāvumā.

Lietuvā transporta pakalpojuma eksportā dominē autotransports. Lai gan arī auto pārvadājumos neiztrūka krīzes nelabvēlīgās ietekme lēnāku pārrobežu plūsmu un noteikto autovadītāju karantīnas dēļ, tomēr nozare cieta relatīvi mazāk nekā gaisa pasažieru pārvadājumu transports (7. attēls).

7. attēls. Pakalpojumu grupu eksports 2020. gada 2. cet. (%; pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Pakalpojumu grupu eksports 2020. gada 2. cet. (%; pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Avots. Latvijas Banka, Eesti Pank, Lietuvos Bankas

 

Dažas krīzes atziņas ilgtermiņa skatījumā

Epidemioloģiskā situācija ne pasaulē, ne reģionā, ne arī Latvijā joprojām nav labvēlīga un risinājumi vēl nav atrasti. Krīzes nākamais vilnis nav izslēdzams, līdz ar to arī nepieciešamība pēc valdības atbalsta pasākumiem nav izslēgta. Tāpēc svarīgi valdībai izvērtēt krīzes sākumposma atbalsta mehānismus un būt gatavai piedāvāt efektīvus risinājumus, ja tāda nepieciešamība būs. Arī Eiropas valstīs, kur daļējas nodarbinātības atbalsta shēmas tika piemērotas jau iepriekšējās krīzes laikā, šajā krīzē atbalsts bija nesamērojami lielāks. Tas ne vienmēr spēja nodrošināt mazāku ekonomikas kritumu, jo to noteica gan ierobežojošo pasākumu smagums un iedzīvotāju attieksme pret tiem, ekonomikas struktūras īpatnības un pārvaldības kvalitāte [1] , bet ir būtisks faktors iedzīvotāju konfidences uzturēšanā. Vienlaikus valdības atbalstam nodarbinātības un ienākumu uzturēšanai jābūt īstermiņa risinājumam, t.i., ierobežotam laikā; ilgtermiņā jāparedz iedzīvotāju prasmju attīstīšana strukturālu problēmu risināšanai.

Ienākumu kritums, nenoteiktība par nākotni un tādējādi piesardzība no iedzīvotāju un uzņēmumu pieprasījuma primāri izslēdz ilglietojuma un investīciju preces un zināšanu ietilpīgus pakalpojumus. Šajā krīzē Latvijas preču eksporta kritumu mazināja lauksaimniecības un pārtikas preču (pirmās nepieciešamības preces), elektronikas iekārtu (krīzes specifika) eksporta izaugsme, kā arī koksnes atkopšanās (interese par mājokļu pārbūvi citu ierobežojumu dēļ) un šo grupu nozīmīgais īpatsvars preču eksporta struktūrā.

Tomēr tās ir īstermiņa pieprasījuma svārstības. Nākotnes attīstības lēmumos jāņem vērā paliekošās krīzes raisītās pārmaiņas. Te ieskatam tikai atsevišķi procesi, kas iezīmējušies šajā krīzē un kuri potenciāli varētu saglabāt nozīmību ilgtermiņā.

(i) Piegāžu traucējumi krīzes laikā pastiprināja jau iepriekš diskutēto uzņēmumu ražošanas ķēdes kritiskāko posmu nepieciešamību atgriezt atpakaļ ražotājvalstī, t.i., saīsināt ražošanas piegādes ķēdes vai vismaz diversificēt piegādātājus. Lielākās ES ārvalstu tiešās investīcijas ir augstāku ienākumu valstīm, kas līdz šim bija atsevišķus ražošanas posmus izvietojušas lētāka darbaspēka izmaksu valstīs ārpus ES valstīm. Salīdzinoši zemu ienākumu valstīm ES ir iespēja kvalificēties investīciju izvietošanā, ja tiek nodrošināta investīcijām pievilcīga vide.

(ii) Šajā krīzē valstu robežas piepeši kļuva par skaidru tirdzniecību bremzējošu faktoru, kas radīja pārliecību par ES pašapgādes lomu ar tādām ikdienā kritiskām precēm kā, piemēram, pārtiku un farmāciju. Ja ES mazinās atkarību no ārpus ES valstu importa šajās preču grupās, tas ES valstīm paver iespējas palielināt tirgus daļu ES tirgū.

(iii) Krīzes veicina jaunu tehnoloģiju un biznesa modeļu ieviešanu – šī krīze izteikti palielināja pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju risinājumiem.

Latvijas spēja izmantot šīs krīzes radītās iespējas un veikt reformas tautsaimniecības izaugsmes potenciāla attīstīšanai šoreiz nav iegrožota finanšu pieejamībā līdz ar ES līderu vienošanos par “Next Generation EU” finansējumu; vajadzīga vien skaidra vīzija par attīstības stratēģiju un efektīva šo resursu izmantošanas pārvaldība.

Atsauce

[1] https://www.bruegel.org/2020/09/why-has-covid-19-hit-different-european-union-economies-so-differently/

APA: Bērziņa, S. (2020, 22. oct.). Kas kaimiņvalstīs izdevies labāk - dublis Nr. 2. . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4937
MLA: Bērziņa, Santa. "Kas kaimiņvalstīs izdevies labāk - dublis Nr. 2. " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4937>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up