10.06.2021.

Katram sava inflācija: vai pensionāriem tiešām lielāka?

Cilvēki sēž uz soliņa parkā, ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Ikviens, kam nav slinkums, tagad skandina par patēriņa cenu inflācijas gaidāmo kāpumu. Taču inflācijas rādītāju aprēķina, ņemot vērā produktu cenu dinamiku un to īpatsvaru patēriņa grozā. “Vidējā Latvijas iedzīvotāja patēriņa grozs” dabā novērots tikpat bieži kā “vidējā alga” vai “vidējā temperatūra slimnīcā”. Dzīvē mums katram patēriņa grozs kaut vai par kripatu, bet atšķiras. Piemēram, nesmēķētāji nepērk cigaretes (3% no vidējā patēriņa groza), pārliecināti riteņbraucēji - degvielu (5%), veģetārieši - gaļu (5%). Un katram vēl ir savs iemīļotais biezpiena sieriņš. Tā kā produktu cenas bieži mainās pretējos virzienos [1], katrs no mums saskaras ar visai atšķirīgu dzīves dārdzības kāpumu. Tāpēc inflācija ir nevis visiem viena, bet katram sava.

Bet, vai ir tā, ka preces un pakalpojumi, kurus ikdienā iegādājas pensionāri, sadārdzinās straujāk? Ja tā, tad varbūt vecuma pensiju indeksācijā būtu jāizmanto nevis oficiālo inflāciju, kas rēķināta pēc “vidējā Latvijas iedzīvotāja patēriņa groza”, bet “pensionāru inflāciju”? Citādāk var sanākt, ka pie pensijas pieliktā nauda nemaz nekompensē pensionāru iegādāto produktu sortimenta cenu pieaugumu.

Šajā rakstā aprēķināsim “katram savu inflāciju” – pensionāriem un jauniešiem, vīriešiem un sievietēm, turīgajiem un nabadzīgajiem. Aprēķinā izmantosim publiski pieejamos datus – redzēsim, kā dažādām iedzīvotāju grupām atšķiras patēriņa struktūra pēc tās galvenajām grupām: pārtika, transports, komunālie maksājumi, kā arī to, vai pastāv sakarība starp šai iedzīvotāju grupai specifisko inflāciju un viņu socioloģiskajās aptaujās [2] paustais viedoklis par cenu pieaugumu. 

Sievietēm, iedzīvotājiem gados un ar zemākiem ienākumiem inflācija šķiet augstāka

Socioloģiskās aptaujas dati liecina par būtiskām un sistemātiskām inflācijas uztveres atšķirībām dažādās iedzīvotāju grupās (1. attēls). Piemēram, vecāka gadagājuma iedzīvotājiem daudz biežāk nekā jauniešiem šķiet, ka produktu cenas ievērojami kāpušas. Sievietes inflāciju uztver nedaudz augstāku nekā vīrieši. Uz straujāku patēriņa cenu pieaugumu biežāk norāda arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

1. attēls. Uztvertā inflācija vecumgrupu un ienākumu līmeņa dalījumā (atbilžu bilance)

 

Šādas atšķirības cenu uztverē saglabājās arī Covid-19 pandēmijas laikā - iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, sievietes un pensionāri ievērojami biežāk norāda, ka, viņuprāt, patēriņa cenas pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski pieaugušas, un retāk – ka tās samazinājušās.

Protams, cenas vērtējam subjektīvi (viss atkarīgs no tā, uz kādām cenām raugāmies un ko saprotam ar “būtisks cenu pieaugums”). Bet varbūt uztvertās inflācijas atšķirībām ir arī objektīvs iemesls – dažādu iedzīvotāju grupu inflācija tiešām nozīmīgi atšķiras?

Kam līdzinās tavs patēriņa grozs: jaunieša vai pensionāra?

Mums katram ir savs patēriņa grozs (2. attēls; skatiet arī infografiku Katram sava inflācija). Tomēr cilvēkiem, piemēram, no vienas vecuma grupas, ar līdzīgiem ienākumiem vai viena dzimuma pārstāvjiem patēriņa grozs ir samērā līdzīgs. Teiksim, pensionāri salīdzinoši lielu budžeta daļu tērē pārtikai, komunāliem maksājumiem un veselības aprūpei. Jaunieši vairāk naudas atvēl izglītībai, apģērbiem un apaviem, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

2. attēls. Patēriņa izdevumu struktūra sociālekonomiskajās un vecuma grupās, kā arī atkarībā no ienākumu līmeņa (%; 2019. gadā)

 

Savukārt vīrieši salīdzinoši lielāku budžeta daļu tērē transportam, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem pusi līdzekļu velta pārtikai un komunāliem maksājumiem, bet turīgākām mājsaimniecībām šie izdevumi veido mazāk nekā trešdaļu no budžeta [3].

Parādi savu patēriņa grozu – aprēķināsim inflāciju

Dažādām produktu grupām inflācija būtiski atšķiras. Nevarētu teikt, ka kādas sabiedrības grupas iecienītākajiem produktiem cenas tikai pieaug vai samazinās. Piemēram, starp produktu grupām, kurām pēdējos 20 gadus visvairāk pieaugušas cenas, ir gan pensionāru patēriņa grozā dominējošie produkti - pārtika, komunālie un veselības aprūpes pakalpojumi, gan arī tie, kas biežāk parādās jauniešu patēriņā - izglītība, restorānu un viesnīcu pakalpojumi (3. attēls).

3. attēls. Inflācija galveno produktu grupu dalījumā (2002. – 2020. gadā vidēji)

 

Tomēr dažādu iedzīvotāju grupu inflācija tiešām atšķiras. Tā sistemātiski ir augstāka tieši tiem, kuriem ir arī augstāka uztvertā inflācija – pensionāriem, sievietēm un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, cenu pieaugums pensionāru mājsaimniecībām kopš 2000.-to gadu sākuma bijis par 22 procentpunktiem lielāks nekā algotu darbu strādājošajām mājsaimniecībām (4. attēls).

4. attēls. Patēriņa cenu dinamika pensionāru un algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās

 

Iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem cenu pieaugums bijis par 17 procentpunktiem lielāks nekā turīgākām mājsaimniecībām (5. attēls).

5. attēls. Patēriņa cenu dinamika iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un turīgākās mājsaimniecībās

 

Piezīmes. Patēriņa groza struktūra mājsaimniecību grupu dalījumā 2017. un 2018. gadā nebija pieejama – tā tika interpolēta pēc 2016. un 2019. gada datiem. Attiecīgie dati vēl nav pieejami arī par 2020. gadu – aprēķinos pieņemts, ka visās mājsaimniecībās patēriņa groza struktūra mainās atbilstoši patēriņa cenu svaru pārmaiņām 2021. gadā.

Savukārt mājsaimniecībās, kurās galvenā pelnītāja ir sieviete, cenu pieaugums bijis par četriem procentpunktiem lielāks nekā tajās, kurās galvenais pelnītājs ir vīrietis.

Lai gan kopš globālās finanšu krīzes (2008.-2010.) inflācijas atšķirība starp dažāda vecuma iedzīvotāju grupām pakāpeniski samazinājās, pandēmijas gadā tā atkal pieauga. Pensionāru mājsaimniecībās inflācija 2020. gadā bija par 0.6 procentpunktiem augstāka nekā algotu darbu strādājošās mājsaimniecībās. Mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem - par 0.5 procentpunktiem augstāka nekā turīgajās mājsaimniecībās. Savukārt mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs ir sieviete, pērn inflācija bija par 0.4 procentpunktiem augstāka nekā tajās, kurās galvenais pelnītājs ir vīrietis.

Lielāka inflācija neaizsargātākajiem – labklājības politikas izaicinājums

Saskaņā ar oficiāliem datiem, patēriņu cenu līmenis, kuru rēķina pēc Latvijas iedzīvotāja vidējā patēriņa groza, kopš gadsimta sākuma ik gadu pieauga par vidēji 3.5%. Mūsu aprēķini liecina, ka pensionāru mājsaimniecībām šis cipars ir par pusprocentu lielāks (4.0%). Pensionāru patēriņa grozā ievērojamu daļu ieņem pārtika, komunālie maksājumi un veselības aprūpes pakalpojumi – produktu grupas, kuru cenas auga straujāk par vidējo inflācijas rādītāju. Tādējādi pensionāru inflācija ir sistemātiski lielāka par oficiālo [4].

Ja vecuma pensiju indeksētu tikai pēc oficiālās inflācijas, tā nevarētu kompensēt pensionāriem tieši viņu patēriņa groza produktu sortimenta sadārdzinājumu. Pateicoties tam, ka pensiju indeksācija daļēji ņem vērā arī vidējās algas dinamiku, vidējās pensijas pirktspēja ar laiku pieaug. Tomēr vidējā alga kaut kad varētu arī nepieaugt, tāpēc atšķirīga inflācija dažādām iedzīvotāju grupām ir temats, kuru būtu jāņem vērā labklājības politikas debatēs.

Tagad ikviens var aprēķināt savu inflāciju ar jauno Eiropas Centrālās bankas personiskās inflācijas kalkulatoru.

Atsauces

[1] Pat cenu kāpuma laikos vienmēr var atrast kādu produktu, kura cena ir samazinājusies. Piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā pieauga griķu cena un  saruka degvielas cena.

[2] Tomēr nevarēsim redzēt viņu iecienītās biezpienu sieriņa šķirnes. Turklāt jāatzīmē, ka dati par patēriņa struktūru apkopoti mājsaimniecību nevis indivīdu dalījumā. Tā varam redzēt, kā atšķiras patēriņa struktūra dažādās mājsaimniecībās, tomēr nezinām, ko tieši brokastīs ēd pensionārs un jaunietis, ja viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā.

[3] Nejaukt ar izdevumu apjomu eiro izteiksmē – pārtikai turīgas mājsaimniecības tērē lielāku naudas summu.

[4] Kopš gadsimta sākuma pensionāru inflācija tikai divas reizes bijusi nedaudz zemāka par oficiālo inflāciju – 2014. un 2018. gadā.

APA: Krasnopjorovs, O. (2021, 19. jun.). Katram sava inflācija: vai pensionāriem tiešām lielāka? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5237
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Katram sava inflācija: vai pensionāriem tiešām lielāka? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5237>.

Komentāri ( 1 )

  • Hmm
    11.06.2021 05:23

    Gadiem augsta inflācija bija mājokłiem (turīgajiem), tagad degvielai (vidusslānim) un citām lietām. Cenas nemainās kopsolī, bet pa solītim pa precēm, pa atsevišku kontraktu pārskatīšanas termiñiem, pa vājākajiem posmiem piegādes kēdēs u.c. Vienojošais, ka īstermiñā inflācija kādu var neskart, bet ilgā termiñā tā izlīdzinās un pielavās visiem.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up