10.12.2020.

Ko eiro zonas centrālās bankas cenšas saklausīt?

Foto: Shutterstock

Monetārā politika uzticama var būt tikai situācijā, kad mūsu mērķus skaidri izprot un atbalsta sabiedrība, kuras labā mēs strādājam. Kā neatkarīga centrālā banka, mēs esam un vienmēr strādāsim sabiedrības labā. ((Kristīne Lagarda (Christine Lagard), Eiropas Centrālā bankas konference ar tirgus dalībnieku, akadēmisko aprindu un centrālo banku līdzdalību) [1] .

Centrālo banku komunikācija pēdējo divdesmit piecu gadu laikā lēniem, piesardzīgiem soļiem ir mainījusies no lepni noslēpumainas, kad 1987. gadā ASV Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs prezidents Alans Grīnspans (Alan Greenspan) savā plaši citētajā uzrunā brīdināja par to, ja kāds ir sapratis, ko viņš saka, tad noteikti ir pārklausījies [2]. Centrālās bankas šajā laikā uzskatīja, ka vislabākais veids, kā ietekmēt finanšu līdzekļu pieejamību, bija pārsteigumu lēmumi [3], tad finanšu tirgus dalībnieki nevar sagatavoties lēmumiem, iepriekš veicot darījumus. Tādējādi centrālā banka var precīzāk ietekmēt naudas daudzumu, ko tā iepludina vai izņem no tirgus. Kopš tā brīža viss ir sagriezies kājām gaisā jeb, kā pētnieciskajā literatūrā runā, ir notikusi monetārās politikas komunikācijas revolūcija [4].

Šobrīd pieejamā plašā literatūra apstiprina, ka izprotama centrālās bankas komunikācija palīdz monetārai politikai būt iedarbīgai, jo ļauj ietekmēt sabiedrības gaidas par ekonomikas attīstību nākotnē. Savukārt tas ļauj iedzīvotājiem pieņemt izsvērtākus ekonomiskos lēmumus, tādējādi netieši mazināt ekonomikas svārstības arī bez tiešas centrālās bankas iejaukšanās. Sākotnēji komunikācija galvenokārt notika ar to iedzīvotāju daļu, kas profesionāli nodarbojas ar finanšu plūsmām vai to analizēšanu, tomēr aizvien vairāk tiek izprasta nepieciešamība runāt ar visu sabiedrību.

Centrālo banku komunikācijas revolūcija

Kopš brīža, kad Alans Blainders (Alan Blinder) ar pētījuma līdzautoriem 2008. gadā [5] secināja, ka varētu būt pienācis laiks pievērsties arī centrālo banku komunikācijai, ar vispārējo publiku esam nonākuši situācijā, kad divas no lielākajām un ietekmīgākajām centrālajām bankām, ASV Federālās rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka (ECB), savas monetārā politikas stratēģijas pārskatīšanas ietvaros būtisku lomu piešķīrušas komunikācijai ar sabiedrību kopumā, ne tikai atsevišķām tās grupām.

No vienas puses, protams, šīs pārmaiņas ir motivējusi demokrātiskām sabiedrībām raksturīgais spiediens valsts iestādēm būt pēc iespējas atvērtākām un caurspīdīgām savā darbībā, tomēr, no otras puses, pārliecība, ka monetārās politikas spēja veiksmīgi ietekmēt ekonomikas procesus ir atkarīga no tā, cik labi sabiedrība kopumā izprot centrālās bankas pieņemtos lēmumus, ir kļuvusi spēcīgāka [6]. Turklāt, kā skaidro ECB valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel) situācijā, kad monetārās politikas instrumentu klāsts aizvien sašaurinās, jo procentu likmes ir pietuvojušās to zemākajai robežai, centrālās bankas spēja ietekmēt sabiedrības gaidas par ekonomikas attīstību, tādējādi arī iedzīvotāju pieņemtos lēmumus, kļūst par nozīmīgu monetārās politikas rīku. [7] Tas praktiski izpaužas šādi: ja iedzīvotāji, patērētāji, uzņēmēji, investori un politikas veidotāji izprot, kā un kāpēc centrālā banka nodrošina savu mērķu izpildi, kas ECB gadījumā ir cenu stabilitāte,  rezultāta tie spēj arī pieņemt tautsaimniecības attīstībai labvēlīgākus lēmumus. Piemērs nav tālu jāmeklē. Šajā pandēmijas krīzē Covid-19 izplatība, ierobežojumi un nenoteiktība būtu priekšnoteikums investoriem strauji mainīt ieguldījumu stratēģiju, pārvēršot daļu savu ieguldījumu naudā vai kādos citos likvīdākos aktīvos, uzņēmumiem pārstāt attīstību un patērētājiem visus brīvos līdzekļus uzkrāt vēl nebaltākai dienai, kas vēl vairāk pastiprinātu ekonomikas nonākšanu līdz sabrukumam. Bet, ja visiem vai lielai daļai sabiedrības ir pārliecība, ka centrālā banka nodrošinās finansējuma pieejamību kredītiestādēm un tās turpinās sniegt pakalpojumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tad šajā situācijā sabiedrībai turpinot  ekonomisko aktivitāti, lai arī ar mazāku jaudu, krīzi pārvarēt nebūs tik sāpīgi.

Centrālās bankas klausās, lai runātu

Šobrīd centrālās bankas un pētnieki ir nonākuši pie šāda secinājuma: lai centrālās bankas varētu efektīvi veikt savu darbu sabiedrības labā, tām ir nepieciešams rūpēties ne tikai par to, lai tās izprastu ekonomisko svārstību ietekmi uz sabiedrību, bet arī to, ka sabiedrība izprot centrālās bankas mērķus un pieņemtos lēmumus. Lai to nodrošinātu, centrālajai bankai ir vienlaikus uzmanīgi jāieklausās un, uzrunājot cilvēkus, jāmāk nonākt līdz dažādu sabiedrības grupu ausīm.

Tāpēc centrālās bankas aktīvi strādā pie tā, lai attīstītu sadarbību ar aizvien plašāku iedzīvotāju skaitu. Šobrīd ECB monetārās stratēģijas pārskatīšanas procesa ietvaros visas eiro zonas centrālās bankas organizē diskusijas ar dažādām sabiedrības grupām, kurās centrālā banka ir vairāk klausītāja lomā [8]. Arī Latvijas Banka aktīvi iesaistās šajā procesā un jau ir uzklausījusi nevalstiskās organizācijas par to, kā organizācijas un arī to pārstāvētās iedzīvotāju grupas, ietekmē norises tautsaimniecībā un finanšu sektorā.

Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē centrālās bankas, ieskaitot Latvijas Banku, turpinās meklēt aizvien jaunus ceļus, kā uzrunāt sabiedrību, lai centrālās bankas veidotā ekonomiskā politika un dotie signāli līdz sabiedrībai nonāktu saprotamā veidā. Kā savā pētījumā kopā ar līdzautoriem no Oksfordas Universitātes secina Anglijas Centrālās bankas galvenais ekonomists Endrjū Haldens (Andrew Haldane) [9]: lai centrālās bankas komunikācija ar sabiedrību varētu dot sabiedrībai pēc iespējas lielāku labumu, tā ir jāveido, balstoties uz trim principiem: centrālajai bankai nepieciešams skaidrot, iesaistīt un izglītot. Šādā virzienā Latvijas Banka kopā ar pārējām Eiropas centrālajām bankām virzību jau ir uzsākušas un turpinās arī tuvākajā nākotnē. Latvijas Banka jau aktīvi izmanto iespējas skaidrot aktuālās tautsaimniecības norises vietnē makroekonomika.lv, iesaista un uzklausa sabiedrību diskusijās, tai skaitā jau minētājā diskusijā ar nevalstisko sektoru, kā arī aktīvi iesaistās finanšu pratības veicināšanā, visiem ekonomikas interesentiem, piedāvājot izglītības portālu ManaEkonomika.lv.

Atsauces

[1] https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2020/html/ecb.sp200930~169abb1202.en.html

[2] Kā citēts Olivier Coibion Yuriy Gorodnichenko Michael Weber Monetary Policy Communication and their effects on household inflation expectations, https://www.nber.org/system/files/working_papers/w25482/w25482.pdf

[3] Marvin Goodfriend Monetary Mystique: Secrecy and Central Banking, 1985, https://www.richmondfed.org/publications/research/working_papers/1985/wp_85-7

[4] Central Bank Communications and the General Public, Haldane A. and McMahon M. 2018, http://mcmahonecon.com/wp-content/uploads/2018/01/HaldaneMcMahon_FinalManuscript-1.pdf

[5] It may be time to pay some attention to communication with the general public. (Alan S. Blinder et al, CENTRAL BANK COMMUNICATION AND MONETARY POLICY: A SURVEY OF THEORY AND EVIDENCE) https://www.nber.org/system/files/working_papers/w13932/w13932.pdf

[6] Orphanides A., Monetary Policy Strategy and its Communication https://www.kansascityfed.org/~/media/files/publicat/sympos/2019/20190819orphanides.pdf?la=en

[7] Isabel Schnabel prezentācija Somijas Centrālās Bankas konferencē 2020. gada 24. novembrī https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2020/html/ecb.sp201124~bcaebee7c0.en.html

[8] Šobrīd plānotie sabiedrības uzklausīšanas pasākumi https://www.ecb.europa.eu/home/search/review/html/all_events.en.html

[9] Andrew Haldane, Alistair Macaulay and Michael McMahon, The 3 E’s of central bank communication with the public, https://www.bankofengland.co.uk/-/media/boe/files/working-paper/2020/the-3-es-of-central-bank-communication-with-the-public.pdf?la=en&hash=B3D34A003BB6F2B7D5653B265966DF11C8F75154

APA: Kalnbērziņa, K. (2021, 24. jan.). Ko eiro zonas centrālās bankas cenšas saklausīt?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5061
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Ko eiro zonas centrālās bankas cenšas saklausīt?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.01.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5061>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up