17.01.2022.

Ko maksājumu karšu norēķini var pastāstīt par pandēmijas ekonomisko ietekmi?

Ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Latvijas Banka ir sākusi publicēt jaunu statistikas veidu – nedēļas datus par maksājumu karšu norēķiniem dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs; šis datu avots ļauj izdarīt vairākus secinājumus par pandēmijas ekonomisko ietekmi;

  • Pirmkārt, virknei nozaru pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi nozīmēja pilnīgu darbības apstāšanos;

  • Otrkārt, pandēmijas ekonomisko ietekmi otrajā un trešajā slimības vilnī galvenokārt noteica ieviestie ierobežojumi, nevis iedzīvotāju bailes no vīrusa;

  • Treškārt, raksturīgi, ka neilgi pirms stingru ierobežojumu ieviešanas ir novērojams straujš tēriņu pieaugums.

Lai gan Covid-19 pandēmija nav gājusi secen nevienai Latvijas mājsaimniecībai un uzņēmumam, tās ietekme ir bijusi krasi atšķirīga dažādās nozarēs. Domāju, ka reti kurš apšaubīs apgalvojumu, ka Covid-19 laiku pieredze restorāna īpašniekam būs pavisam atšķirīga no dezinfekcijas līdzekļu ražotāja. Tomēr, neskatoties uz šo vienkāršo patiesību, detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa.

Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā "Arēnā Rīga" un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienas. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu.

Tādēļ, lai mazinātu šo problēmu un paplašinātu ekonomikas pētniekiem (ne tikai Latvijas Bankā, bet arī citās pētniecības institūcijās) pieejamo datu klāstu, esam sākuši publicēt jaunu statistikas veidu – iknedēļas datus par maksājumu karšu norēķiniem dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs [1]. Šī informācija aptver ievērojamu daļu no visiem Latvijā veiktajiem karšu maksājumiem un tā tiek publicēta ar mazāk nekā 2 nedēļu nobīdi. Līdz ar to šie dati ļauj laicīgi un padziļināti aplēst pandēmijas ekonomisko ietekmi dažādās nozarēs un izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, virknei nozaru pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi nozīmēja pilnīgu darbības apstāšanos.

Līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu 2020. gada 12. martā ar kartēm veiktie maksājumi Latvijā samazinājās par aptuveni 10-15%. Lai gan tas ir ievērojams kritums, šis vidējais skaitlis nobāl uz atsevišķu nozaru fona. Latvijas iedzīvotāju karšu tēriņi teātros, kinoteātros un sporta klubos saruka līdz nullei, savukārt aviokompāniju un tūrisma aģentūru gadījumā tie kļuva pat negatīvi, nozares uzņēmumiem esot spiestiem atgriezt līdzekļus par atceltajiem ceļojumiem. Smagi skarti bija arī uzņēmumi, kas lielākoties atrodas tirdzniecības centros, piemēram, apģērbu veikali, kam karšu norēķini saruka par teju 75%.

Turklāt vasaras iestāšanās un ierobežojumu mīkstināšana šīm nozarēm ne vienmēr nozīmēja atgriešanos pie normāliem apstākļiem. Ja apģērbu veikalu un sporta klubu gadījumā iedzīvotāju karšu tēriņi pietuvojās vai pat pārsniedza pirms-pandēmijas līmeni, tad ar ceļošanu saistītajiem uzņēmumiem situācija būtiski neuzlabojās. Turklāt tepat aiz stūra bija nākamais saslimstības vilnis (2020. gada nogalē), kam sekoja atkārtota ierobežojumu ieviešana un atkārtots karšu apgrozījuma kritums.

Pandēmijas trešā viļņa pieredze gan liek cerēt, ka ļaunākais ir aiz muguras. Lai gan karšu norēķini krīzes vissmagāk skartajām nozarēm saruka arī trešā viļņa laikā, kritiens lielākoties bija mazāks nekā iepriekšējos viļņos un atkopšanās – šķietami ātrāka. Zīmīgi, ka līdz ar ceļošanas sertifikātu ieviešanu iedzīvotāju tēriņi lidojumiem trešās ārkārtējās situācijas laikā ir vairākas reizes augstāki nekā abos iepriekšējos viļņos.

Jāatzīmē, ka nebūt ne visiem uzņēmumiem un nozarēm pandēmija nesusi būtisku apgrozījuma kritumu. Pirmās nepieciešamības preču tirgotājiem, piemēram, lielveikaliem, ko ierobežojumi skāra salīdzinoši maz, karšu norēķinu apjoms pēdējo divu gadu laikā ir bijis visai stabils un ārkārtējo situāciju periodos pat mazliet pieaudzis. Tāpat arī, iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās, būtiski pieauguši tēriņi kurjeru pakalpojumiem.

1. attēls. Ar maksājumu kartēm veiktie norēķini izvēlētās tirdzniecības vietās Latvijā (eiro nedēļā)

 Ar maksājumu kartēm veiktie norēķini izvēlētās tirdzniecības vietās Latvijā (eiro nedēļā)
Avots: Latvijas Banka

Skaidrojums: Pelēkie laukumi atzīmē 3 periodus, kad Covid-19 izplatības dēļ tika ieviesta ārkārtējā situācija.

Otrkārt, pandēmijas ekonomisko ietekmi otrajā un trešajā slimības izplatības vilnī galvenokārt noteica ieviestie ierobežojumi, nevis iedzīvotāju bailes no vīrusa.

Ir veikti vairāki pētījumi, kuros secināts, ka pandēmijas pirmajā vilnī iedzīvotāju tēriņu samazinājumu noteica bailes no jaunā un nezināmā vīrusa, nevis noteiktie ierobežojumi. [2] Arī Latvijā pastāv zināmas liecības par šo hipotēzi – maksājumu karšu tēriņi nokrita uzreiz pēc pirmās ārkārtējās situācijas ieviešanas, lai gan ierobežojumi tirdzniecībai sekoja tikai pēc pāris nedēļām (un attiecās galvenokārt uz tirdzniecības centru darbību brīvdienās).

Situācija bija gluži pretēja pandēmijas otrajā un trešajā vilnī. Abos gadījumos, neskatoties uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, karšu norēķinu apjoms būtiski nemainījās. Turklāt iedzīvotāju tēriņi nesamazinājās arī tad, kad tika izziņotas ārkārtējās situācijas (2020. gada 9. novembrī un 2021. gada 11. oktobrī). Tikai pēc stingru ierobežojumu ieviešanas pašā 2020. gada nogalē (un trešā viļņa gadījumā 2021. gada 21. oktobrī) karšu norēķini saruka līdz līmenim, kas bija redzams pandēmijas pirmajā vilnī. Līdz ar to, pretēji pandēmijas sākumā pieredzētajam, iemesls ekonomiskās aktivitātes kritumam otrajā un trešajā vilnī galvenokārt bija noteiktie ierobežojumi.

Treškārt, neilgi pirms stingru ierobežojumu ieviešanas ir novērojams straujš tēriņu pieaugums.

Turklāt tas ir attiecināms uz visiem pandēmijas viļņiem, lai gan iemesli, domājams, atšķīrās. Ja pirmajā vilnī tas skaidrojams ar pamatnepieciešamības preču uzkrāšanu (t.sk. griķu un tualetes papīra), tad otrajā vilnī tēriņu pieaugums bija novērojams teju katrā kategorijā, cilvēkiem steidzot iepirkt preces pirms Ziemassvētkiem. Trešajā vilnī, iedzīvotājiem gūstot lielāku skaidrību par ierobežojumu ilgumu, kāpums ir krietni mazāk izteikts.

2. attēls. Ar maksājumu kartēm veiktie norēķini Latvijā (eiro nedēļā)

Ar maksājumu kartēm veiktie norēķini Latvijā (eiro nedēļā)
Avots: Latvijas Banka

Skaidrojums: Pelēkie laukumi atzīmē 3 periodus, kad Covid-19 izplatības dēļ tika ieviesta ārkārtējā situācija. Sarkanās bultas apzīmē maksājumu karšu norēķinu pieaugumu nedēļās pirms stingru ierobežojumu ieviešanas.

Vai no šāda aktivitātes pieauguma pirms ierobežojumu ieviešanas varēja izvairīties? Domājams, ka jā – ja ierobežojumi tiktu izsludināti pāris stundas pirms to stāšanās spēkā. Tomēr diez vai šāds risinājums būtu prātīgs – uzņēmumi un iedzīvotāji ne vienmēr var pāris stundu laikā pielāgoties jaunajiem apstākļiem un arī no epidemioloģiskā skatpunkta šāds risinājums šķiet nebūtu vēlams. Lai vai kā, tomēr ir kāda mācība, ko no šī varam paņemt,– ja jau iepriekš ir zināms, ka īsi pirms ierobežojumu stāšanās spēkā pieaugs iedzīvotāju tēriņu aktivitāte un tādējādi arī drūzmēšanās, tad novēlota ierobežojumu ieviešana, visticamāk, tikai vēl vairāk pasliktinās epidemioloģisko situāciju.

Noslēgumā – pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze, kas īpaši smagi skārusi atsevišķas nozares. Tāpēc ir kritiski svarīgi, ka politikas veidotājiem ir savlaicīgi pieejami dati, kas ļauj izprast krīzes smagumu dažādās nozarēs, un Latvijas Bankas publicētie maksājumu karšu dati ir plats solis šajā virzienā.

 

 

[1] Precīzāk: ar četru Latvijas lielāko kredītiestāžu izsniegtajām kartēm veikto maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs.

[2] Horvath, A., B. S. Kay, and C. Wix (2021). The covid-19 shock and consumer credit: Evidence from credit card data. Finance and Economics Discussion Series 2021-008. Washington: Board of Governors of the Federal Reserve System Sheridan, A., A. L. Andersen, E. T. Hansen, and N. Johannesen (2020). Social distancing laws cause only small losses of economic activity during the covid-19 pandemic in scandinavia. Proceedings of the National Academy of Sciences 117(34), 20468–20473

APA: Vilerts, K. (2022, 01. oct.). Ko maksājumu karšu norēķini var pastāstīt par pandēmijas ekonomisko ietekmi? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5467
MLA: Vilerts, Kārlis. "Ko maksājumu karšu norēķini var pastāstīt par pandēmijas ekonomisko ietekmi? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 01.10.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5467>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up