21.02.2010.

Ko pasaka un ko nepasaka Grieķijas notikumi

Pēdējā laikā saistībā ar notikumiem Grieķijā ir aktualizējusies diskusija par eiro zonu – ko dalība tajā var dot konkrētai valstij. Plašajā diskusijā gan ir pamaz konkrētu skaitļu un faktu, bet secinājums daudziem gandrīz skaidrs – nekāda liela ieguvuma no eiro nav.

Izvērtējot eiro ieviešanas ietekmi kopumā, ir nepieciešams to nodalīt divās daļās – tiešajā ietekmē, kas pamatā iestājas automātiski un ātri un nav pat atkarīga no pašas valsts tālākās ekonomikas politikas, un netiešajā ilgtermiņa ietekmē, kas atkarīga no konkrētās valsts makroekonomiskās politikas, visvairāk budžeta un nodokļu politikas kvalitātes.

Vispirms īsumā par otro daļu, kas nav šī raksta galvenā tēma. Proti, katras valsts tautsaimniecība būs tāda, kādu tā pati veidos – ja tā saimniekos pāri saviem līdzekļiem, tad eiro šādu problēmu nerisinās. Ja tā saimniekos gudri un tālredzīgi, tad eiro ekonomikai palīdzēs un katrs ekonomikas dalībnieks to sajutīs kā stabilāku ekonomisko vidi, plašākas tirdzniecības iespējas, labākus darījumu nosacījumus, mazākus procentu izdevumus, pieejamākus kredītus, utt.

Savukārt tiešo ietekmi no eiro ieviešanas ir iespējams diezgan labi izteikt skaitļos, redzēt, cik liels ir tās efekts. Tā arī nav atkarīga no tām diskusijām un spekulācijām tirgū, kas notiek, piemēram, pašlaik ap Grieķiju un vēl dažām eiro zonas valstīm.

Nosaukšu piecus ietekmes veidus, un to svarīgums katram ekonomikas dalībniekam – uzņēmumiem, iedzīvotājiem, valstij un pašvaldībām – var atšķirties.

Pirmkārt, būtiski mazinās darījumu izmaksas – tas attiecas kā uz uzņēmējiem, tā privātpersonām, tā valsts budžeta pārvaldīšanu. Galvenais – zūd valūtas maiņas izmaksas. Dati no bankām un valūtas maiņas uzņēmumiem rāda, ka šīs izmaksas pēdējos trijos gados ir pat strauji pieaugušas saistībā ar nestabilitāti gan Latvijas, gan pasaules finanšu tirgos, un gada laikā šādu izmaksu apjoms pārsniedz 100 milj. latu. Bez tam darījumu izmaksas ietver arī vairāku norēķinu kontu uzturēšanu un apkalpošanu, sarežģītāku grāmatvedības darbu u.c. Ieviešot eiro, visas šīs izmaksas, viss šis apgrūtinājums atkrīt automātiski, un, kā rāda vairums veikto starptautisko pētījumu, tas veicina ārējo tirdzniecību.

Otrkārt, izzūd jebkāds valūtas risks un visas izmaksas, kas saistās ar šī riska ierobežošanu. Šo risku nosaka gan pietiekami lielas valūtas kursa svārstības nelielajā +/-1% lata piesaistes koridorā, gan spekulācijas par lata devalvāciju. Piemēram, uzņēmumi cenšas pret to nodrošināties un maksā par to lielu naudu. Šīs izmaksas, ieviešot eiro, atkrīt.

Treškārt, mazinās un stabilizējas naudas tirgus procentu likmes. Pēc eiro ieviešanas kredītņēmējiem zināmā RIGIBOR vietā nāks zemākais un stabilākais EURIBOR, ko tiešā veidā ietekmē Eiropas Centrālās bankas noteiktās bāzes procentu likmes. Arī naudas pieejamība Latvijā strādājošām bankām no pasaules naudas tirgiem stipri vien uzlabosies, kas ļaus atdzīvināt kreditēšanu. Turklāt kā eiro zonas dalībvalsts bankām, tām būs nodrošināta pastāvīga un stabila pieeja eiro resursiem centrālajā bankā.
Milzīgas lata procentu likmju svārstības pēdējo trīs gadu laikā, ko nosaka spekulācijas ap Latvijas turpmāko ekonomisko attīstību, sagādāja ļoti lielus zaudējumus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

Ceturtkārt, pieaug investoru interese par valsti, un tas notiek vēl pirms valsts ievieš eiro – tad, kad tirgum ir pārliecība, ka tas notiks. Jaunajās eiro zonas valstīs ieplūda papildu kapitāls un pieauga akciju cenas. Arī Igaunijā, kad kļuvušas skaidrākas izredzes nākamgad ieviest eiro, ir novērojams visai izteikts akciju cenu kāpums.
Protams, akciju tirgi kontinentālajā Eiropā nav tik nozīmīgi kā Lielbritānijā vai ASV, bet šis rādītājs ir lakmusa papīrs investoru interesei par konkrēto valsti un kapitāla resursu pieejamībai.

Piektkārt, iedzīvotājam grūtāk uztverams ietekmes ziņā, bet drošs un skaidrs uzlabojums, ieviešot eiro, ir uzticības pieaugums tautsaimniecībai gan no ārvalstu investoru puses, gan iekšēji, un to vislabāk ir iespējams novērtēt ar valsts kredītreitingiem. Lai ko teiktu par kredītreitingiem, gan investori gan mūsu uzņēmumu ārvalstu sadarbības partneri pēc tiem vadās, un investīcijas Latvijai vajag, ja tā grib attīstīties un audzēt ienākumus. Pēdējā laikā daudzām valstīm ar zemu fiskālās politikas kvalitāti reitingi ir samazināti – Latvija ir viens no ekstrēmiem piemēriem. Bet valstīm, tai skaitā jaunajām eiro zonas valstīm, kas izceļas kā pozitīvi piemēri, pēdējos trijos gados reitingi lielākoties ir palielināti par vienu vai pat divām pakāpēm. Reitinga aģentūras ir skaidri paziņojušas, ka tās eiro ieviešanu uzskata par ļoti svarīgu faktoru, un tās rezultātā reitings tiek paaugstināts. Turklāt reitingi lielākoties tiek palielināti pamatā jau pusgadu pirms faktiskās eiro ieviešanas.
Līdz ar to jaunajās eiro zonas dalībvalstīs globālās krīzes izraisītais kredītu un citu finanšu resursu apsīkums un sadārdzināšanās ir bijusi daudz, daudz mērenāka nekā jaunajās Eiropas Savienības valstīs, kas nav pievienojušās eiro zonai. 

 

Raksts publicēts laikrakstā "Diena" 21.02.2010.

APA: Zakulis, E. (2019, 14. nov.). Ko pasaka un ko nepasaka Grieķijas notikumi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/482
MLA: Zakulis, Elmārs. "Ko pasaka un ko nepasaka Grieķijas notikumi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/482>.

Līdzīgi raksti

Up