16.11.2012.

Ko uzdāvināt Latvijai dzimšanas dienā?

Tuvojas valsts svētki, kad Latvijas iedzīvotāji (cerams) priecāsies ne tikai par papildus brīvdienu, bet arī par piederību šai valstij. Bet vai ar pēdējām salūta zalvēm 18. novembra vakarā izkūp arī mūsu patriotisms? Vai stāvot pie veikala plaukta roka sniedzas tikai pēc lētākā vai varbūt spožākā iepakojuma, vai arī tomēr prātā iezogas doma par to, vai šis produkts ir ražots Latvijā jebšu ar savu pirkumu balstām pieprasījumu pēc importa precēm?

Eksports pieaug, bet tirdzniecības bilance negatīva

Latvijā ik gadus veidojas preču ārējās tirdzniecības deficīts. Krīzes laikā tas bija samazinājies, bet jau 2011. gadā atkal paguva pieaugt līdz 1720.6 milj. latu (12% no IKP).

1. attēls. Preču ārējās tirdzniecības deficīts, milj. latu

Preču ārējās tirdzniecības deficīts, milj. latu

Avots: CSP

Atšķirīgas tendences ir vērojamas pakalpojumu nozarē, jo ārzemniekiem tiek sniegts daudz vairāk pakalpojumu, nekā tie tiek saņemti, tāpēc ieņēmumi no pakalpojumu ārējās tirdzniecības spēj segt aptuveni pusi no preču ārējās tirdzniecības deficīta. Par Latvijas eksportu runāts un rakstīts daudz (analizēta eksporta konkurētspēja, diskutēts par globālo attīstības tendenču ietekmi uz Latvijas eksportu utt.). Un tiešām, pēdējos mēnešos ziņas par eksportu ir bijušas iepriecinošas: Eurostat dati liecina, ka 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijai, salīdzinot ar citām ES valstīm, bija visstraujākais eksporta pieaugums (13.9%). Tomēr, palielinoties nepieciešamībai pēc starppatēriņa produktiem un investīciju precēm, Latvija vienlaicīgi bija starp līderiem arī preču importa pieauguma ziņā.

Kādas preces importējam?

Kas tad ir tās preces, ko importējam? Galveno preču grupu importa apjomi parādīti tabulā.

Tabula. Latvijas imports, 2012. g. pirmie deviņi mēneši, galvenās preču grupas

  Preču grupa Imports, milj. latu
  Minerālprodukti 1160.0
  Mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas 1098.3
  Parastie metāli un to izstrādājumi 696.4
  Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 562.1
  Satiksmes līdzekļi 499.5
  Pārtikas rūpniecības ražojumi 433.1
  Plastmasas, kaučuks un to izstrādājumi 336.5
  Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 267.8
  Augu valsts produkti 261.4
  Dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti 218.4
  Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons 133.5
  Koks un koka izstrādājumi 102.6
  Pārējās preces 556.9
  Kopā 6326.4

Avots: CSP

Lielākā preču grupa Latvijas importā ir minerālprodukti, to īpatsvars importā 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos bija pat 18%. Līdz ar to naftas un citu minerālproduktu cenu izmaiņas atstāj būtisku ietekmi uz Latvijas ārējās tirdzniecības statistiku. Lai gan minerālproduktu imports pārsniedz to eksportu 2.5 reizes, šo importa daļu varētu klasificēt kā "attaisnojamo importu" – ar naftas ieguvi Latvijā īpaši neveicas un minerālproduktu resursi ir nepieciešami gan ražošanai, gan ikdienas patēriņa nodrošināšanai. Līdz ar to īstermiņā un vidējā termiņā paši nevaram saražot nepieciešamo minerālproduktu apjomu un imports ir neizbēgams. Bet kā ir ar citām precēm?

Ārējās tirdzniecības plūsmu proporcijas novērtēšanai izmantosim Latvijas importa un eksporta attiecību, kas izteikta indeksa veidā un galvenajām preču grupām parādīta 2. attēlā. Ja tā ir lielāka par 100, tad preču imports šajā grupā ir lielāks nekā preču eksports un otrādi – ja mazāka par 100, tad Latvija šīs grupas produktus eksportē vairāk nekā importē. Latvijas preču importa struktūrā otrā nozīmīgākā preču grupa ir mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroiekārtas (2012. gada pirmajos deviņos mēnešos – 17.7% no kopējā importa), tomēr šajā preču kategorijā spēcīgi ir arī mūsu eksportētāji, un, lai gan imports ir 1.8 reizes lielāks nekā eksports, šī proporcija ir daudz mērenāka nekā iepriekš aplūkotajiem minerālproduktiem. Savukārt trešā lielākā importa preču grupa – parastie metāli un to izstrādājumi (10.8% no kopējā importa) Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē nebūt nav "sāpīga", jo mūsu eksportētāji ir nodrošinājuši to, ka šīs preču grupas eksporta apjomi pat pārsniedz to importu.

2. attēls. Latvijas importa/eksporta attiecības indekss, 2012. g. pirmie deviņi mēneši, galvenās preču grupas

Latvijas importa/eksporta attiecības indekss, 2012. g. pirmie deviņi mēneši, galvenās preču grupas

Avots: CSP, autora aprēķini

Šie ārējās tirdzniecības "makro cipari" veidojas no simtiem un tūkstošiem "mikro lēmumu". Dažreiz tie ir objektīvi, jo kādām precēm nemaz nepastāv Latvijā ražota alternatīva, dažreiz darbojas citi faktori. Šoreiz varbūt atliksim diskusijas par to, vai Latvijā tiek saražotas patērētāju vajadzībām atbilstošas ķīmiskās rūpniecības preces, tekstilmateriāli, dažādi mehānismi un kur nu vēl satiksmes līdzekļi, bet pievērsīsimies kaut kam vienkāršam – pārtikas produktiem. Dienišķā maize taču ir vajadzīga ikvienam un tieši tāpēc vēl aktuālāks ir jautājums, kas nosaka pircēju izvēli un kādu ietekmi galu galā tas atstāj un Latvijas ārējo tirdzniecību.

Pārtikas preču imports veido aptuveni 7% no kopīgā importa, š.g. pirmajos deviņos mēnešos pārtikas preces tika importētas 433.1 milj. latu vērtībā. Protams, daļa no šiem produktiem (piem., kakao pupiņas, banāni, citrusaugi) ir kas tāds, ko Latvijā neražojam un, lai nodrošinātu patērētāju vajadzības, imports ir nepieciešams. Tomēr importējam arī tādas pārtikas preces, kurām ir pašmāju alternatīvas. Piemēram, š.g. pirmajos deviņos mēnešos importēta maize, cepumi u.c. konditorijas izstrādājumi (14.7 milj. latu vērtībā), ūdens un minerālūdens (18.7 milj. latu), šokolāde (14.7 milj. latu).  

Kas nosaka pircēju izvēli?

Tas, kas nosaka pircēju izvēli, iegādājoties pārtikas produktus analizēts š.g. jūlijā publicētajā Eirobarometra pētījumā. Tā rezultāti norāda, ka Latvijas pircējiem vissvarīgākā šķiet pārtikas preču cena (94% aptaujāto pārtikas iegādes procesā cenu nosauca kā ļoti svarīgu, salīdzinājumam – vidēji ES27 valstīs cenu par ļoti svarīgu uzskata 91% pircēju). Vienlīdz svarīga Latvijas iedzīvotājiem ir preču izcelsmes valsts un to kvalitāte (to par ļoti svarīgu uzskata attiecīgi 77% un 76% aptaujāto), bet mazāka nozīme tiek pievērsta zīmolam, kas ir ļoti svarīgs tikai aptuveni pusei pircēju.

Tā kā Latvija ir dažādu tirdzniecības sadarbības organizāciju dalībvalsts, arī mēs esam apņēmušies ierobežot protekcionismu, tāpēc tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas gan pašmāju, gan ārzemju ražotājiem. Tomēr tajā pašā laikā mēs neesam apņēmušies ierobežot vietējo ražotāju atbalstīšanu, ko ar savu izvēli ikdienā veic pircēji un varbūt ir vērts ieklausīties agrāk izskanējušās akcijas "Izvēlies Latvijas preci!" un pašlaik aktuālās kampaņas "Nepērc svešu!" aicinājumos.

Un noslēgumā pavisam vienkārši aprēķini. Pēc CSP datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits šā gada sākumā bija 2.04 miljoni. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos vidēji imports bija 702.9 milj. latu mēnesī. Tas nozīmē, ja katrs iedzīvotājs mēnesī kaut nedaudz – par 3,45 latiem importa preču vietā izvēlētos pašmāju ražojumus, importa apjomu varētu samazināt par 1%. Tad nu varam savai valstij tās svētkos uzdāvināt šo izvēli 3.45 latu vērtībā!

APA: Opmane, I. (2021, 21. oct.). Ko uzdāvināt Latvijai dzimšanas dienā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/618
MLA: Opmane, Ieva. "Ko uzdāvināt Latvijai dzimšanas dienā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/618>.
Up