10.02.2011.

Konkurētspējas palielināšana un jaunas investīcijas šogad būs eksporta attīstības stūrakmens

2010. gadā Latvijas ārējā tirdzniecība ievērojami pieauga, ievērojami kāpjot gan preču eksporta (par 29.5% gada laikā), gan importa (par 24.0%) apgrozījumam. Ārējā pieprasījuma atjaunošanās, cenu kāpums ārējos tirgos, kā arī ražotāju konkurētspējas palielināšanās nodrošināja eksporta pieaugumu gandrīz visās preču grupās un uz visām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Preču importa pieaugums pēc krituma 2009. gadā, sākot ar martu, pakāpeniski palielinājās un oktobrī jau sāka pārsniegt eksporta gada pieauguma tempu. Importa attīstības tendences bija cieši saistītas ar eksporta izaugsmi, kas atspoguļojās starppatēriņa un kapitālpreču importa straujā pieaugumā.

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri preču eksports pieauga par 33.9%, bet preču imports par 50.5%.

Eksporta preču grupu pieaugums saglabāja iepriekšējo mēnešu tendences. Lielākais preču eksporta gada pieaugums bija koksnei, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, trikotāžas apģērbiem un lauksaimniecības produktiem. Nedaudz samazinoties ārējam pieprasījumam gada beigās, preču eksports salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 2.6%. Eksporta rādītājus decembrī ietekmēja arī fakts, ka ziemas sezonā, kas šogad iestājās diezgan agri, samazinās būvniecības aktivitāte.

Importa pieaugums arī decembrī bija cieši saistīts ar eksporta dinamiku, t.i., ar izejvielu nepieciešamību eksporta nozaru ražotājiem, kā arī jaunu ražošanas līdzekļu iegādi, pieaugot kapitālpreču un starppatēriņa preču ievedumam. Sagaidāms, ka līdz ar iekšzemes pieprasījuma pakāpenisku stiprināšanos 2011.gadā pieaugs arī patēriņa preču imports. Straujš importa gada pieaugums decembrī bija parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm, koksnes produkcijai, elektroierīcēm, farmācijas produktiem, bet lauksaimniecības produkcijas imports ir samazinājies. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva, Krievija, Vācija, Polija un Igaunija.

Sagaidāms, ka pēc straujās ārējās tirdzniecības atgūšanās 2010. gadā šogad ārējās tirdzniecības dinamika stabilizēsies, gan importa, gan eksporta pieaugumam gadā vidēji saglabājoties ap 10%. Eksports turpinās būt galvenais Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks. Tā kā daudzi eksportējošo preču ražotāji ir sasnieguši savu izlaides apjomu maksimumu, nākotnē aizvien lielāka loma būs uzņēmumu investīcijām ražošanas jaudu paplašināšanā. Pašlaik atsevišķos sektoros jau sāk iezīmēties pozitīva attīstība investīciju jomā, uzņēmumi izrādījuši vēlmi pievērsties ražošanas kapacitātes paplašinošajām investīcijām. Pozitīva zīme ir arī pakāpeniskais ārvalstu tiešo investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā, paplašinot jau esošās ražotnes, kā arī būvējot jaunas ražotnes būvniecības materiālu, gāzes iekārtu un metālapstrādes nozarēs, kuru produkcija pārsvarā paredzēta eksportam. Tas ļauj cerēt, ka 2011.gadā palielināsies šo nozaru eksporta apjomi.

Ņemot vērā, ka ārējos tirgos vājāka pieprasījuma apstākļos saasināsies konkurence, Latvijas eksporta nozaru ražotājiem arvien vairāk nāksies meklēt jaunus nišas produktus un uzlabot savu konkurētspēju, radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Sagaidāms, ka eksporta struktūrā 2011.gadā varētu būt vērojamas dažas pārmaiņas, jo eksportā, iespējams, pieaugs perspektīvo nozaru, piemēram, farmācijas un ķīmijas produktu īpatsvars. Koksnes eksportā varētu mazināties zāģmateriālu eksporta apjomi, bet pieaugt enerģētikas un celulozes izejvielu pārdošanas apjomi, kā arī palielināties granulu eksporta īpatsvars.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Konkurētspējas palielināšana un jaunas investīcijas šogad būs eksporta attīstības stūrakmens. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1321
MLA: Pelēce, Daina. "Konkurētspējas palielināšana un jaunas investīcijas šogad būs eksporta attīstības stūrakmens" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1321>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up