28.06.2017.

Konverģences piezīmes – 2017

Foto: Shutterstock
Ir tēmas, kuru svarīgums liek pie tām atgriezties atkal un atkal. Viena no tām ir reālā konverģence jeb Latvijas ienākumu līmeņa tuvošanās Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

Šoreiz pārdomas par to, vai ienākumu izlīdzināšanās starp ES valstīm joprojām notiek, kādās rūpniecības apakšnozarēs slēpjas Latvijas salīdzinošā priekšrocība un kā veidojas ienākumu atšķirība starp Latviju un Igauniju.

1. Maģiskie 2% vairs nav spēkā?

Beta-konverģences hipotēze paredz, ka pie vienādiem fundamentāliem faktoriem nabadzīgās valstis attīstīsies straujāk par bagātajām. Vairāki simti empīrisko pētījumu šo hipotēzi apstiprina, balstoties gan uz ES valstu un reģionu, gan ASV štatu, gan Japānas prefektūru, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu u.c. datiem. Turklāt konverģences ātrums vairākumā pētījumu ir tuvu 2% gadā (ienākumu starpvalstu atšķirība sarūk uz pusi 35 gados) vai nedaudz vairāk. Līdzīgi rezultāti atrodami arī Latvijas ekonomistu pētījumos, kas veikti, balstoties uz ES valstu datiem (sk. Krasnopjorovs, 2013; Meļihovs un Kasjanovs, 2011).

Atkārtojot aprēķinus pēckrīzes periodam, redzams, ka gan ienākumu līmeņa, gan darba ražīguma beta-konverģences process ES ievērojami pavājinājies (1. tabula) [1].

 

1. tabula. Absolūtās beta-konverģences procesa gada ātrums ES valstīs (%)
 

  2000. – 2005. gads  2005. – 2010. gads 2010. – 2015. gads
Ienākumu līmenis  4.62*** 3.76*** 1.51
Darba ražīgums  5.29*** 4.49*** 0.93

*, **, *** - beta-konverģences process ir statistiski nozīmīgs attiecīgi pie 90%, 95% un 99% ticamības līmeņa.

Avots: autora aprēķins

 

Tādējādi, pat ja kādam bija cerības uz automātisku Latvijas ienākumu līmeņa tuvināšanos ES vidējām rādītājam, tās var izgaist. Latvija neattīstīsies tikai tāpēc, ka ir ES, eiro zonas un tagad vēl arī OECD dalībvalsts. Piemēram, visās šajās organizācijās piedalās arī Portugāle un Grieķija. Portugāles ienākumu līmenis jau kuru desmitgadi par trešdaļu atpaliek no Vācijas, bet Grieķijā ienākumu līmenis pēdējo desmit gadu laikā nokritis no ES vidējā līdz Baltijas valstu vidējam rādītājam.

Ja vēlamies sasniegt ES ienākumu līmeni, tam nepieciešams ES līmeņa fiziskais kapitāls, cilvēkkapitāls, tehnoloģijas un tautsaimniecības struktūra.

Tas arī nestu lielākus ienākumus. Lai izpildītu pirmos trīs noteikumus, jāveic strukturālās reformas izglītības, veselības aprūpes un citās (tostarp tiesiskās un uzņēmējdarbības vides) jomās. Par to, cik daudz strukturālās reformas var paātrināt ienākumu pieaugumu, – nākamreiz. Šoreiz sīkāk par ceturto faktoru – tautsaimniecības struktūru.

 

2. Kāpēc nevaram mūžīgi šūt zeķes? Pat ja tas sanāk ļoti labi, kādreiz jāiemācās ražot arī lidmašīnas

Attiecībā uz optimālo tautsaimniecības struktūru dzirdami divi viedokļi. Pirmais viedoklis parasti izriet no politikas plānošanas dokumentiem – jāražo produkti ar augstu pievienoto vērtību. Otrais viedoklis pārsvarā redzams mācību grāmatās par starptautisko tirdzniecību – jāpievēršas tiem produktiem, kuru ražošanā Latvijai ir salīdzinoša priekšrocība, t.i., produkti, ko Latvija var ražot relatīvi efektīvāk nekā citas valstis. Manuprāt, patiesība atrodas pa vidu – jāizmanto pašreizējā salīdzinošā priekšrocība un vienlaikus tā jācenšas pabīdīt augstās pievienotās vērtības (augstā darba ražīguma) segmentā.

Kopumā augsto tehnoloģiju nozarēs darba ražīgums ES ir augstāks par apstrādes rūpniecības vidējo rādītāju, savukārt zemo tehnoloģiju nozarēs – zemāks (1. attēls). Savukārt Latvijā nozaru ranžējumā pēc darba ražīguma ir būtiski izņēmumi. Zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozarēs, piemēram, kokrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, kā arī gumijas, plastmasas un minerālu izstrādājumu ražošanā, darba ražīgums ir augstāks nekā tādās vidēji augstu tehnoloģiju nozarēs kā transportlīdzekļu ražošanā un mašīnbūvē (2. attēls).

 

1. attēls. Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ES vidēji (pievienotā vērtība uz nodarbināto gadā; tūkst. eiro; 2014. gads)

Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ES vidēji
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

 

2. attēls. Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs Latvijā (pievienotā vērtība uz nodarbināto gadā; tūkst. eiro pēc pirktspējas paritātes; 2014. gads)

 Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs Latvijā
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

Kopumā darba ražīgums apstrādes rūpniecībā Latvijā divreiz atpaliek no ES vidējā rādītāja (pēc pirktspējas paritātes). Tomēr apakšnozaru dalījumā situācija ievērojami atšķiras. Kokrūpniecībā, kā arī gumijas, plastmasas un minerālo izstrādājumu ražošanā atpalicība ir vien 10-20%. Savukārt ķīmijā un farmācijā atpalicība ir gandrīz četras reizes. Latvijas salīdzinošā priekšrocība ES reģionā (relatīvais darba ražīgums apakšnozarē ir augstāks nekā apstrādes rūpniecībā vidēji), izņemot retus izņēmumus, ir zemo tehnoloģiju nozarēs (3. attēls).

 

3. attēls. Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (Latvijā, % no ES vidējā; pēc pirktspējas paritātes; 2014. gads)

Darba ražīgums apstrādes rūpniecības apakšnozarēs
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

 

Piemēram, kokrūpniecība (NACE 16-18) ir zemo tehnoloģiju nozare. Tik tiešām – ES kopumā darba ražīgums šajās nozarēs ir zemāks par apstrādes rūpniecības vidējo rādītāju, turklāt atpalicība no citām nozarēm laika gaitā arvien pieaug. Tomēr Latvijā ir pretēji – darba ražīgums kokrūpniecībā būtiski pārsniedz apstrādes rūpniecības vidējo (4. attēls). Tas, ka kokrūpniecība ir viena no Latvijas relatīvajām priekšrocībām, apstiprina arī eksporta dati. Kokrūpniecība ir spilgts piemērs tam, ka arī nosacīti zemo tehnoloģiju nozarē darba ražīgums (un atalgojums) var būt visai augsts.

 

4. attēls. Relatīvais darba ražīgums kokrūpniecībā (NACE 16-18) Latvijā un ES (darba ražīgums apstrādes rūpniecībā = 1)

Relatīvais darba ražīgums kokrūpniecībā (NACE 16-18) Latvijā un ES
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

Līdzīga situācija vērojama gumijas, plastmasas un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (NACE 22-23; vidēji zemas tehnoloģijas; 5. attēls).

 

5. attēls. Relatīvais darba ražīgums gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu nozarēs (NACE 22-23) Latvijā un ES (darba ražīgums apstrādes rūpniecībā = 1)

Relatīvais darba ražīgums mašīnbūvē (NACE 28) Latvijā un ES
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

Kā būtu, ja (uz šo nozaru rēķina) Latvija mākslīgi veicinātu mašīnbūvi un transportlīdzekļu ražošanu, kas ir vidēji augsto tehnoloģiju nozares? Latvijas rūpniecības struktūra uzlabotos tikai uz papīra, bet vidējais darba ražīgums (un līdz ar to arī atalgojums) samazinātos, jo šajās nozarēs produktivitāte ir diezgan zema (6. un 7. attēls). Tas, ka Latvijai diez vai piemīt salīdzinošā priekšrocība mašīnbūvē un transportlīdzekļu ražošanā, redzams arī pēc ārējās tirdzniecības datiem.

 

6. attēls. Relatīvais darba ražīgums mašīnbūvē (NACE 28) Latvijā un ES (darba ražīgums apstrādes rūpniecībā = 1)

Relatīvais darba ražīgums mašīnbūvē (NACE 28) Latvijā un ES
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins


7. attēls. Relatīvais darba ražīgums transportlīdzekļu ražošanā (NACE 29-30) Latvijā un ES (darba ražīgums apstrādes rūpniecībā = 1)

Relatīvais darba ražīgums transportlīdzekļu ražošanā
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

 

Kāpēc nevaram mūžīgi ražot tikai kokmateriālus, ja jau mēs to darām tik efektīvi?

Pirmkārt, tāpēc, ka strauji celt darba ražīgumu kokapstrādē ir sarežģīti. Tas, ka darba ražīgums kokrūpniecībā Latvijā (pēc pirktspējas paritātes) gandrīz neatpaliek no ES vidējā rādītāja nozīmē, ka esam tuvāk ražošanas potenciālam (frontier; jeb pasaules labākās prakses piemēriem) nekā, piemēram, farmācijā. Tādējādi turpmākās darba ražīguma celšanas iespējas kokrūpniecībā uz atpalicības mazināšanas rēķina ir nelielas.

Otrkārt, atsevišķās augsto tehnoloģiju nozarēs darba ražīgums tomēr ir lielāks nekā kokrūpniecībā, piemēram, farmācijā (NACE 21), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (NACE 26). Zemo tehnoloģiju nozares ar augstu darba ražīgumu ir svarīgi izņēmumi, bet tie ir tikai izņēmumi. Darba ražīgums farmācijas nozarē Latvijā daudz atpaliek no ES vidējā rādītāja, tomēr eiro jeb naudas izteiksmē tas ir ievērojami augstāks nekā vairumā citu nozaru.

 

3. Kāpēc Igaunijā ir augstāks ienākumu līmenis?

Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju Latvijā ir par 14% zemāks nekā Igaunijā. Tomēr darba ražīguma ziņā (fiziskajā kapitālā un kopējā faktoru produktivitātē) atpaliekam no Igaunijas tikai par 9% (sk. pirmo koeficientu 8. attēlā).

Trešais koeficients atspoguļo nedaudz atšķirīgu vecumstruktūru (tas ir tuvu 1) – pārejošs efekts, kuru var ignorēt. Paliek otrais koeficients, kas parasti netiek analizēts – Igaunijā darbspējīgā vecumā (15-74 gadi) strādā proporcionāli vairāk cilvēku nekā Latvijā.

 

8. attēls. IKP uz iedzīvotāju komponentes Latvijai un Igaunijai (indekss; Igaunija = 1; 2015. gads)

IKP uz iedzīvotāju komponentes Latvijai un Igaunijai
Avots: Eurostat dati, autora aprēķins

 

Un tas nav saistīts ar atšķirīgu vecumstruktūru. Igaunijā nodarbinātības līmenis ir augstāks visās vecumgrupās, un atšķirības ir īpaši izteiktas tieši pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas (9. attēls).

 

9. attēls. Nodarbinātie iedzīvotāji (% no visiem iedzīvotājiem šajā vecumgrupā; 2015. gads)

Nodarbinātie iedzīvotāji
Avots: Eurostat dati

 

Acīmredzamais ilgākas nodarbinātības iemesls ir tas, ka Igaunijā ir labāka iedzīvotāju veselība un vairāk izplatīta mūžizglītība (10. un 11. attēls). Tas ir, slikta veselība un neatbilstošas zināšanas/prasmes pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem Igaunijā (atšķirībā no Latvijas) ir mazāki šķēršļi, lai turpinātu darba gaitas.

 

10. attēls. Veselības pašvērtējuma indekss (vecumgrupā vidēji veselība ir: 200 ļoti laba; 100 laba; 0 vidēja; -100 slikta; -200 ļoti slikta)

Veselības pašvērtējuma indekss
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins

 

11. attēls. Izglītošanās vai kvalifikācijas paaugstināšana pēdējo četru nedēļu laikā (% no visiem iedzīvotājiem šajā vecumgrupā)

Izglītošanās vai kvalifikācijas paaugstināšana pēdējo četru nedēļu laikā
Avots: Eurostat dati

Iedzīvotāju veselību un izglītību ar vienu brīnumnūjiņas mājienu uzlabot nevar. Pat ja izglītības un veselības aprūpes kvalitātei nepieciešamās strukturālās reformas tiks īstenotas tūlīt, to pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību un prasmēm varētu būt vērojama pēc vairākiem gadiem. Jo ātrāk reformas dēstus iestādīsim, jo ātrāk tie izaugs par lieliem kokiem. Līdzīgi kā nevar dienas laikā pļavu padarīt par mežu (vienalga, ar kādiem resursiem), arī ienākumu konverģence prasa laiku. Vienlaikus ir arī laba ziņa – diezgan precīzi zinām, kas jādara straujākas konverģences veicināšanai.

 

[1] Par to, vai tiešām pēckrīzes periodā ilgtermiņa konverģences procesā notika strukturālais lūzums, varēs viennozīmīgi runāt pēc laika posma, kas atbilst vienai paaudzei; pašlaik var veikt vien "ātro novērtējumu". 

APA: Krasnopjorovs, O. (2018, 16. oct.). Konverģences piezīmes – 2017 . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3822
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Konverģences piezīmes – 2017 " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.10.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3822>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up