Krājam pensijai uz citu uzkrājumu rēķina
Veicot iemaksas ilgtermiņa uzkrājuma plānos ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem (privāto pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas shēmās), Latvijas mājsaimniecības samazina cita veida uzkrājumus, ikmēneša patēriņu līmeni saglabājot nemainīgu – secināts Latvijas Bankas ekonomistu veiktajā pētījumā. Citiem vārdiem, šīs iemaksas tiek veiktas uz citu uzkrājumu rēķina, un kopējo iedzīvotāju uzkrājumu apjomu valstī nepalielina.
Šī tendence izgaismojas arī tad, ja izslēdz mājsaimniecības ar ļoti zemu patēriņa līmeni, kā arī mājsaimniecības, kuru atsauces persona ir salīdzinoši jauna/veca un ar zemu izglītības līmeni (1. attēls).
1. attēls. Citu ikmēnesī veikto uzkrājumu veidu samazinājums, palielinoties iemaksām privātajos pensiju fondos par 1 eiro.
Pētījuma konstatētais uzkrājumu aizvietošanas efekts, netiek apstiprināts mājsaimniecībām ar ļoti zemiem ikmēnesī veiktajiem uzkrājumiem (2. attēls). Proti, iemaksu pieaugums 3. pensiju līmenī šīm mājsaimniecībām nerodas no uzkrājumu pārvietošanas starp dažādiem uzkrājumu veidiem.
2. attēls. Citu ikmēnesī veikto uzkrājumu veidu samazinājums, palielinoties iemaksām privātajos pensiju fondos par 1 eiro (atkarībā no veiktajiem uzkrājumiem).
Statistika liecina, ka visaktīvāk privātajās pensiju un dzīvības apdrošināšanas shēmās piedalās mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem un vidējā vecuma iedzīvotāji ar augstāko izglītību (3. attēls). Mājsaimniecības, kuru ienākumi ir ļoti zemi, šādās uzkrāšanas shēmās faktiski nepiedalās.
3. attēls. Līdzdalība un iemaksas privātajos pensiju fondos (3. pensiju līmenī) un dzīvības apdrošināšanas shēmās, 2017. gads.
Kaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi neveicina lielāku privāto uzkrājumu apjomu, tomēr tiem ir arī pozitīvais pienesums. Ja cilvēks veic šādus ieguldījumus, viņš ilgāku laiku nevar iztērēt šo naudu tekošām vajadzībām, un tas rada priekšnosacījumus augstākiem ienākumiem pensionējoties. Tāpat šīm iemaksām ir raksturīgs augstāks ienesīgumu, kas palielina noguldītāja kopējo bagātību, pat, ja tās tikai aizstāj citus uzkrājumus.
Vairāk lasiet diskusijas materiālā "Vai uzkrājumu shēmas ar nodokļu atvieglojumiem ir efektīvas privāto uzkrājumu veidošanā?" (angļu val.).
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 2 )
Interesants raksts, tikai secinājumi kaut kā stipri par labu pensiju fondiem, jo tiek noklusēts, cik 3. līmenis izmaksā valstij, t.i. citiem nodokļu maksātājiem, kas nepiedalās.
Tāpat tiek piemirsts, ka 3. pensiju līmeņa ienesīgums pēdējos 10 gados ir bijis knapi virs inflācijas līmeņa, tāpēc apgalvot, ka "Tāpat šīm iemaksām ir raksturīgs augstāks ienesīgumu, kas palielina noguldītāja kopējo bagātību, pat, ja tās tikai aizstāj citus uzkrājumus.", neiztur kritiku. Ar ko jūs salīdzināt?
Labdien! Paldies par Jūsu viedokli! 3. pensiju līmenis un dzīvības apdrošināšanas fondi (ar līdzekļu uzkrāšanu) 2019.g. izmaksāja valstij 19.3 milj. eiro (0.06% no IKP). Atbildot uz Jūsu otro jautājumu – mēs salīdzinām ar depozītiem (kas ir populārākais uzkrāšanas instruments Latvijas mājsaimniecībām), kuru ienesīgums ir 0%, kas ir zem inflācijas līmeņa.