17.01.2023.

Labākais no divām pasaulēm: CGE un mikrosimulācijas modeļa apvienošana ekonomiskās politikas analīzei

1/2023

Ilustratīvs attēls pētījuma vāks
Foto: Latvijas Banka

Latvijas vispārējā līdzsvara aprēķina (CGE) modelis ir vērtīgs instruments ekonomikas politikas pārmaiņu vai citu tautsaimniecību skarošu šoku analīzei nozaru dalījumā. Vienlaikus tas nesniedz ieskatu, kā pārmaiņas ietekmē atsevišķas sabiedrības grupas un individuālas mājsaimniecības. Tam piemērots ir cits modelis – Latvijas nodokļu un pabalstu mikrosimulācijas modelis (EUROMOD), kas ietver dažādus nodokļus un pabalstus un ļauj aprēķināt politikas intervenču tiešo (pirmās kārtas) ietekmi individuālā līmenī. Tomēr tas ir statisks modelis, kas nesniedz ieskatu par politikas pārmaiņu netiešo (otrās un tālāku kārtu) ietekmi uz tautsaimniecību. 


Šo divu modeļu sasaiste apvienotajā CGE-EUROMOD modelī ļauj izmantot abu modeļu priekšrocības un paver jaunas analīzes iespējas, piemēram:

  • detalizēti izpētīt ienākumu sadalījuma efektus no šokiem, kas skar atsevišķas nozares vai tautsaimniecību kopumā;
  • analizēt nodokļu un pabalstu pārmaiņas dinamiskā vidē, tādējādi sniedzot ieskatu ne tikai par pārmaiņu tiešo, bet arī netiešo ietekmi;
  • analizēt ēnu ekonomikas dinamiku, modelējot izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas.


CGE un EUROMOD modeļi ir sasaistīti ar iteratīvu pieeju. Informācija no EUROMOD uz CGE tiek nodota, izmantojot procentuālās pārmaiņas trijos rādītājos: mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos dalījumā pa ienākumu kvintilēm, darbaspēka nodokļu ieņēmumos un budžeta izdevumos pabalstiem. Saite no CGE uz EUROMOD tiek īstenota pa diviem kanāliem. Pirmais kanāls pārnes procentuālās pārmaiņas darba tirgus līdzdalības rādītājā un nodarbinātībā dalījumā pa nozarēm un nodarbināto prasmju kategorijām. Otrais kanāls darbojas caur procentuālām pārmaiņām bruto algās dalījumā pa nozarēm un nodarbināto prasmēm, kā arī cenu pārmaiņām un "ēnu algu" īpatsvara pārmaiņām.


Apvienotā modeļa iespējas analizēt efektus makrolīmenī un mikrolīmenī tiek demonstrētas ar triju scenāriju starpniecību. Pirmais atspoguļo satricinājumu finanšu pakalpojumu nozarē, kas kalibrēts atbilstoši lielas Latvijas bankas (ABLV) slēgšanai 2018. gada februārī. Otrais atspoguļo būtiskas pārmaiņas ģimenes valsts pabalstā, kas stājās spēkā 2022. gada janvārī. Trešais novērtē minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
 

APA: Beņkovskis, K., Fadejeva, L., Zasova, A., Pluta, A. (2023, 09. feb.). Labākais no divām pasaulēm: CGE un mikrosimulācijas modeļa apvienošana ekonomiskās politikas analīzei. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5811
MLA: Beņkovskis, Konstantīns. Fadejeva, Ludmila. Zasova, Anna. Pluta, Anna. "Labākais no divām pasaulēm: CGE un mikrosimulācijas modeļa apvienošana ekonomiskās politikas analīzei" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.02.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5811>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up