03.03.2016.

Latvijā rūpniecība IR! 2. daļa (par augsti tehnoloģiskām nozarēm)

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Šogad uzsākšu rakstu sēriju, kas ļaus dziļāk ieskatīties Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, to pēdējā laika veikumā, strukturālajos rādītājos un, protams, izcelšu attiecīgo nozaru nozīmīgākos uzņēmumus.

Rakstu sēriju uzsākšu ar to apstrādes rūpniecības daļu, kas mani personīgi interesē visvairāk – augsti un vidēji augsti tehnoloģiskajām nozarēm. Uzreiz jāteic, jēdziens "augsti tehnoloģiskās nozares" mūsdienās ir visai izplūdis – arī "augsti tehnoloģiskajās nozarēs" var būt neproduktīvi, tehnoloģiski nemoderni uzņēmumi, un otrādi – nozarēs, kas netiek uzskatītas par "augsti tehnoloģiskajām", var gadīties uzņēmumi, kas strādā ar jaunākajām "kosmosa tehnoloģijām". Tāpēc tas vien, ka neminu kādu uzņēmumu šajā rakstā, nenozīmē, ka tas nav augsti tehnoloģisks – šajā rakstā pievērsīšos tām nozarēm, kas pēc NACE klasifikācijas iekļautas no 26. līdz 30. grupai ieskaitot:

  • 26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana;
  • 27 Elektrisko iekārtu ražošana;
  • 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana;
  • 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana;
  • 30 Citu transportlīdzekļu ražošana.

Tieši šīs nozares Eurostat min kā augsti vai vidēji augsti tehnoloģiskās nozares[1]. Eurostat klasifikācija pie augsti tehnoloģiskajām nozarēm min arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanu – par šīm nozarēm rakstīšu atsevišķi, nākamajā blogā.

Minēto nozaru nosaukumi vien jau ir pietiekami ambiciozi attiecībā uz Latvijas apstrādes rūpniecību. Lielai daļai iedzīvotāju, kas ikdienā nav saistīti ar Latvijas apstrādes rūpniecību, var šķist, ka neko daudz šajās grupās neražojam, bet tas ir maldīgs uzskats. 2015. gadā vien šajās nozarēs saražoto produktu vērtība bija 691.4 milj. eiro[2], kas veidoja 11.7% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Šie dati sevī neiekļauj citu transportlīdzekļu ražošanu, jo statistikas konfidencialitātes nosacījuma dēļ (nozarē dominē liels-/i uzņēmumu, par kuru veikumu varētu spriest pēc statistikas datiem) šīs nozares dati, sākot no 2014. gada, vairs netiek publicēti. 2013. gadā citu transportlīdzekļu ražošana veidoja nepilnus 2% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

Tabula. Apstrādes rūpniecības apakšnozares.

  Pievienotā vērtība pret apgrozījumu, % Pievienotā vērtība pret nodarbinātību, tūkst. EUR Vidējā bruto darba samaksa, EUR
(C) Apstrādes rūpniecība 26.3 16.8 705
(C10) Pārtikas produktu ražošana  20.5  14.5  614
(C11) Dzērienu ražošana  26.7  27.8  879
(C13) Tekstilizstrādājumu ražošana  28.2  10.2  543
(C14) Apģērbu ražošana  39.9  6.7  459
(C15) Ādas un ādas izstrādājumu ražošana  53.1  8.2  512
(C16) Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana   22.7  18.3  680
(C17) Papīra un papīra izstrādājumu ražošana  27.5  24.3  801
(C18) Poligrāfija un ierakstu reproducēšana  30.1  17.5  763
(C20) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana  19.1  15.1  737
(C21) Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana  41.4  33.8  1142
(C22) Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana  21.7  15.1  681
(C23) Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana  30.7  28.3  990
(C24) Metālu ražošana  25.3  33.9  719
(C25) Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas  29.6  15.9  773
(C26) Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana  33.3  42.1  981
(C27) Elektrisko iekārtu ražošana  30.7  20.6  869
(C28) Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana  34.4  18.2  833
(C29) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana  34.0  27.7  972
(C30) Citu transportlīdzekļu ražošana  52.7  14.4  670
(C31) Mēbeļu ražošana  27.2  10.0  573

(C32) Cita veida ražošana

 38.3  10.3  550
(C33) Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana  30.6  14.7  813
(C26-C30) "Augsti tehnoloģiskās" nozares  34.5  22.8  865

Interesanti paraudzīties, vai dažādi strukturālie rādītāji par nozaru darbību apstiprina Eurostat klasifikāciju nozaru dalījumā pēc tehnoloģiskās intensitātes. Tabulā attēloju trīs rādītājus, kurus, manuprāt, var izmantot, lai šo jautājumu šķetinātu (lai arī atsevišķas nozares kā C15 un C17 no izlaides viedokļa ir tik mazas, ka to rezultātu nevar uzskatīt par reprezentablu). Ja apstrādes rūpniecībā kopumā pievienotā vērtība pret apgrozījumu veido aptuveni 26% (2014. gads), tad 26. - 30. nozaru grupā šis rādītājs ir 34.5%. Tomēr augsta pievienotā vērtība pret apgrozījumu vērojama arī farmācijā, cita veida ražošanā, ādas un ādas izstrādājumu ražošanā, kā arī apģērbu ražošanā. Savukārt pievienotā vērtība uz nodarbināto apstrādes rūpniecībā kopumā bija 16.8 tūkst. eiro, bet 26. - 30. nozaru grupā – 22.8 tūkst. eiro[3]. Pievienotā vērtība uz nodarbināto ir augsta arī metālu ražošanā, būvmateriālu ražošanā (nemetāliskie minerāli), farmācijā un dzērienu ražošanā. Šie rādītāji, protams, vieni paši neliecina, ka tās ir "augsti tehnoloģiskās" nozares. Pēc būtības pirmais rādītājs – pievienotās vērtības attiecība pret apgrozījumu – daļēji norāda arī uz starppatēriņa īpatsvaru. Zināmai loģikai tur ir jāpastāv – pievienotajai vērtībai "augsti tehnoloģisko nozaru galā" būtu jābūt augstākai par, piemēram, pārtikas rūpniecību vai apģērba/tekstilizstrādājumu ražošanu. Savukārt otrais rādītājs – pievienotā vērtība uz nodarbināto – daļēji norāda uz darbaspēka izmantošanas intensitāti dotajā nozarē. Tomēr arī šajā rādītājā ir zināma informācija – jo zemāka pievienotā vērtība uz darbinieku, jo, visticamāk, zemāka automatizācijas (kapitālintensitātes) pakāpe nozarē.

Kā papildu rādītāju var izmantot vidējo bruto darba samaksu nozarē – nozarēs ar augstu bruto darba samaksu tiek nodarbināti darbinieki ar augstu kvalifikāciju, un uzņēmumi ir spējīgi šos darbiniekus piesaistīt un apmaksāt to darbu. Ja vērtē iepriekšminētos kritērijus, tad varētu teikt, ka Latvijas apstrādes rūpniecības "augstais gals" ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (galvenokārt būvmateriāli), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, kā arī nedaudz mazākā mērā - citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Šāds secinājums atbilst minētajai Eurostat klasifikācijai. Protams, tas, ko sauc par "augsti tehnoloģisku" nozari, ir zināmā mērā subjektīvs vērtējums. Raugoties arī uz citiem rādītājiem, rezultāti var būt savādāki. Neapšaubu, ka arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs ir uzņēmumi, kas tā varētu saukties.

2015. gadā 26. - 29. nozares[4] grupas izlaide salīdzinājumā ar 2014. gadu pieauga par 12.5%, ko galvenokārt noteica datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas straujš pieaugums. Tieši pateicoties šīs nozares straujajai izaugsmei, pēdējo gadu laikā 26. - 29. nozares grupas izlaides īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir pieaudzis līdz 11.7%. Vēl 2009. gadā šo nozaru grupas īpatsvars kopējā rūpniecībā bija vien 6.8% – tātad piecu gadu laikā nozares nozīmīgums apstrādes rūpniecībā ir pieaudzis gandrīz divkārši.

Kāpēc pastāv viedoklis, ka šādi "augsti tehnoloģiskie produkti" Latvijā netiek ražoti? Jo diezgan bieži gadās situācijas, ka patērētājs tos vietējā tirgū nemaz nesastop. 2014. gadā aptuveni 89% no nozares izlaides tika eksportēts. Tātad nozaru veiksmes vai neveiksmes ir tiešā mēra atkarīgas no norisēm ārējā vidē, minimāli no iekšējā pieprasījuma. Turklāt nozaru ražotā produkcija visai bieži ir nevis galapatēriņa produkts, bet gan kapitālpreces, gan starppatēriņa preces, ko izmanto kā ražošanas iekārtas un/vai sastāvdaļās (detaļas) citu produktu ražošanas procesā.

Kas tad ir tie uzņēmumi un produkti, kas tiek ražoti Latvijā "augsti tehnoloģiskajās nozarēs"?

 

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

"Mikrotīkls" (Rīga) – neapšaubāmi nozares "milzis" ar skaļāko vārdu ne tikai Latvijā, bet aiz tās robežām. Tieši "Mikrotīkls" ir galvenais iemesls nozares īpatsvara pieaugumam Latvijas apstrādes rūpniecības kopējā struktūrā. Uzņēmums ražo dažādas iekārtas interneta savienojamības nodrošināšanai (rūteri, wi-fi sistēmas, rūteru plates utt.). Ja iepriekš par uzņēmumu "Mikrotīkls" jeb "MikroTik" (kā tas tiek pozicionēts ārpus Latvijas robežām) zināja vien retais, tad pēdējos gados, ārkārtīgi strauji kāpinot apgrozījumu un peļņas rādītājus, uzņēmums kļuvis par vienu no lielākajiem Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir kļuvis mazliet atvērtāks arī komunikācijā ar sabiedrību. Zinām par "VEF" ēkas rekonstrukciju, ko finansē tieši "Mikrotīkls", bet 2015. gada nogalē masu medijus pāršalca ziņas par pēdējā laikā neredzētiem mecenātisma paraugiem – ziedojumu Bērnu slimnīcai un LU dabaszinātņu un medicīnas projektiem.

"SAF Tehnika" (Rīga) – uzņēmums, kura pamatdarbība saistīta ar dažāda veida mikroviļņu datu pārraides iekārtu un mērierīču risinājumu izstrādi un ražošanu (video par uzņēmumu). Eksportē vairāk nekā 90% savas produkcijas.

"Hansa Matrix" (Ogre) un ""Ventspils Elektronikas fabrika"" (Ventspils). Uzņēmums (uzņēmumu grupa), kas agrāk bija pazīstams kā ""Hanzas elektronika"", ražo elektroniskos komponentus, t.sk. iespiedshēmas un sarežģītus galaproduktus. Tomēr uzņēmuma ražotās produkcijas klāsts ir ļoti plašs – aparatūra telekomunikācijām un internetam, bezpilota lidaparāti, aparāti automātiskajai ūdens uzskaitei u.c. Uzņēmums galvenokārt darbojas kā līgumražotājs (video par uzņēmumu). Eksportē gandrīz 90% savas produkcijas.

"Alfa RPAR" (Rīga) jeb Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca. Nosaukums jau pēc būtības pasaka priekšā – rūpnīcā ražo dažāda veida pusvadītājus, kā arī iespiedshēmas, un citus elektroniskos komponentus.

"Regula Baltija" (Daugavpils) – galvenokārt dažādu dokumentu oriģinalitātes pārbaudes iekārtu izstrāde un ražošana.

"ISP Optics Latvia" (Rīga) – lielākais Latvijas optisko iekārtu ražotājs. Uzņēmums ražo infrasarkano kameru optiskās ierīces, kas tiek izmantotas, piemēram, aerofotogrāfiju veikšanai vai militārajā tehnikā.

"Baltic Scientific Instruments" (Rīga) – uzņēmums, kurš ražo dažādus augsti tehnoloģiskus mērinstrumentus, dažāda veida detektorus, spektrometrus utt. Produktus pielieto kodolenerģētikas un ekoloģijas jomā, ģeoloģijas un derīgo izrakteņu rūpniecībā, medicīnā un pētniecībā, muitas kontrolē. Eksportē gandrīz 100% savas produkcijas.

"Volburg" (Rīga) – ražo elektroniskās ierīces un moduļus, sākot no iespiedshēmas un beidzot ar gataviem izstrādājumiem. Te būs arī video no raidījuma "Ražots Latvijā", kurā var saprast vairāk par uzņēmuma ražoto produkciju. Eksportē ap 85% savas produkcijas.

"RD ALFA Mikroelektronikas departaments" (Rīga) – ražo mikroshēmas, kas galvenokārt paredzētas aviācijas, aizsardzības ekipējuma un kosmosa tehnoloģijām.

"Almiko" (Rīga) – ražo iespiedshēmas jeb tās zaļās "plates", ko redzam ikdienā telefonos, televizoros vai faktiski jebkurā citā elektronikā.

"Korteks" (Rīga) – apsardzes sistēmu ražotājs. Ražo dažādas viedās iekārtas, ar kuru palīdzību informācija no objekta nonāk pie operatoriem pa vairākiem kanāliem – GSP, radiokanālu, internetu u.c.

"Inkomerc Holding" (Rīga) - specializēto datorsistēmu, navigācijas un monitoringa iekārtu, kā arī citu mobilo un stacionāro drošības iekārtu izstrāde, ražošana, ieviešana. Uzņēmums izstrādā un ražo dažādas iekārtas, ar kuru palīdzību var izsekot transportlīdzekļiem. Starp uzņēmuma klientiem ir operatīvie dienesti, auto nomas, apsardzes firmas utt.

"Intra-GT" (Rīga) – ražo gāzes regulēšanas punktus ražošanas, komunālajiem un sadzīves patērētājiem. Starp klientiem ir dažādas TEC stacijas Latvijā, Krievijā, Kazahstānā, "Orlen Lietuva" u.c.

"Lemis Baltic" (Rīga) – mērinstrumentu (galvenokārt šķidrumu un gāzu blīvuma un viskozitātes mērītāju) ražotājs.

 

27 Elektrisko iekārtu ražošana

"Lexel Fabrika" (Rīga) "Schneider Electric" globālās grupas uzņēmums, kas ražo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus utt. Lielāko daļu produkcijas eksportē.

"Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" (Rīga)ražo galvenokārt visa veida elektroiekārtas (t.sk. dažādus vilces elektrodzinējus) elektrovilcieniem un pasažieru vagoniem, metro vagoniem, smagajai derīgo izrakteņu ieguves tehnikai un sabiedriskajam transportam (trolejbusiem, autobusiem). Uzņēmums ir viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem, turklāt tam ir ļoti ievērojama vēsture – viens no retajiem uzņēmumiem, kam ir izdevies izdzīvot, neskatoties uz politiskās un ekonomiskās iekārtas maiņu (video par uzņēmumu). Gandrīz visa uzņēmuma produkcija tiek eksportēta.

"Axon Cable" (Daugavpils) augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražotājs, kā arī eksperts plastmasas liešanas un radiotraucējumu aizsardzības tehnoloģijās. Starp uzņēmuma klientiem ir pasaulē pazīstami aviācijas un elektroierīču ražošanas uzņēmumi. Tāpat uzņēmuma produkcija tiek izmantota telekomunikācijās un pat kosmiskajā industrijā (video par uzņēmumu). Vairāk nekā 80% uzņēmuma produkcijas tiek eksportēta.

"Jauda" (Rīga) – uzņēmums ražo kompaktapakšstacijas, brīvgaisa atdalītājus un sadalnes. Plašāk uzņēmuma produkciju pazīstam kā dažāda veida "transformatoru kastes", kuras lietojam pie mājām. Sīkāk par produkcijas klāstu un arī nelieli video par tiem - šeit. Te arī video par uzņēmumu.

"AE Partner" (Liepāja) – ražo elektrosadales, vadības un kontroles paneļus.

"Sidrabe" (Rīga) – augsti tehnoloģisks uzņēmums, kurš ražo vakuuma pārklāšanas iekārtas un nodrošina nestandarta tehnoloģisko iekārtu izstrādi (neliels video par uzņēmumu). Uzņēmuma produkcija tiek izmantota enerģētikā, elektronikas ražošanā, plaša patēriņa preču ražošanā utt. Viens no galvenajiem sadarbības partneriem – kaimiņos esošais uzņēmums "GroGlass", kurš ražo dažāda veida specializēto stiklu. Eksportē vairāk nekā 90% no savas produkcijas.

"Z-light" (Līvāni) – optiskās šķiedras ražotājs, kura produkciju izmanto augstas precizitātes medicīnas lāzeriekārtās. Visa produkcija tiek eksportēta.

"Rīgas Dīzelis DG" (Rīga) – ražo automatizētus dīzeļu un gāzes elektroģeneratorus, ko pielieto kuģubūvē, dzelzceļā, sakaru uzņēmumos, naftas un gāzes ieguvē, būvniecībā utt.

"Rebir" (Rēzekne) – uzņēmums ražo dažāda veida elektroinstrumentus būvdarbu veikšanai – zāģus, ēveles, perforatorus, urbjmašīnas, slīpmašīnas utt.

"Satema Baltic" (Ogre) – ražo alumīnija sadales paneļus un elektrosadalnes.

"Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca" (Rīga) – ražo mēraparātus automašīnām un traktoriem (degvielas līmeņa devēji, eļļas spiediena signalizatora devēji, mēraparātu paneļi, spidometri, tahometri utt.), kā arī automašīnu un traktoru iekārtas (stikla tīrītāji, lukturu tīrītāju slotiņas, zemstūres pārslēgi u.c.).

"Kohsel" (Liepāja) – Dānijas uzņēmuma meitas uzņēmums, kurā ražo elektrisko ierīču transformatorus.

 

28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

"Valpro" (Valmiera) – viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem, kas specializējas metāla kannu, ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanā (te video par uzņēmumu). Vairāk nekā 90% produkcijas tiek eksportēts.

"TTS (Transportation Technology Systems)" (Rīga) – "LNK Group" grupas uzņēmums, kurš specializējas lielgabarīta tērauda konstrukciju ražošanā. Uzņēmums piedalās ostu termināļu izbūvē, ražo iekrāvējus, šķirotājus, konveijera sistēmas, kuģu, dzelzceļa vagonu un kravas automašīnu iekraušanas sistēmas, kā arī nestandarta uzglabāšanas iekārtas.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" un "Ditton Chain" (Daugavpils) – ražo plašu veltņu, ieliktņu, plākšņu un citu veidu pievadķēžu klāstu. Uzņēmuma ražoto produkciju izmanto automobiļu sadales vārpstas piedziņās, velosipēdos un moto transportlīdzekļos, sniega motociklos, konveijeros, lauksaimniecības tehnikā un citur (neliels video par uzņēmumu). 99% produkcijas tiek eksportēts.

"Trelleborg Wheel Systems Liepaja" (Liepāja) – Zviedrijas uzņēmuma "Trelleborg" meitasuzņēmums, kurš ražo dažāda veida (lauksaimniecības, mežsaimniecības, autokrāvēju un citu preču pārvadāšanas iekārtu) riteņu diskus.

"Rikon" (Rīga) – dažāda veida ostu celtņu ražošana un uzstādīšana. Uzņēmums ražo portālceltņus, kravu ceļamkrānu daļas, greiferus, kaisītājus, kravas satvērēju ierīces, tilta krānu laidumus utt.

"Caljan Rite-Hite Latvia" (Liepāja) – Dānijas uzņēmuma meitasuzņēmums ražo dažādus iekraušanas un izkraušanas transportierus (teleskopiskos konveijerus).

"Baltrotors" (Salaspils) – ražo hidrauliskos rotorus, kas tiek izmantoti meža tehnikā, materiālu pārkraušanas un būvniecības tehnikā. Eksportē vairāk nekā 95% savas produkcijas.

"Dinair Filton" (Olaine) – ražo dažāda veida gaisa filtrus.

"Biosan" (Rīga) – ražo mūsdienīgas iekārtas biotehnoloģiskām un biomedicīniskām laboratorijām. Te video par uzņēmuma ražotajām iekārtām.

"Rešetilovs un CO" (Raubēni, Ozolnieku nov.) – ražo notekūdeņu iekārtas un to komponentus, konteinerus un konteinera tipa telpas, dažādus nerūsējošā tērauda izstrādājumus (kāpnes, margas, nožogojumus u.c.), kā arī nestandarta nerūsējošā tērauda izstrādājumus.

"Peruza" (Mucenieki, Ropažu nov.) – uzņēmums ražo iekārtas un ražošanas līnijas pārtikas rūpniecība, farmācijai, un kosmētikas ražošanai. Uzņēmuma specialitāte ir īpaši pielāgotas ražošanas līnijas, kas tiek izstrādātas kopā ar klientiem. Uzņēmums īpaši lepojas ar savām zivju pārstrādes iekārtām (video par uzņēmumu). Eksportē ap 90% savas produkcijas.

"Computer Hardware Design" (Rīga) – ražo kases aparātus, POS sistēmas.

"UPB Energy" (Liepāja) koģenerācijas staciju projektēšana, ražošana un uzstādīšana. Uzņēmums ražo ar dabasgāzi darbināmas stacijas, kas nodrošina siltumapgādi, ražo elektrību un kalpo kā avārijas ģeneratori: ar biogāzi darbināmas stacijas, kas ir enerģētiska alternatīva lauksaimniecības objektos; kā arī ar sintētiskām gāzēm darbināmas stacijas. Te video par uzņēmumu.

"Tehnika Auce" (Auce) – lentzāģu un citu kokapstrādes un mežtehnikas iekārtu izgatavošana, metālapstrādes pakalpojumu sniegšana.

"Forma Machinery" (Cēsu raj.) – dažādu ražošanas līniju izstrāde un ražošana. Galvenokārt iekārtas kokrūpniecībai – ripzāģmašīnas, frēzmašīnas, urbjmašīnas, automātiskās līnijas, transportēšanas iekārtas.

"LMR Āzene" (Rīga) – nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas un nestandarta metāla konstrukciju ražošanu. Tajā skaitā: traktorvilkmes puspiekabes, organiskā mēslojuma izkliedētāji, puspiekabes pašizgāzejas, meža piekabes, platformas un nestandarta metāla konstrukcijas.

"T.i.g.e.r." (Salaspils) – ražo hidrauliskos satvērējus un greiferkausus.

"Preco" (Lielvārde) – PRECO projektē un ražo graudaugu, lopbarības augu, pākšaugu, sēklu un citu birstošu produktu (zāģu skaidu, šķeldas, granulu, celtniecības materiālu utt.) transportēšanas un kaltēšanas iekārtas.

"Zieglera mašīnbūve" (Daugavpils) – ražo gan detaļas, gan gala produktus lauksaimniecības sektoram - elektriskos un hidrauliskos rapšu dalītājus un dozētājiekārtas, kukurūzas pļaujmašīnas un pacelšanas iekārtu sastāvdaļas, tās piegādājot tādiem pasaulē zināmiem lauksaimniecības tehnikas ražotājiem kā "Class", "Case", "New Holland", "John-Deere" un "Kuhn". Kompānija ražo arī kabeļu savienojumus automašīnu drošības spilveniem un parkošanās sensorus, kurus savās automašīnās uzstāda pasaules lielākie auto ražotāji, tostarp "Opel", "Volkswagen", "SAAB", "Renault", "Toyota", "Volvo" un "Ford".

"Talsu tehnika" (Talsi) – darbagaldu ražošana galdniecībām, kokzāģētavām un celtniecībai.

"Plockmatic" (Rīga) – Zviedrijas uzņēmuma "Plockmatic International" meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar poligrāfijas iekārtu ražošanu. Video par uzņēmumu.

"Saldus Welding" (Saldus) – ražo kuģu vārstus.

"Ekostandarts tehnoloģijas" (Rīga) – ražo bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (video par uzņēmumu).

"TN Hidrolats" un "Hidrolats" (Liepāja) – specializējušies vienpusēju un divpusēju hidraulisko cilindru ražošanā. Ražo arī zobratu sagataves, reduktoru un gultņu korpusus, sūkņus, komplektējošās daļas kompresoriem.

"Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca" (Jelgava) – ražo pneimatiskās iekārtas, eļļošanas iekārtas un bremžu iekārtas.

"Larta1" (Rēzekne) – slaukšanas iekārtu ražošana.

"Redius" (Rēzekne) – izgatavo gāzes degļus un griezējdegļus, to komplektējošās daļas.

"IRM" (Rīga) – kokrūpniecības iekārtu ražošana.

"Mehtehkons" (Rīga) – dažāda veida hidraulisko iekārtu ražošana.

"Rinar Mašīnbūve" (Rīga) – sūkņu ražošana, ko izmanto enerģētikā, naftas ieguvē, ka arī siltuma un ūdens apgādē.

 

29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

"AKG Thermotechnik Lettland" (Jelgava) – ražo alumīnija siltummaiņus. Šīs detaļas tiek izmantotas eļļas, saspiestā gaisa un ūdens dzesēšanā celtniecības un lauksaimniecības tehnikā, transportlīdzekļos un kompresoros. Spriežot pēc apgrozījuma, nozares lielākais uzņēmums 2014. gadā. Visa produkcija tiek eksportēta.

"Dinex Latvia" (Jelgava) – izplūdes sistēmu un filtru ražošana kravas mašīnām, autobusiem un industriālajiem spēkratiem. Kopš 2015. gada sāka ražot smago automašīnu oriģināldetaļas. Starp pasūtītājiem - "Iveco", "Volvo", "Renault", "John Deer" un citi nozarē pazīstami uzņēmumi. Video par uzņēmuma ražošanas procesu. 98% uzņēmuma produkcijas tiek eksportēta.

"Bucher Municipal" (Ventspils) – ražo un montē ielu tīrāmo mašīnu komponentus (tilpnes atkritumu savākšanai, šasijas u.c. komponentes), bet kopš 2015. gada ražo arī pašas ielu tīrāmās mašīnas. "Bucher Municipal" ir Šveices koncerna "Bucher Industries AG" apakšuzņēmuma "Bucher Municipal" (uzņēmums ir Eiropas līderis komunālo transportlīdzekļu ražošanā) meitasuzņēmums. Gandrīz visa uzņēmuma produkcija tiek eksportēta.

"Leax Baltix" un "Leax Rēzekne" (Piņķi, Babītes novads un Rēzekne) – mehānisko komponentu, transmisiju sastāvdaļu, asu un darbarīku ražošana. Starp klientiem ir autobūves milži "Volvo" un "Scania". "Leax Rēzekne" ražo arī kalnrūpniecības tehnikas detaļas. Te būs arī neliels video par "Leax Rēzekne" darbību.

"Malmar Sheet Metal" (Ventspils) – ir Beļģijas uzņēmuma "Cormetallis NV" grupas mašīnbūves metālapstrādes uzņēmums, kurš Ventspilī ražo dažādas detaļas un specializējas smago automašīnu un autobusu šasijas detaļu ražošanā tādiem zīmoliem kā "Scania", "Volvo", "Caterpillar" (video par uzņēmumu).

"LAS-1" (Rīga) – Uzņēmums ražo iekārtas lidostu pasažieru un kravas termināļiem (pasažieru reģistrācijas kabīnes, svarus konveijerus, dažādu izmēru lenšu un plākšņu konveijerus, iekārtas lidmašīnas konteineru apstrādei), spectransportu lidmašīnas komercapkalpei lidostās (auto liftus, pasažieru trapus, pašgājēju konveijerus, bagāžas un konteineru ratiņus), degvielas uzpildes sistēmu sastāvdaļas.

"Autava" (Rīga) – kravas automobiļu virsbūvju pārbūve, specializētu autotransporta ražošana, autopacēlāju uzstādīšana utt.

"Var C" (Cēsis) – ražo metāla izstrādājumus un konteinerus, būvgružu šķirotavas, pašizgāzēju virsbūves, kokvedēju virsbūves utt.

"TC Steel" (Ventspils) – dažāda veida metāla konteineru ražošana. Piemēram, būvgružu konteineru ražošana, tos bieži redzam pie būvniecības objektiem.

"RussoBalt" (Rīga) – izgatavo kravas piekabes, kravas kastes, laivu piekabes, platformas piekabes u.c.

"Auto Cardan" (Aizkraukle) – kardānu ražošana visa veida tehnikai – vieglajiem un smagajiem automobiļiem, industriālajai tehnikai. Video par uzņēmuma darbību.

 

30 Citu transportlīdzekļu ražošana

"Rīgas kuģu būvētava" (Rīga) – neapšaubāmi, nozares lielākais uzņēmums. Pēdējie daži gadi uzņēmumam ir bijuši ne pārāk sekmīgi, bet pamazām situācija uzlabojas. Uzņēmuma galvenais darbības virziens, protams, ir kuģu projektēšana un būvēšana, konversija (kuģu pagarināšana, modernizācija, renovēšana), kā arī to remontdarbi. Papildus tam uzņēmums darbojas arī metālkonstrukciju ražošanā no tērauda, alumīnija un nerūsējošā tērauda.

"Marinetek Latvia" (Rīga) – betona viļņlaužu un pontonu ražotājs.

"Bush" (Rīga) – piepūšamo laivu ražotājs.

"Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (Daugavpils) – uzņēmums ar ļoti senu vēsturi. Veic dzelzceļa ritošā sastāva kapitālo remontu un modernizāciju. Tāpat izgatavo dažādas detaļas un metāla konstrukcijas, kā arī veic visa veida metālapstrādes darbus. Te neliels video par uzņēmuma darbību.

"Rīgas Vagonbūves rūpnīca" (Rīga) – uzņēmums ar garu un nozīmīgu vēsturi. Darbības virziens – tramvaju, vieglā sliežu transporta, piepilsētas vilcienu un ātrvilcienu ražošana, kā arī modernizācijas darbi.

"L-Ekspresis" (Rīga) – lai arī uzņēmums plašāk pazīstams kā pasažieru dzelzceļa pakalpojumu sniedzējs, tas darbojas arī apstrādes rūpniecībā – veic dzelzceļa vagonu remontu (neliels video par uzņēmumu).

Domāju, ka tiem, kuri tikuši līdz saraksta beigām, ir zināms pārsteigums par to produktu daudzveidību, kas tiek ražota Latvijā. Jā, skeptiķi var teikt, ka apjomi nav lieli vai produkti nav pārāk tehnoloģiski moderni. Nepiekrītu! Manuprāt, tik mazai tautsaimniecībai kā Latvijas šādu uzņēmumu esamība un attīstība vispār ir jāvērtē kā zināms brīnums.

Gatavojot sarakstu, nonācu pie vairākām atziņām par Latvijas "augsti tehnoloģisko" apstrādes rūpniecības sektoru:

  • tajā dominē daudz salīdzinoši mazu uzņēmumu, kas ražo nišas produktus, bet augsti specializēta nišas produkta ražošana ļauj ieņemt ļoti nozīmīgu lomu pat globālajā arēnā;
  • daudzi uzņēmumi ir iesaistīti globālajās piegāžu ķēdēs – ražo konkrētas detaļas lieliem uzņēmumiem no Vācijas vai Skandināvijas, kur tiek montēti galaprodukti;
  • ir arī uzņēmumi, kuru apgrozījums Latvijas mērogiem ir liels un kas piedāvā salīdzinoši plašu produkcijas klāstu un piedalās starptautiskajā konkurences cīņā.

Nākamajā rakstā – par Latvijas farmācijas un ķīmiskās rūpniecības nozarēm. 

 


[2] Nav pieejami dati par 2015. gada 1. ceturkšņa izlaidi C26 nozarē. Aprēķinot minēto skaitli, veicu imputāciju, t.i. ņemot vidējo rādītāju no diviem blakus esošajiem ceturkšņiem.
[3] Datu avots: CSP, rūpniecības uzņēmumu strukturālie rādītāji, 2014. gada provizoriskie dati
[4Dati par 30 nozari nav pieejami konfidencialitātes nosacījumu dēļ.

 

APA: Kasjanovs, I. (2024, 16. apr.). Latvijā rūpniecība IR! 2. daļa (par augsti tehnoloģiskām nozarēm). Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/525
MLA: Kasjanovs, Igors. "Latvijā rūpniecība IR! 2. daļa (par augsti tehnoloģiskām nozarēm)" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/525>.

Komentāri ( 3 )

  • Māris
    04.03.2016 00:04

    Ritīgi feini, daudzkas ir zināms. Gribas vēl plašākus aprakstus, gribētos zināt cik darbinieku ir uzņēmumiem, lai vēl labāk apjaustu apmērus.

  • Zigurds
    10.03.2016 19:09

    Cik man ir zināms, tad daļa no šiem uzņēmumiem ir saglabājusies vēl no padomju laikiem, bet daļa ir attīstījusies, balstoties uz uzņēmēju entuziasmu, bez īpaša valsts atbalsta ražošanas uzņēmumiem. Ja Latvijā būtu bijusi rūpniecības attīstības programma, tad šis saraksts būtu bijis piecas vai desmit reizes garāks un uzņēmumu apgrozījums daudzkārt lielāks.

  • Armands
    14.03.2016 19:06

    Aizmirsāt par mums: www.ipt.lv

Up