11.02.2013.

Latvija starp ES līderiem eksporta pieaugumā

Neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte 2012. gadā būtiski pieauga, pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes. Pateicoties Latvijas uzņēmēju iepriekšējo trīs gadu ekonomikas atgūšanās posmā uzlabotajai konkurētspējai, Latvijas preču eksporta pieaugums gada laikā (par 15.0%) bija straujāks nekā preču importam (12.7%).

Pēc piecu mēnešu pieauguma un eksporta vērtības rekorda sasniegšanas, decembrī preču eksporta gada pieauguma tempu (9.8%) bremzēšanos noteica preču eksporta sarukums salīdzinājumā ar novembri, ko noteica gan pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, gan tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, gan sezonalitāte, kas ietekmēja gan augu valsts produktu eksporta un importa ārējās tirdzniecības kritumu pēc iepriekšējos trīs mēnešos piedzīvotā kāpuma, gan celtniecības materiālu eksporta samazināšanos.

Jau otro gadu Latvijas preču eksports piedzīvoja vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot 2012. gadā Latvijai pat līdera pozīciju ES27 valstu vidū. Eksportētāju konkurētspējas uzlabošanos nodrošināja gan produkcijas klāsta un noieta tirgus diversifikācija, gan darba ražīguma kāpums, gan ražotāju pievienotās vērtības pieaugums. Latvijas preču eksportā pamazām ir vērojams augsto tehnoloģiju ražojumu īpatsvara pieaugums – saskaņā ar "Eurostat" datiem līdz 7.2% no visa eksporta 2012. gada 11 mēnešos (no 6.5% 2011. gadā). Kopumā 2012. gadā lielākais devums preču eksporta gada izaugsmē bija lauksaimniecības un pārtikas produktiem (10.0 procenta punkti - pp), mehāniskajām ierīcēm un elektroiekārtām (3.2 pp) un parastajiem metāliem un to izstrādājumiem (1.6 pp). 2012. gadā preču eksporta pieaugumā gandrīz visās preču grupās nozīmīgāka bijusi preču fiziskā apjoma palielināšanās, bet cenu ietekme mazinājusies, izņemot augu valsts produktu eksportā, kas, pateicoties graudaugu cenu kāpumam globālajā tirgū, gada pēdējos mēnešos sekmēja strauju pieaugumu lauksaimniecības produktu eksportā.

Līdz gada vidum preču importa izaugsmi lielā mērā virzīja starppatēriņa preču un investīciju kāpums, jo izaugsme apstrādes rūpniecības nozarēs, it īpaši eksporta preču ražotājiem, radīja papildu pieprasījumu pēc importa: izejvielām, enerģētikas resursiem un kapitālprecēm. Līdz ar reālās pirktspējas pieaugumu un patērētāju noskaņojumu uzlabošanos arī patēriņa preču importā vērojama mērena pieauguma dinamika. Lai gan eksporta radītie ienākumi veicināja ekonomiskās aktivitātes pieaugumu iekšzemē, preču importa pieauguma tempa bremzēšanos gada otrajā pusē ietekmēja investīciju aktivitātes samazināšanās, ko varētu skaidrot ar uzņēmēju nogaidošo pozīciju attiecībā uz ārējās vides turpmāko virzību.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka janvārī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz pasliktinājās, tomēr rādītāji par eksporta pasūtījumu apjomu 2013. gada 1. ceturksnī būtiski uzlabojušies, savukārt ražotāju redzējums par savu konkurētspēju pasliktinājies – gan iekšzemē, gan ES un ārpus ES, kas norāda, ka eksportētāji nopietni apzinās pieaugošās konkurences apstākļus.

Eksporta nozaru ienākumi vismaz 2013. gada sākumā, visticamāk, nesamazināsies, jo ražošanas pieaugums joprojām saglabājas tieši lielākajās eksporta preču ražojošajās rūpniecības nozarēs. Uzņēmēji dažādās aptaujās un intervijās apliecina, ka neapstāsies pie sasniegtā un paredz vēl aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt prognozējot arī eksporta apjomu pieaugumu. Jāatzīmē, ka eksportā pozitīvu devumu varētu dot arī zivjrūpniecības atdzimšana, kas vēl pirms pāris gadiem tika uzskatīta par neperspektīvu. Zivjrūpnieki, kas vairāk nekā 90% no savas produkcijas eksportē, ir ne vien spējuši pārvarēt krīzi, bet veiksmīgi iekaro arvien jaunus eksporta tirgus un palielina ražošanas jaudas.

Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras statistika par nākotnes tendencēm ārvalstu tiešo investīciju jomā, ir pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi par investīcijām metālapstrādes, mašīnbūves, elektronikas, loģistikas, pārtikas ražošanas u.c. nozarēs. Šo projektu īstenošanās gadījumā Latvijas eksporta potenciāls turpinās nostiprināties. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Latvija starp ES līderiem eksporta pieaugumā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1100
MLA: Pelēce, Daina. "Latvija starp ES līderiem eksporta pieaugumā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1100>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up