25.09.2015.

Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017. gadā

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).

"Eiropas piemērs uzskatāmi parāda, ka budžeta deficīta veidošana augšupejas apstākļos noved pie neilgtspējīgas valsts parāda dinamikas, kas bremzē visu ekonomikas attīstību. Latvijā budžets ar pārpalikumu bijis tikai vienā no beidzamajiem 20 gadiem. Esmu pārliecināts, ka fiskālajai disciplīnai ir jāsākas "labajos laikos", veidojot sabalansētu vai pārpalikuma budžetu. Veicot strukturālas reformas, Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017. gadā," Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijā uzsvēra Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

APA: Rutkaste, U., Traidase, B. (2019, 12. dec.). Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017. gadā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/252
MLA: Rutkaste, Uldis. Traidase, Baiba. "Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017. gadā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/252>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 3 )

  • Rolands

    28.10.2015 22:51

    Censties par katru cenu atdot parādu laikā, kad refinansēšanās izmaksas ir vēsturiski zemākās?
    Labajos laikos, neapšaubāmi, ir jāveido drošības spilvens. Vai 2% izaugsme Latvijas līmeņa ekonomikā ir labie laiki?
    Statistika vispār ir pateicīga zinātne, argumentācijai ļauj atlasīt tikai vēlamos rādītājus un laika periodus (tas par 3. slaidu). Man arī ir viena sakarība: zemākais valdības parāda līmenis attiecībā pret IKP ir Eiropas Savienības nabadzīgākajās valstīs - Rumānijā, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā.
    Latvijas Banka pēdējā laikā cenšas būt svētāka par pāvestu, lai gan pie 2008. gada finanšu krīzes ir tikpat lielā mērā līdzatbildīga kā valdība un FKTK.

  • Uldis Rutkaste

    29.10.2015 12:48

    Pavisam īsi: galvenais neilgtspējīga parāda līmeņa uzkrāšanas scenārijs ir budžeta deficīts labajos laikos (ekonomikai augot), un vēl lielāks deficīts recesijas/krīzes laikā. Daudzās valstīs vērojams tieši šāds scenārijs, no kā Latvijai būtu prātīgi izvairīties. Par augsta parāda negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi diskutējām LB vakardienas konferencē: https://www.makroekonomika.lv/konference-quo-vadis-eiropa-ka-panakt-iza…

    Par Bulgāriju, Rumāniju utt. - pēc Jūsu loģikas Grieķijai ar tās augsto parādu būtu jābūt Eiropas bagātākajai valstij? Bulgārija, Rumānija un Baltijas valstis finanšu tirgū ar reālām aizņemšanās iespējām ir ienākušas relatīvi nesen, nav bijis daudz laika saveidot parādu. Tomēr arī šeit dažādas pieejas budžeta politikai - EST un BU ir spējušas veidot budžeta pārpalikumus izaugsmes gados.

  • Rolands

    29.10.2015 18:14

    Tikpat labi mēs Grieķijas vietā varam pielaikot Īriju vai Beļģiju.
    2008. gadā Latvijas zemais 8% parāda līmenis diez ko mums nepalīdzēja vieglāk pārvarēt krīzi. Bet stāsts pat nav par to, mani izbrīna, ka spēcīgi ekonomisti aicina vāju 2% izaugsmi dēvēt par labajiem laikiem. Deflācija kombinācijā ar budžeta izdevumu samazināšanu šādu izaugsmi var nokaut ļoti ātri.

Up