20.03.2013.

Latvijai virzoties tuvāk dalībai eiro zonā, sarūk skaidrās naudas daudzums apgrozībā

Februārī naudas piedāvājuma kāpums bija visai mērens – nedaudz palielinājās uzņēmumu noguldījumi, savukārt mājsaimniecību noguldījumu pieaugums lielā mērā korespondēja ar skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos, līdz ar to maz ietekmējot kopējo naudas masu. Iekšzemes kredītu dinamikā pārmaiņu praktiski nebija – mājokļa kredītu atmaksas noteica nelielu kopējā kredītportfeļa samazināšanos, bet uzņēmumu kreditēšana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, februārī palielinājās par 0.6%, savukārt gada skatījumā pieauga par  3.4%. Turpināja augt iekšzemes noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un - pirmo reizi pēdējo deviņu mēnešu laikā – arī noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem, bet samazinājās skaidrās naudas apjoms apgrozībā. Skaidrās naudas izmantošanai mēneša laikā samazinoties par 2.1%, tās gada pārmaiņu temps pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā kļuva negatīvs.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Naudas rādītāju gada pārmaiņas

Avots: Latvijas Banka

Iekšzemes noguldījumi februārī mājsaimniecību sektorā palielinājās par 22.9 milj. latu, savukārt skaidrās naudas apjoms apgrozībā saruka par 21.7 milj. latu, norādot uz iespēju, ka, aktualizējoties virzībai uz eiro zonu, mājsaimniecības sākušas mazināt skaidrās naudas lomu uzkrājumos. Skaidrāka eiro perspektīva līdztekus augošajiem eksporta ieņēmumiem veicinājusi uzņēmumu eiro veikto noguldījumu pieaugumu. Ja uzņēmumu noguldījumi kopumā auguši par 16.8 milj. latu, tad noguldījumi eiro – par 41.5 milj. latu.

Februārī nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums praktiski nemainījās, bet mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.5%. Līdz ar to uzņēmumu kreditēšanas gada pārmaiņu temps, no bāzes izslēdzot 2012. gadā licenci zaudējušo banku rādītājus, februārī bija vairs tikai mīnus 0.3%, bet kopējais iekšzemes kredītu gada sarukuma rādītājs uzlabojās līdz mīnus 10.1%.

Februārī tautsaimniecības stabilitāte un labvēlīgie makroekonomiskie rādītāji nodrošinājuši arī naudas piedāvājuma noturību. Arī nākamajos mēnešos būtiskas pārmaiņas nevaram gaidīt, vien virzība uz eiro zonu palielinās šīs valūtas lomu naudas piedāvājuma struktūrā, paralēli mazinot skaidrās naudas izmantošanu. Arī eksporta ieņēmumi un stabilais iekšzemes patēriņš nodrošinās naudas piedāvājuma mērenu kāpumu. Tautsaimniecības stabilā attīstība mazinās reizumis pārmērīgo kredītņēmēju piesardzību attiecībā uz jaunu saistību uzņemšanos – īpaši investīciju vajadzībām eksportējošo nozaru uzņēmumos. Jāatzīmē, ka bankas vairākkārt izteikušas viedokli, ka šādi uzņēmumi var pamatoti pretendēt uz banku kredītu saņemšanu, tādēļ uzņēmumu kreditēšanas kāpumam ir potenciāls.

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Latvijai virzoties tuvāk dalībai eiro zonā, sarūk skaidrās naudas daudzums apgrozībā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1088
MLA: Purviņš, Vilnis. "Latvijai virzoties tuvāk dalībai eiro zonā, sarūk skaidrās naudas daudzums apgrozībā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1088>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up