11.07.2011.

Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte palielinās

2011. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijas ārējā preču tirdzniecības aktivitāte atkal palielinājās. Maijā gan preču eksporta, gan importa apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga, arī gada pieauguma tempi saglabājās augsti, attiecīgi eksportam pieaugums par 38.8%, bet importam par 32.7% gada laikā.  

Eksporta pieaugums preču grupu dalījumā saglabāja iepriekšējās tendences, visstraujāk pieaugot koksnes, metālu un to izstrādājumu, satiksmes līdzekļu, mehānismu un elektroierīču eksportam. Preču eksporta apjomi salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 8.5%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija.

EK publicētie konfidences rādītāji liecina, ka jūnijā eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums mazliet uzlabojās, bet kopējie konfidences rādītāji par apstrādes rūpniecību samazinās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet Eiropā. Arī eiro zonas Biznesa Klimata rādītājs (BCI) turpināja kristies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Lai gan jūnijā šīs indikators joprojām bija diezgan augsts, BCI kritums atspoguļo ražotāju negatīvo nākotnes redzējumu par eksporta pasūtījumiem un nodarbinātības gaidu samazināšanos, kas pakāpeniski iezīmē ārējā pieprasījuma vājināšanos.

Imports salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 11.2%. Preču importa pieaugums vairāk saistīts ar apstrādes rūpniecības nozaru izaugsmi, kas orientētas uz eksportu, jo importā galvenokārt pieauga starppatēriņa preces, piemēram, minerālprodukti, parastie metāli un to izstrādājumi, mehānismi un elektroiekārtas. Lai gan vērojama pakāpeniska uzlabošanās Latvijas darba tirgū, līdz ar nenoteikto politisko situāciju un neskaidrībām ar nākamā gada budžeta konsolidāciju, iekšzemes patēriņš joprojām saglabājas zemā līmenī, kavējot patēriņa preču importa strauju pieaugumu. Pārtikas rūpniecības ražojumu importa pieaugumu noteica alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ieveduma palielināšanās, kas varētu būt saistīts ar gaidāmo akcīzes nodokļa palielināšanu. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Krievija, Polija un Igaunija.

Norises globālajā vidē un rūpniecības konfidences rādītāji norāda, ka ārējais pieprasījums varētu mazināties, un prognozējams, ka 2. pusgadā eksporta gada pieauguma temps turpinās samazināties, ko noteiks arī bāzes efekts. Ņemot vērā, ka ražošanas pieaugums joprojām saglabājas tieši lielākajās eksporta preču ražojošajās rūpniecības nozarēs, eksports turpinās pieaugt, tomēr ilgtermiņā turpmāku eksporta pieaugumu mazāka ārējā pieprasījuma apstākļos varēs nodrošināt tālāka uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanās un eksporta tirgus daļu palielināšana ne tikai nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs, bet arī iekarojot jaunus eksporta tirgus. Savukārt eksporta preču ražošanas kapacitātes un apjomu kāpināšanai nepieciešamas investīcijas, bez kurām Latvijas izaugsmes perspektīvas var mazināties. Lai veicinātu potenciālos investorus veikt ieguldījumus jaunos projektos vai jau esošo uzņēmumu ražošanas jaudu paplašināšanā, ļoti svarīga būs gaidāmā budžeta konsolidācija un ar to saistītie lēmumi nodokļu politikā, komercdarbības vides uzlabošanā, kā arī izglītības un nodarbinātības jomā. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte palielinās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1271
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte palielinās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1271>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up