09.09.2014.

Latvijas ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz

Jūlija ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz – sasniegts preču eksporta pieaugums par 9.0% mēneša un 7.4% gada griezumā. Straujākie izaugsmes tempi preču eksportā gada griezumā saglabājās koksnes, ķīmiskās rūpniecības, celtniecības materiālu, satiksmes līdzekļu un mehānismu un elektropreču nozarēs. Negatīvi Latvijas preču eksportu ietekmēja Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa svārstības, kā arī lēnā un nevienmērīgā attīstība eiro zonas valstīs. Raugoties ilgākā perspektīvā, Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs gan konkurētspējas paaugstināšanai, gan investīcijām ražīguma palielināšanā, jaunos un inovatīvos produktos, kā arī jaunu noieta tirgu atrašanā.

Latvijas ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Neskatoties uz negatīvo politisko un ekonomisko fonu, šā gada jūlijā Latvijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieaudzis par 7.8%, preču eksportam un importam pieaugot attiecīgi par 9.0% un 6.9% salīdzinājumā ar jūniju. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 7.4%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 3.5%.

Šā gada 7 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.5%, uzrādot kāpumu gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās, izņemot parastos metālus un tā izstrādājumus, tekstila izstrādājumus un pārtikas produktus.

Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju preču eksportā visstraujāk pieauga koksnes izstrādājumi, mehānismi un elektroiekārtas, satiksmes līdzekļi, minerālprodukti un parastā metāla izstrādājumi . Straujākie izaugsmes tempi preču eksportā gada griezumā saglabājās koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu (kosmētikas, parfimērijas, mazgāšanas līdzekļu, ziepju utml.), celtniecības materiālu, satiksmes līdzekļu un mehānismu un elektropreču nozarēs.

Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju preču imports piedzīvoja kāpumu, kas bija vērojams gandrīz visās preču grupās.

Lai gan jūlijā salīdzinājumā ar jūniju eksports uz Krieviju pieauga, tomēr 7 mēnešos kopumā tas ir samazinājies par 5.9% (jeb 35.2 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lielākais kritums 7 mēnešos eksportā uz Krieviju bija satiksmes līdzekļiem (piekabēm un puspiekabēm, citādiem transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas), celtniecības materiāliem, elektroprecēm, parastā metāla izstrādājumiem, tekstila izstrādājumiem, būtiski sarucis arī medikamentu un stiprā alkohola eksports.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, eksports uz Krieviju pieauga par 7.2%, ko nodrošināja lauksaimniecības produktu (sviesta, siera, biezpiena), ķīmiskās rūpniecības ražojumu (kosmētikas, ziepju), elektroiekārtu (blok-kondensatoru par 3.3 milj. eiro), tekstila izstrādājumu (apakšveļas, sieviešu un vīriešu apģērbu) u.c. produktu eksporta kāpums.

Latvijas preču eksportu galvenokārt ietekmēja Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa svārstības, kā arī lēnā un nevienmērīgā attīstība eiro zonas valstīs. Preču eksporta plūsma uz eiro zonu septiņos mēnešos sarukusi par 2.1%. Neraugoties uz rubļa kritumu, Latvijas uzņēmēji, tostarp pārtikas produktu ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz šo kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar Krievijas tirgus pieprasījuma mazināšanos. Vairāki lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji arī apliecinājuši, ka joprojām saņem jaunus pasūtījumus gan Krievijā, gan Ukrainā.

Tomēr augustā gaidāma lauksaimniecības (visvairāk dzīvnieku izcelsmes) produktu eksporta samazināšanās, jo šo grupu visvairāk ir skāris Krievijas embargo, kas stājās spēkā no augusta. Tieši sankciju sarakstā iekļauto produktu eksports šā gada sākumā palielinājās, un to īpatsvars būtiski pieauga (no 4.5% 2013. gadā līdz 8.1% 2014. gada pirmajā pusē) eksportā uz Krieviju, bet augustā eksportētāji vēl nebūs atraduši jaunus noieta tirgus sankciju skartajai produkcijai.

Latvijas uzņēmumiem esošā situācija ir kļuvusi par nozīmīgu pavērsiena mirkli, jo Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās krīzes dēļ ir notikušas būtiskas izmaiņas eksporta produkcijas pieprasījuma tirgos. Tas savukārt ievieš savā ziņā pozitīvas korekcijas eksporta struktūrā gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan arī uz tirdzniecības partneriem, tādējādi samazinot biznesa riskus. Piemēram, zivju konservu ražotājam SIA "Karavela" Krievija pārdošanas apjomu ziņā no tradicionālās pirmās vietas ir noslīdējusi uz trešo, piekāpjoties Zviedrijai un Dānijai. Farmācijas kompānija AS "Grindeks", kuras produktu eksports uz Krieviju no kopējā apgrozījuma veido 35%, turpina jaunu tirgus apguvi (šogad "Grindeks" sācis gatavo zāļu produktu eksportu uz Lielbritāniju, Somiju, Slovākiju, Spāniju un Nīderlandi), lai mazinātu riskus un atkarību no kāda konkrēta reģiona, neskatoties uz to, ka līdz šim nav manīta neviena slikta indikācija par uzņēmuma darbību Krievijā.

Eiro zonas vājie ekonomiskie rādītāji 2014. gada 2. ceturksnī, kā arī ekonomiskās konjunktūras apsekojumu dati liecina, ka Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmē Eiropas valstīs pieaug pesimisms attiecībā par nākotnes ekonomisko attīstību. Tas savukārt var bremzēt jau tā lēno eiro zonas atkopšanās procesu, samazinot vēl vairāk ārējo pieprasījumu. Globālajā vidē riski pieaug, jo prognozēt šīs politekonomiskās krīzes iznākumu Ukrainas un Krievijas konflikta kontekstā nevar. Raugoties ilgākā perspektīvā, Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs ne tikai konkurētspējas paaugstināšanai, kas pašlaik dod pozitīvu rezultātu mūsu eksporta tirgus daļu kāpināšanā, bet arī investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu un inovatīvu produktu ražošanā, kā arī jaunu noieta tirgu atrašanā. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pēdējā pusgadā novērota pieaugoša interese no austrumu valstīm, tai skaitā Ukrainas, par iespēju investēt Latvijā ar mērķi pārnest kapitālu uz drošākām teritorijām.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Latvijas ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/966
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/966>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up