Latvijas darba tirgū saglabājas optimisms

2023. gada 1. ceturksnī darba tirgus sekojis līdzi ekonomikas izaugsmei un optimistiskam uzņēmēju noskaņojumam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka minētajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies par 0.9 procentpunktiem un sasniedza 6.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

Arī aprīlī šī tendence turpinājās – gan pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, gan pēc CSP mēneša datiem, bezdarbs joprojām nepieaug un paliek samērā zemā līmenī.

Tajā pašā laikā šā gada 1. ceturksnī ir palielinājies gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, gan arī nodarbināto cilvēku skaits, paplašinot darba tirgu, kas kopumā tomēr paliek saspringts – darba devējiem vairākās nozarēs ir nopietns izaicinājums atrast darbarokas. 

Bezdarba dinamiku nemainīja ne minimālās algas kāpums 2023. gada sākumā, kas varēja palielināt bezdarbu nozarēs ar augstu minimālo algu saņēmēju īpatsvaru, ne sarūkošs sezonāli izlīdzināto vakanču skaits, kas norādīja uz darbaspēka pieprasījuma pakāpenisku samazinājumu.

Lai gan situācija Latvijas darba tirgū saglabājas optimistiska, mūsu Baltijas kaimiņu statistika atstāj iespaidu, ka Latvijas darba tirgus vēl nav sasniedzis savu potenciālu. Salīdzinot Latvijas darba tirgu ar Lietuvas un Igaunijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars šā gada 1. ceturksnī bija lielāks pie kaimiņiem, kas nozīmē, ka darbinieku resursi mūsu valstī ir, tomēr tie paliek neizmantoti.

Savukārt bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija zemāks nekā Lietuvā, bet augstāks nekā Igaunijā. Kaut arī Latvijā darba tirgus saglabājas spēcīgs, tam vēl ir vieta, kur augt. Piemēram, strukturālie uzlabojumi var samazināt bezdarbu noteiktās jomās, kurās trūkst darbinieki. 

Runājot par riskiem, kā jau bija minēts, vakanču kopējais skaits turpina mazināties, kā arī pasliktinās uzņēmēju noskaņojums. Nodarbinātības gaidas aprīlī nākamajiem trīs mēnešiem saruka gandrīz visos sektoros, kā arī pamazām slīd uz leju uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru. Tomēr, neskatoties uz šīm divām pazīmēm, kuras norāda, ka bezdarbs var pieaugt, kopumā darba tirgus saglabājas stiprs.