31.07.2017.

Latvijas ekonomikas attīstība uzņem sen neredzētu ātrumu

  • Līva Zorgenfreija
    Līva Zorgenfreija
    Latvijas Bankas ekonomiste
Latvijas ekonomikas attīstība uzņem sen neredzētu ātrumu
Foto: Shutterstock
Latvijas ekonomika pēdējos divos ceturkšņos augusi sen neredzētā ātrumā. Cikliskā atkopšanās vērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.  Daudzās valstīs izaugsme  pat ir straujāka nekā prognozēts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. gada 2. cet. salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 1.3% (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Tā ir nedaudz zemāka ceturkšņa izaugsme, nekā novērojām 1. ceturksnī, taču gada pārmaiņas saglabājas straujas. Salīdzinājumā ar 2016. gada 2. ceturksni IKP kāpis par 4.1% (neizlīdzinātos datos). Veicot kalendāro izlīdzināšanu, kāpums ir vēl lielāks (4.8%), jo šogad otrajā ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā pagājušajā gadā.

Pirms IKP ātrā novērtējuma pieejamie dati liecināja, ka ceturkšņa izaugsme būs visnotaļ strauja. Tomēr pēc vājās attīstības pagājušajā gadā atkopšanās šogad nav ne pārsteigums, ne liels sasniegums. Būvniecības (+14% 2. ceturksnī) un investīciju aktivitāte atjaunojas gan pateicoties labvēlīgiem finanšu nosacījumiem un kreditēšanas pieaugumam, gan tam, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšana 2. ceturksnī paātrinājusies.

Rūpniecība (+8.0%), kas pēdējos gados bijusi viens no tautsaimniecības balstiem, sasniedz arvien jaunus rekordus. Ieguves rūpniecības operatīvie dati liecina par spēcīgu izaugsmi gada pirmajā pusē, kas saistāma ar būvniecības atkopšanos. Šogad iepriecina arī enerģētikas sniegums, taču 2. ceturkšņa rezultāts visdrīzāk krietni atpaliek no pirmā ceturkšņa straujās izaugsmes. Savukārt par apstrādes rūpniecības noturīgo izaugsmi jāpateicas galvenokārt labvēlīgajai globālajai videi.

Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir mazāk strauja (+3.0%). Transporta sektors pozitīvi pārsteidza 1. ceturksnī, taču operatīvie dati par kravu plūsmām ostās un dzelzceļā gada vidū kļuvuši sliktāki. Situāciju sektorā gan varētu uzlabot autotransports, kur dati par eksportu aprīlī un maijā liecina par izaugsmi.

Mazumtirdzniecība 2. ceturksnī augusi strauji, salīdzinot ar tempiem, ko pēdējā gada laikā esam redzējuši. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu veicina labvēlīgie apstākļi darba tirgū, taču reālo pirktspēju bremzē inflācija. Patērētāju noskaņojums, kas pagājušā gada beigās ļoti strauji nokritās, visu šo gadu kāpis, jūlijā pietuvojoties pēckrīzes rekordlīmenim. Tas liecina, ka mazumtirdzniecības kāpums varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Latvijas Banka jūnijā paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, un otrā ceturkšņa IKP dati liecina, ka šis solis bijis pareizs. Pozitīvie riski tuvākajā laikā saistāmi ar globālo vidi un straujāku ciklisko atkopšanos. Taču, ja iepriekš starp īpaši izceļamajiem tālāku izaugsmi veicinošiem faktoriem minējām arī gaidāmo nodokļu reformu, tad šobrīd jāsaka, ka pieņemtās izmaiņas nodokļu sistēmā tik pozitīvu pienesumu, kā iepriekš prognozēts, tautsaimniecībā varētu nenest.

Pārmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumā un minimālās algas celšana īstermiņā veicinās patēriņu, taču kompensējošie pasākumi (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un akcīzes nodokļa palielinājuma veidolā) pozitīvos efektus mazinās. Ilgtermiņā jaunajam uzņēmumu ienākuma nodokļa modelim ir potenciāls palielināt investīcijas, taču uzņēmēju lēmums par investēšanu būs atkarīgs arī no citiem faktoriem, piemēram, tiesu sistēmas sakārtotības un uzņēmējdarbības vides kvalitāte. Diemžēl ir risks, ka lielā steiga, pēdējā brīdī veiktas izmaiņas, un tas, ka nodokļu sistēma noteiktā mērā kļuvusi sarežģītāka var palielināt neskaidrību un gluži otrādi – traucēt investīciju ieplūdi ekonomikā.

Atliek cerēt, ka jauno likumu ieviešana un sabiedrības informēšana noritēs gludi, kā arī īstenosies valdības dotie solījumi tuvākajos gados nodokļu regulējumu būtiski nemainīt.

IKP ātro novērtējumu vēl var grozīt mēneša laikā ienākošie dati par tautsaimniecības nozaru attīstību, taču, ja saglabāsies esošās tendences, IKP izaugsme varētu būt straujāka nekā prognozēts. IKP datu pilnais izvērsums, kas iekļaus informāciju par nozaru attīstību, IKP izlietojuma un ienākuma aspektu, tiks publicēts pēc mēneša.

 

APA: Zorgenfreija, L. (2024, 20. apr.). Latvijas ekonomikas attīstība uzņem sen neredzētu ātrumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3856
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Latvijas ekonomikas attīstība uzņem sen neredzētu ātrumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/3856>.

Komentāri ( 4 )

  • Zaks
    31.07.2017 16:49

    Nu gluži kā 1929. gadā. Labi vismaz, ka nedodat (šoreiz) prognozes, kā slavenais Fišers.

  • Dulsineja
    03.08.2017 13:00

    "Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu veicina labvēlīgie apstākļi darba tirgū.. "
    "Patērētāju noskaņojums, kas pagājušā gada beigās ļoti strauji nokritās, visu šo gadu kāpis, jūlijā pietuvojoties pēckrīzes rekordlīmenim."
    Man kā vēsturniecei interesanti, no kurienes tad tādi apgalvojumi radušies? Vai ir arī kādi reāli pierādījumi?

  • Līva Zorgenfreija
    09.08.2017 17:10

    Liels paldies par komentāru!

    Pierādījumi redzami dažādos rādītājos. Darba tirgū labvēlīgie apstākļi izpaužas gan tajā, ka sarūk bezdarba līmenis (piemēram, reģistrētais bezdarbs pēc NVA datiem šā gada jūnijā pret pagājušā gada jūniju sarucis par 1.1pp (no 8.3% 2016.g līdz 7.2% šogad)). Mazāks bezdarbs = vairāk ienākumu mājsaimniecībā. Vairāk par bezdarba datiem kolēģes komentārā: https://www.makroekonomika.lv/darba-mekletaju-ipatsvars-saruk-straujak-neka-pern .

     

    Arī algas aug. Par otro ceturksni vēl datu nav, taču pirmajā ceturksnī gada izteiksmē tās auga par 7.2%. Savukārt dati par patērētāju noskaņojumu tiek ņemto no Eiropas Komisijas aptaujas, kur respondenti, cita starpā, novērtē pagājušo un nākamo mēnešu finansiālo situāciju, bezdarba gaidas un uzkrājumu līmeni. Arī šīs atbildes liecina par situācijas uzlabošanos.

  • sneiks
    04.09.2017 10:28

    vai arī tad, ja bezdarbnieki nekļūstot par darba \nēmējiem aizplūst uz ārzemēm?

Restricted HTML

Up