22.05.2017.

Darba meklētāju īpatsvars sarūk straujāk nekā pērn

Foto: Shutterstock.com
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem bezdarba līmenis kopš 2016. gada sākuma sarūk arvien straujāk.

2017. gada 1. ceturksnī tas sasniedza 9.4%, kas ir par 0.9 procentpunktiem (pp) mazāk nekā pērn 1. ceturksnī. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, arī reģistrētais bezdarbs mazinās arvien straujāk, un šogad aprīlī bija par 1.0 pp zemāks nekā gadu iepriekš (attiecīgi 7.8% un 8.8%).

Vienlaikus šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 1. ceturksni audzis nodarbinātības līmenis, gan turpinot samazināties nodarbināto skaitam. To arvien lielā mērā var skaidrot ar darbspējas vecuma un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritumu – nemainās tendence sarukt kopējam iedzīvotāju skaitam, kā arī sabiedrība noveco.

Tomēr gan iedzīvotāju aptaujās, gan vairāku nozaru uzņēmumu aptaujās parādās lielāks optimisms attiecībā uz nodarbinātības perspektīvu tuvākajiem mēnešiem. Nodarbinātības kāpums tiek gaidīts, piemēram, būvniecībā, kura šogad vēl 1. ceturksnī piedzīvoja vienu no lielākajiem lielāko nodarbināto skaita kritumiem nozaru dalījumā, un tirdzniecības nozarē. Būvniecībā nodarbinātības gaidas ir visnotaļ likumsakarīgas, jo uzlabojas Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kā arī uzsākti vairāki lieli projekti neatkarīgi no šāda veida finansējuma.

Kā liecina Eiropas Komisijas dati, arī patērētāju noskaņojums šā gada pirmajos mēnešos uzlabojas tieši uz nodarbinātības gaidu rēķina – paralēli sajūtai, ka valsts kopējā ekonomiskā situācija uzlabosies. Šī sajūta nav idealizēta: līdztekus pirmo mēnešu rūpniecības un mazumtirdzniecības datiem iezīmējas prognozētā ekonomiskās izaugsmes tendence. T.i., šogad Latvijas tautsaimniecība aug straujāk.

Lai kā augtu nozaru un iedzīvotāju optimisms, demogrāfiskās tendences ietekmē kopējais nodarbināto skaits, visticamāk, būtiski neaugs.

Tomēr ir pamats gaidīt ekonomisko izaugsmi uz darba ražīguma rēķina: lai gan 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta izlietojuma dati vēl tikai tiks publicēti pēc vairāk nekā nedēļas, uzsāktie investīciju projekti kopā ar augsto jaudu izmantošanas pakāpi (un tādējādi – nepieciešamību pēc investīcijām), piemēram, apstrādes rūpniecībā, vieš optimismu.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Darba meklētāju īpatsvars sarūk straujāk nekā pērn. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3764
MLA: Paula, Daina. "Darba meklētāju īpatsvars sarūk straujāk nekā pērn" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3764>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up