20.10.2013.

Latvijas "ekonomikas izrāvienam" nepieciešams eksporta izrāviens

Nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ekonomikas izrāvienam Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos. Tā domā 54% aptaujāto. Šāda nostāja ir gluži saprotama, un tādam arī būtu jābūt ekonomikas izrāviena mērķim.

Jāatzīst gan, ka, lai ekonomikas izrāviens notiktu un atbalsotos iedzīvotāju maciņos, tam vispirms jānotiek eksportā. Savukārt eksporta iespējas lielākoties nosaka veiktās investīcijas. Un te nu mēs gluži loģiski nonākam arī pie jautājuma par finansējumu zinātnei un pētniecībai, ko visnotaļ pamatoti respondenti norādījuši arī pētījumā.

Finansējums zinātnei un pētniecībai ir svarīgs aspekts tautsaimniecības attīstībā, tomēr te akmens metams ne vien valdības, bet arī privātā sektora dārziņā, jo citas valstis pozitīvā ziņā izceļas tieši ar uzņēmēju pašu pūliņiem un atvēlēto finansējumu zinātnei un pētniecībai.

Cits jautājums, ka valsts atbalsts var būt izšķirīgi svarīgs likumdošanas un patentu nostiprināšanas un aizsardzības jomās. Ne reizi vien ir dzirdēts par kļūmēm patentu noformēšanā, kas radījušas nopietnus zaudējumus jaunu inovatīvu produktu neveiksmīgas aizsardzības dēļ. Un šādi produkti ir, bet ceļš ir sarežģīts, sākot no patentiem un beidzot ar pārdošanas smalkumiem.

Turklāt problēmas var rasties ne vien ar patentu esamību, bet arī tieši pretēji - reizēm labāk, ja patenta nav, nekā tas ir precīzs un detalizēti aprakstīts tā, ka konkurents var izmantot uzrādīto tehnisko risinājumu un to apiet ar nelielu tehnisku modifikāciju. Savā pieredzē ar patentiem un pārdošanas izaicinājumiem var dalīties ne viens vien uzņēmējs un teju revolucionāru izgudrojumu autors, piemēram, SIA "Autonams", kas radījusi pretaizdzīšanas sistēmu "Skybrake" ar bezvadu datu pārraides sistēmu "Double Dialogue". Viņu produkti jau tagad tiek pārdoti visā pasaulē, bet līdzās panākumiem ir bijuši klupieni un mācības.

"DNB Latvijas barometra" pētījumā visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka iespējas Latvijā radīt unikālu pasaules mēroga produktu vai pakalpojumu varētu būt farmācijā (48%). Jā, tik tiešām šajā nozarē Latvijai ir, ar ko lepoties. Latvieši ir radījuši pasaules līmeņa izgudrojumus. Ir arī izcili uzņēmumu paraugi, piemēram, a/s "Grindeks".

Latvijas Bankas 2008.gadā publicētā pētījuma "Eksporta strukturālā transformācija preču telpas modelī" par preču eksporta nozarēm ar lielāko potenciālu kā līdere izvirzījās farmācija, precīzāk - farmaceitiskie preparāti, medicīniskie, precīzijas un optiskie instrumenti, kā arī ķīmiskās vielas un izstrādājumi. Tiesa, augsts eksporta potenciāls ir arī pakalpojumu nozarēm, piemēram, informācijas tehnoloģijām. Arī šajā jomā Latvija ir konkurētspējīga.

Ekonomikas izrāviens ir iespējams, bet vairāk par to ir nepieciešams „pašapziņas" izrāviens, jo bieži vien labas idejas dienas gaismu neierauga tikai tāpēc, ka pietrūkst ticības tām. Pat pasaulslavenām idejām nereti sākotnēji ir trūcis atbalsta, piemēram, Twitter un Facebook. Varbūt kāds šāds izgudrojuma aizmetnis ir jau radies tepat Latvijā? Tas ir iespējams.

APA: Rutkovska, A. (2019, 16. nov.). Latvijas "ekonomikas izrāvienam" nepieciešams eksporta izrāviens. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/592
MLA: Rutkovska, Agnese. "Latvijas "ekonomikas izrāvienam" nepieciešams eksporta izrāviens" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/592>.
Up