10.07.2014.

Latvijas eksportētāji turpina meklēt jaunas nišas savai produkcijai

Krievijas un citu Latvijas galveno eksporta tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aktivitātes samazināšanās negatīvi skārusi Latvijas preču eksportu. Šā gada maijā ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājies par 4.4%, eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 3.6% un 5.0% salīdzinājumā ar aprīli. Gada laikā preču eksporta vērtība nedaudz pieaugusi - par 0.7%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 1.5%.

Maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās praktiski visas galvenās eksporta preču grupas, tomēr pozitīvs pieaugums saglabājās satiksmes līdzekļu, farmācijas produktu, koksnes un papīra izstrādājumu, apģērbu aksesuāru un mēbeļu eksportā. Trešo mēnesi pēc kārtas vērojams eksporta gada tempu sarukums uz Krieviju, ko galvenokārt nosaka kaimiņvalsts ekonomikas aktivitātes samazināšanās, bet maijā ir pieaudzis eksports uz Ukrainu gan mēneša, gan gada griezumā. Piecos mēnešos eksports uz Krieviju sarucis par 5.7% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā. Ievērojams eksporta kritums vērojams stipro alkoholisko dzērienu eksportā, to īpatsvars Krievijas eksportā samazinājies no 26.3% pērn līdz 19.2% šogad. Turpretī siera, biezpiena, kokskaidu plātņu, plastmasas plātņu, dažādu elektropreču, tekstila un vairāku citu preču eksports šā gada piecos mēnešos ir bijis lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.0%, uzrādot kāpumu gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās, izņemot parastos metālus un tā izstrādājumus un satiksmes līdzekļus.

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos, dažās preču grupās (koksnes izstrādājumiem, pārtikas produktiem, tai skaitā "Laimas" un "Staburadzes" ekskluzīvajai produkcijai un "Guttas" bezalkoholiskajām sulām un dzeramajam ūdenim u.c.) pieprasījums pat ir pieaudzis.

Lai gan preču eksports turpināja sarukt uz vairākām galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, tostarp Krieviju, Igauniju un Vāciju, eksportā vērojama tirgus paplašināšanās, iekarojot jaunus preču noieta tirgus un radot jaunus produktus. Pieaugot eksportam uz Āzijas, Āfrikas, Tuvo Austrumu un Amerikas valstīm, pieaug šo valstu īpatsvars eksportā, kas līdz šim eksportētājiem ļāvis palielināt eksporta tirgus daļas. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvajiem datiem Latvijas eksporta tirgus daļas pirmajos četros mēnešos kopējā pasaules importā turpināja pieaugt, apliecinot, ka Latvijas eksportētāji spēj elastīgi reaģēt uz ārējās vides izmaiņām, saglabājot ārējo konkurētspēju arī nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos.

Maijā preču importam turpinājās samazinājums gan mēneša, gan gada griezumā. Salīdzinājumā ar aprīli preču importā kritumu piedzīvoja gandrīz visas preču grupas, izņemot parastos metālus un satiksmes līdzekļus.

Prognozējams, ka lēna preču eksporta gada izaugsme turpināsies, bet Ukrainas un Krievijas konflikts joprojām ir kā draudīgs mākonis turpmākajai Latvijas eksporta un ekonomikas attīstībai. Tā kā Krievijas tirgus vienmēr tiek vērtēts kā riskants, neprognozējams un sarežģīts, ikviens ražotājs, kas eksportē uz Krieviju, raugās, kā sadalīt riskus vairākos tirgos – eksportējot gan uz Krieviju, gan Skandināviju, Austrumeiropu un Tuvajiem Austrumiem. Plašsaziņas informācijas avotos varam lasīt, ka joprojām Latvijas uzņēmēji spēj rast jaunas nišas un radīt inovatīvus, ekskluzīvus un eksportspējīgus produktus. Piemēram, eksportā pozitīvu ietekmi noteikti dos Latvijas uzņēmuma "Helico Aerospace Industries" radītais pasaulē pirmais pašsekojošais bezpilota lidaparāts "AirDog", kura ražošanu paredzēts uzticēt latviešu elektronikas ražošanas uzņēmumam "Hanzas elektronika". Arī Latvijā bāzētās kompānijas "Dartz" izstrādātās jaunās luksusa bruņumašīnas "Prombro" modifikācija, ko paredzēts ražot un pārdot Ķīnas bagātākajiem cilvēkiem, un luksus klases katamarāni, ko plāno būvēt uzņēmums "O Yachts", sadarbojoties ar Francijas investoriem, nesīs pozitīvu devumu Latvijas eksportā. Savukārt pārtikas nozares uzņēmumi plāno eksporta pieaugumu, pateicoties pārdošanas apmēru kāpumam pirmajā pusgadā Krievijā un ASV, kā arī jaunu produktu eksportam uz Eiropas Savienības valstīm.

Atbalsta instrumentus eksportētājiem papildinās vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantijas, jo līdz šim pieejamā eksporta kredītu garantiju programma bija orientēta uz patēriņa preču eksportu ar īsiem kredīta jeb atliktā maksājuma termiņiem, savukārt no 2015. gada būs pieejamas arī vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantijas. Cerams, ka investīciju aktivitāti palielinās arī grozījumi nodokļu likumdošanā, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, jo ar šā gada 1. jūliju atsevišķās nozarēs varēs atgūt līdz pat 30% no pētniecības un attīstības izmaksām. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Latvijas eksportētāji turpina meklēt jaunas nišas savai produkcijai. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/979
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas eksportētāji turpina meklēt jaunas nišas savai produkcijai" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/979>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up