09.01.2013.

Latvijas eksportētāji turpina priecēt

Novembra mēneša ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums par 4.1% kopumā neizmainīja šā gada veiksmes stāstu ārējā tirdzniecībā, jo Latvijas preču eksporta gada pieauguma tempi joprojām saglabājās augsti - novembrī preču eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pieauga par 27.9%. Kā jau iepriekš prognozēts, preču eksporta un importa gada pieaugumi 2012. gadā pārsniegs 10%.

Neskatoties uz oktobra un novembra uzņēmēju konfidences rādītāju pasliktināšanos, kā arī ražošanas apjomu sarukumu oktobrī eksportam nozīmīgākajās nozarēs, preču eksports turpināja palielināties, novembrī uzrādot jaunu mēneša rekordu.

Šā gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā preču eksports pieaudzis par 15.4%, uzrādot kāpumu visās preču grupās, izņemot satiksmes līdzekļus un ķīmiskās rūpniecības ražojumus.

Meklējot izskaidrojumu mūsu eksportētāju labajām sekmēm laikā, kad ārējos tirgos vērojamas nelabvēlīgas norises, iespējams, atbilde slēpjas Latvijas tirgus daļas mazajos apmēros. Latvijas uzņēmumus varētu salīdzināt ar viegli vadāmiem mazajiem pilsētas automobiļiem, kas pie apstākļiem, kad satiksme (konkurence) pilsētās (globālajā tirgū) kļūst arvien intensīvāka, spēj veikli manevrēt pa pilsētu un sastrēgumiem, kā arī var apstāties vietās, kur to grūti izdarīt lielāka izmēra automobiļiem (lielajiem tirgus dalībniekiem).

Veicot aprēķinus par preču grupu eksporta tirgus daļām tajās grupās, ko galvenokārt importē mūsu galvenās eksporta partnervalstis, redzams, ka Latvijas eksportēto preču grupu īpatsvars ir niecīgs – ap 0.1% un vēl mazāk valstu galveno preču grupu importā (izņemot Igauniju un Lietuvu). Piemēram, Vācijas importā, kur gandrīz trešo daļu jeb 33.2% aizņem mehānisko iekārtu un transporta aprīkojuma ievedums, Latvijas ievesto mehānisko iekārtu īpatsvars ir tikai 0.03% no visa šīs preču grupas importa Vācijā. Latvijas eksportētāju piedāvājums kopējā tirgū ir neliels, tāpēc daudz elastīgāks un vieglāk pārorientējams. Par Latvijas uzņēmēju spēju atrast jaunas tirgus nišas liecina arī fakts, ka par spīti dažādām problēmām, ar ko šogad saskārās gaļas eksportētāji, 2012. gada jūnijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas liellopu audzētāji noslēdza līgumu par augstas kvalitātes liellopu gaļas eksportu uz Šveici. Tāpat novembrī realizētais kviešu un rudzu eksports par 23.2 miljoniem latu Irānas tirgū pierāda Latvijas uzņēmēju spēju īsā laika posmā pārorientēties un atrast jaunas tirgus nišas savas produkcijas realizācijai.

Novembrī sarūkot starppatēriņa un patēriņa preču ievedumam, importa vērtības gada pieaugums samazinājās un bija 7.4%. Salīdzinājumā ar oktobri preču importā samazinājās tekstila izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu ievedums. Iekšzemes patēriņam saglabājoties relatīvi zemā līmenī, tas joprojām nerada nozīmīgu spiedienu uz importu.

Lai gan gada nogalē dažu preču grupu eksports ir samazinājies, eksportam nozīmīgākajās nozarēs ražošanas apjomi novembrī pieauga, un ražotāji ilgstošu eksporta apjoma kritumu neprognozē. Arī Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka decembrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz uzlabojies. 2013. gadā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Ņemot vērā, ka tirgus kapacitāte neaugs strauji, un būtiski neuzlabojoties pieprasījumam, ārējos tirgos saasināsies konkurence un Latvijas eksportā arvien būtiskāka loma būs tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvaram.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Latvijas eksportētāji turpina priecēt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1108
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas eksportētāji turpina priecēt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1108>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up