11.04.2016.

Latvijas eksports bez liela optimisma turpina iet zig-zagā

Saskaņā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 10.8%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri saruka par 3.3%. Lai gan salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta un importa vērtība pieaugusi attiecīgi par 9.5% un 11.8%, gada izaugsmes tempi jau trešo mēnesi pēc kārtas preču tirdzniecībā bija negatīvi – attiecīgi februārī eksportam kritums bija par 1.2%, bet importam par 5.0%.  

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 6.1%. Lielākais negatīvais devums preču eksporta kritumā bija mehānismu un elektro iekārtu, minerālporoduktu, tekstila un tekstila izstrādājumu eksporta sarukumam. Pozitīvu devumu eksportā saglabāja graudaugu, koksnes, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, optisko, medicīnas utml. ierīču, kā arī pārtikas produktu eksporta pieaugums.

Raugoties valstu griezumā attiecīgajā periodā, preču eksports ir sarucis uz vairākām Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, t.sk., uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Vāciju, Zviedriju un Poliju. Pozitīvs preču eksporta gada pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos saglabājās uz Dāniju, Somiju un Liebritāniju, kā arī uz līdz šim netradicionālākiem noieta tirgiem: Franciju, Bulgāriju, Horvātiju, Īriju, Maltu, Šveici, Ukrainu, Moldovu, Turkmenistānu, Uzbekistānu, Apvienotiem Arābu Emirātiem, Filipīnām, Alžīriju, Etiopiju, Keniju, Maroku, Mauritāniju u.c.

Preču importa kritumu par 8.5% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem galvenokārt noteica minerālproduktu, parastā metāla, mehānismu un elektroiekārtu importa samazināšanās. Tas saistīts ar naftas cenu sarukumu un vājāku pieprasījumu pēc izejvielām un investīcijām apstrādes rūpniecībā.

Eirozonas valstu ekonomikas atveseļošanās turpmākajos mēnešos turpināsies, taču lēnāk, nekā cerēts, ņemot vērā bažas par situāciju pasaulē un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos attīstības valstīs. Arī izaugsme Ķīnā turpina palēnināties, negatīvi ietekmējot citas attīstības valstis, jo sevišķi Āzijā. Pasaules tirgū vairākos preču segmentos (piemēram, parastā metāla izstrādājumu, naftas u.c.) ir vērojama pārprodukcija un pieaugoši krājumi, kas kopā ar vājo globālo pieprasījumu uztur lejupvērstu spiedienu uz šo preču cenām.

No vienas puses, cenu samazinājums izejvielu importētājvalstīm, kāda ir arī Latvija, ļauj samazināt tekošā konta deficītu, padarot lētākas ražošanas vajadzībām importētās izejvielas. Arī patērētāji iegūst, jo, piemēram, samazinoties transporta izmaksām, patērētāji var atļauties lielākus tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, veicinot iekšzemes patēriņu. No otras puses dabas resursu un izejmateriālus eksportējošajām valstīm nepieciešams pielāgoties zemām izejmateriālu cenām, kas savukārt samazina šo valstu ekonomisko aktivitāti. Savukārt ārējās vides pavājināšanās un tirdzniecības partnervalstu pieprasījuma bremzēšanās var negatīvi ietekmēt Latvijas apstrādes rūpniecības un preču eksporta tālāko izaugsmi.

Tomēr, neskatoties uz vājo pieprasījumu un sarežģīto situāciju vairākās nozarēs, Latvijas uzņēmējiem joprojām ir potenciāls vairākās nozarē. Piemēram, kokrūpniecība, kas pēdējo gadu laikā piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas, ir pierādījusi, ka, neskatoties uz atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu (Vācijas, Lielbritānijas) būvniecības zemo aktivitāti, aizvien vairāk pārvēršot koksni izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību, koksnes eksportā ir iespējams saglabāt izaugsmi.

Arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektors joprojām ir uzskatāms par eksportspējīgu. Ņemot vērā ekoloģiskās, dabas un kvalitātes problēmas industriālajās valstīs, visā pasaulē patērētāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Līdz ar to pārtikas kvalitātes nozīme ik gadu pieaug, savukārt Latvijas ražotāji var piedāvāt dabisku, ekoloģisku un kvalitatīvu produkciju. Lai gan lielākajai daļai mūsu pārtikas uzņēmumu ražošanas jaudas nav pietiekami lielas, lai spētu eksportēt produktus masu lietošanai pietiekamā daudzumā uz lieliem tirgiem, viens no veidiem, kā iekarot eksporta tirgus, ir specializēšanās inovatīvos produktos un radīt jaunus nišas produktus. Patērētāju interese par produkta sastāvu un pārtikas produktu izraisīto veselības risku palielinās, tāpēc arvien svarīgāks kļūst produkta dabīgums un veselīgums. Neraugoties uz to, ka ekoloģiski tīra pārtika nav lēta, ik gadu pasaulē tās tirgus paplašinās līdz pat 10-15% *. Latvija ir labā pozīcijā, lai šo tendenci izmantotu, jo mums pieejamas augstas kvalitātes izejvielas pārtikas ražošanai, turklāt bioloģiskajiem pārtikas produktiem ir labas eksporta iespējas.

Lai nākotnē spētu palielināt eksporta apjomus, arvien būtiskāka loma būs spējai turpināt kāpināt uzņēmumu produktivitāti, pilnveidojot cilvēkkapitālu un tehnoloģijas. Bet ražošanas apjomu kāpināšanai un konkurētspējas palielināšanai nepieciešamas investīcijas, bez kurām Latvijas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas var būtiski mazināties. Priekšnosacījumi investīcijām ir efektīvi īstenotas reformas, stabila nodokļu politika, kas nepasliktina tautsaimniecības konkurētspēju, bet nodrošina uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī stratēģiska izglītības politika.

 

*European Commission, Agriculture and Rural Development, Agricultural Market Briefs http://ec.europa.eu/agriculture/markets-and-prices/market-briefs/index_en.htm

 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Latvijas eksports bez liela optimisma turpina iet zig-zagā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/853
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas eksports bez liela optimisma turpina iet zig-zagā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/853>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up