09.06.2015.

Latvijas uzņēmēji sekmīgi apgūst jaunus ārvalstu tirgus

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 2.3%, ko noteica eksporta un importa kāpums attiecīgi par 4.5% un 0.5% mēneša laikā. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 7.0%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 1.4%.

Šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports pieaudzis par 2.5%. Straujākie izaugsmes tempi preču eksportā saglabājās dažādiem mehānismiem un elektroierīcēm, celtniecības materiāliem, papīra un kartona izstrādājumiem, tekstilam un tā izstrādājumiem, plastmasas izstrādājumiem un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, bet lielākais kritums bija lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu visstraujāk pieauga optisko ierīču un aparatūras (ko nodrošināja dažādu mērierīču eksports uz Krieviju, medicīnas aparatūras eksports uz Baltkrieviju, elpošanas aparātu un gāzmasku eksports uz Lielbritāniju un Austriju), parastā metāla un tā izstrādājumu (uz Turciju, Alžīriju, Zviedriju), mehānismu un elektroiekārtu eksports, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu (mēslošanas līdzekļu) eksports uz Gvineju.  Šie dati iepriecina, ņemot vērā vairāku nozaru līdz šim ciešo saistību ar Austrumu tirgiem, kuru pašreizējā ekonomiskā situācija nav visai labvēlīga. Iepriekš minēto preču grupu eksporta pieaugums apliecina uzņēmēju sekmes jaunu alternatīvu tirgu meklējumos.

Aprīlī parastā metāla izstrādājumu eksporta pieaugumu sekmēja arī lielākais nozares uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs", kas savu darbību atsāka februāra beigās. Bet, ņemot vērā, ka situācija metalurģijā visā Eiropā joprojām ir smaga: metālapstrāde stagnē jau pāris gadus zemā pieprasījuma un vājās tirgus aktivitātes dēļ, kā arī saistībā ar "KVV Liepājas metalurgs" lēmumu par ražošanas jaudas samazināšanu un darbinieku atlaišanu, grūti prognozēt tālāko situāciju metālapstrādes nozarē un metāla izstrādājumu eksporta attīstībā. Mēneša laikā straujākais preču eksporta pieaugums bija uz Krieviju, Igauniju, Gvineju, Turciju, Ēģipti, Portugāli un ASV. 

Aprīlī salīdzinājumā ar martu eksports uz Krieviju pieauga par 18.0 milj. eiro, ko nodrošināja galvenokārt mērierīču, elektrisko ierīču (ģeneratori, telefoni, TV un radio iekārtas u.c.), veģetējošu augu, dārgakmeņu un alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums. Četros mēnešos eksports uz Krieviju ir samazinājies par 23.9% (jeb 74.7 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Salīdzinājumā ar martu aprīlī preču imports praktiski nemainījās, bet gada griezumā joprojām preču importa vērtība samazinājās – attiecīgi par 1.4%.

Šā gada 4. jūnijā Pārtikas un veterinārais dienests saņēma Krievijas oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Aizliegums ir "smags sitiens" zivju pārstrādes nozarei, jo ietekmēs gan nozveju, gan pārstādi, taču tas nav nāvējošs. Jau pirms šī aizlieguma zivju konservu, t.sk. šprotu, eksports uz Krieviju pagājušā gadā un arī 2013. gadā samazinājās, un šī tendence turpinājās arī šogad. Zivju konservu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā ir niecīgs: ap 0.7-0.8%. Vairākus gadus zivju konservu eksports uz Krieviju bija 0.3% no kopējā eksporta, bet šogad 1. ceturksnī tas jau bija sarucis līdz 0.1%. Kritums zivju konservu eksportā uz Krieviju bija lielāks nekā kopējais zivju konservu eksporta kritums.Tas norāda, ka gandrīz visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm, un diezgan operatīvi tiek sameklēti arī jauni noieta tirgi. Maijā Ķīnas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem sākt savas produkcijas eksportu uz Ķīnu. Līdz ar to gan piena (kas aprīļa beigās saņēma "zaļo gaismu" eksportam uz Ķīnu), gan zivju produkcijas eksportam ir pavērušās jaunas iespējas. Lai gan Latvijas ražotājiem Ķīna nebūs 100% alternatīva Krievijai, tomēr Ķīnas tirgus ir ar milzīgu potenciālu. Latvijas ražotāji var piedāvāt dabisku, ekoloģisku un kvalitatīvu produkciju, kas savukārt ir pieprasīta Ķīnā un ne tikai, jo visā pasaulē patērētāji arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam un līdz ar to ar vien lielāku uzmanību pievērš pārtikas kvalitātei.

APA: Pelēce, D. (2019, 12. nov.). Latvijas uzņēmēji sekmīgi apgūst jaunus ārvalstu tirgus. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/911
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas uzņēmēji sekmīgi apgūst jaunus ārvalstu tirgus" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/911>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up