31.05.2021.

Lielprodukts lecenējas - liess labums lauska laikā, lēšam leknāku lādieni liepziedos

Ceļabūves tehnika sniegā, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Lingādzi lielproduktu lamžīgi loka Lietuvēns - lēzeni liec lejup, liekot laikabiedriem likstā limitēti līdzdarboties. Laikumis lielproduktu līgo laikapstākļi – lielas lietavas, lausks, ledus, lecinot labību, labiekārtošanu, labsajūtu. Labklājībai laupīta laidena līkne, liekams lāčādas lāpienis.

Tagad pārbaudīsim vai šī vārdu spēle ļāvusi saprast manu domu, bet, ja nu kāds vārds nav saprotams, tā nozīmi allažiņ var lūkot tezaurs.lv, izņemot manu iejušanos Endzelīna lomā ar jaunievedumu "lielprodukts".

Iekšzemes kopproduktu (IKP) 1. ceturksnī turpināja vājināt pandēmijas apkarošanai valstī ieviestie ierobežojumi, kā arī patēriņu un investīciju lēmumus bremzējošā augstā nenoteiktība. IKP sarucis par 1.7% salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati). Sava ietekme uz procesiem ir arī sezonālajiem laikapstākļiem - šogad tie ir apjomīgie sniegi, kas ierobežoja būvniecību, mežistrādi un citas jomas un kas pieprasījuma pusē nozīmīgāk atspoguļojās investīciju projektu lēnākā iedzīvināšanā. Situāciju palīdzēja balstīt valsts atbalsta pasākumi.

Īsumā par IKP izlietojuma sastāvdaļām:

  • Investīciju aktivitāte jau pērnajā gadā bija kūtra, un 2021. gada sākumā situācija tikai pasliktinājās gan kopējās nenoteiktības dēļ, gan iespaidīgās būvdarbus ierobežojošās sniega segas un augošo būvmateriālu cenu dēļ. Ja privāto investīciju līmeni var kompensēt ar valdības atbalsta instrumentiem investīciju projektiem, tajā skaitā infrastruktūras ieguldījumiem, tad laikapstākļi kļuva par apgrūtinājumu visiem ārpustelpu būvdarbiem.
Būvdarbi ziemā
Būvdarbi Rail Baltica Centrālajā mezglā šā gada februārī
EDZL preses foto
  • Ierobežojumi tupināja bremzēt arī privāto patēriņu. To galvenokārt nosaka piespiedu uzkrāšana, ienākumu līmenim saglabājoties salīdzinoši stabilam. Turklāt ienākumus šajā laikā papildinājuši arī valdības atbalsta pasākumi, tajā skaitā vienreizējais maksājums ģimenēm ar bērniem, pensionāriem un invalīdiem.
  • Attiecībā uz eksporta aktivitātēm kopumā situācija 1. ceturksnī ir līdzīga pērnā gada nogalē vērojamajai ar nozīmīgu koksnes un lauksaimniecības produkcijas artavu, kas ļauj eksportu uzturēt augstā līmenī un pat sasniegt jaunus preču eksporta rekordus. Vienlaikus pakalpojumu eksports saglabājas vājš.
  • Arī importā situācija vērojama līdzīga iepriekšējai - ar atšķirīgo preču un pakalpojumu dinamiku, saglabājoties nozīmīgam pienesumam preču grupā un negatīvāk skartam pakalpojumu segmentam.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni kritums vērojams vairākās preču un pakalpojumu nozarēs. Lai gan pakalpojumu attīstību kopumā arvien kavēja Covid-19 apkarošanas nolūkā ieviestie un uzturētie ierobežojumi, dažās jomās, piemēram, mazumtirdzniecībā, skaistumkopšanā tie jau ceturkšņa laikā pakāpeniski mazinājās, ļaujot klientiem un pakalpojumu sniedzējiem atkal satikties klātienē.

Kāpums saglabājās veselības aprūpes pakalpojumos, auga pievienotā vērtība informācijas un komunikācijas pakalpojumu un finanšu sektorā. Preču nozaru attīstību būtiski ietekmēja kritums būvniecībā un lauksaimniecībā. Te atzīmējams gan iepriekšējā ceturkšņa augstais pievienotās vērtības līmenis, gan jau minētie laikapstākļi.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni  IKP kritumu galvenokārt nosaka distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumu skartās pakalpojumu jomas, dominējot ar ceļošanu, atpūtu un izklaidi saistītajām nozarēm.

Uz vasaru prognozējama arvien straujāka IKP atkopšanās, mazinoties ierobežojumiem un iedzīvotājiem vairāk tērējot. Aprīlī un maijā patērētāju un uzņēmēju noskaņojums ir būtiski uzlabojies, arī ierobežojumi ir pakāpeniski mazināti. Tomēr rudens notikumi arvien grūti prognozējami, ko nozīmīgi ietekmēs vakcinācijas procesi, to efektivitāte un vīrusa dzīvotspēja.

Lempīgi lēsīsim Latvijas labklājības līkumus laika līkločos - liepziedu laikā lielprodukts lēkšus labosies, lapkritī lūkosim lietpratīgi lavierēt lamatu, lai ligu likvidētu.

APA: Rutkovska, A. (2021, 24. sep.). Lielprodukts lecenējas - liess labums lauska laikā, lēšam leknāku lādieni liepziedos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5227
MLA: Rutkovska, Agnese. "Lielprodukts lecenējas - liess labums lauska laikā, lēšam leknāku lādieni liepziedos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.09.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5227>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up