09.06.2017.

Mēneša kritums ārējā tirdzniecībā ir pārejošs

Foto: Shutterstock
Aprīlī vērojamais mēneša kritums eksportā un importā, visticamāk, ir īslaicīgs un nenorāda uz nopietnām problēmām un attīstības tendences izmaiņām ārējā tirdzniecībā.

Bažas mazina apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apjomu pieaugums jau vairākus mēnešus pēc kārtas, uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pozitīvie signāli ārējā vidē un starptautisko institūciju pozitīvākas prognozes par globālo attīstību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada aprīlī (salīdzinājumā ar martu) eksporta un importa vērtība saruka attiecīgi par 10.5% un 14.1%. Neskatoties uz mēneša kritumu, preču eksporta un importa vērtība saglabāja pozitīvu gada izaugsmi – attiecīgi par 1.0% un 0.2%.

Gada griezumā galvenās eksportu balstošās preču grupas ir saglabājušas pozitīvu izaugsmi. Izņēmums ir koksnes izstrādājumi. Jāatzīmē, ka koksnes eksporta dati mēneša griezumā līdz šim ir bijuši svārstīgi. Četru mēnešu kopskatā šis svārstīgums ir izlīdzinājies, saglabājot pozitīvu izaugsmi gada griezumā. Koksnes nozares pārstāvju paustais viedoklis ir tāds, ka nekādu fundamentālu pārmaiņu nozarē nav, arī galveno tirdzniecības partnervalstu (Zviedrijas, Lielbritānijas) pieprasījums ļauj cerēt, ka arī koksnes eksports saglabās pozitīvu izaugsmi.

Šā gada pirmajos četros mēnešos (salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu) preču eksports ir palielinājies par 7.8%. Pozitīvs devums eksporta pieaugumā saglabājies gandrīz visām preču grupām. Lielākais pozitīvais devums bijis pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, parastā metāla, koksnes izstrādājumu un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta kāpumam.

Eksportētājiem savu uzņēmumu apgrozījumu kāpināt ļāva gan ārēji procesi, gan pašu paveiktais. Preču eksporta ienākumi pieauguši, pateicoties eksportētāju konkurētspējai, eksporta produkcijas klāsta paplašināšanai, jaunu produktu radīšanai (galvenokārt pārtikas rūpniecībā), kā arī jaunu klientu piesaistīšanai ārvalstu tirgos. Starp pozitīviem ārējiem faktoriem jāmin Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas un pieprasījuma kāpums, kas arī paver jaunas un labas iespējas Latvijas eksportētājiem.

Pašlaik atsevišķos sektoros (pārtikas, būvmateriālu ražošanā u.c. nozarēs) sāk iezīmēties pozitīva attīstība investīciju jomā, un uzņēmumi arvien vairāk pievēršas ražošanas kapacitātes paplašinošajām investīcijām. Spēcīgāka izaugsme eiro zonā un Krievijā, Eiropas Savienības (ES) fondi, kā arī Latvijas valdības "pieteiktā" nodokļu reforma ir veicinājusi uzlabošanos Latvijas uzņēmēju noskaņojumā (Eiropas Komisijas ESI, Citadele Index), kas ir sasniedzis augstāko līmenī pēc-krīzes periodā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs, kas publiskotas 7. jūnijā, norāda, ka "pasaulē vērojams ekonomiskās pārliecības pieaugums, investīcijām un tirdzniecībai uzrādot izaugsmi, turklāt izaugsme ir vērojama plašā jomu spektrā".

Lai gan ārējie apstākļi šobrīd eksportētājiem ir labvēlīgi, tomēr globālā nenoteiktība un negatīvie riski pilnībā nav pazuduši. Joprojām notikumu attīstību pasaules arēnā dažādi var ietekmēt ASV prezidenta diezgan neprognozējamā politiskā rīcība, tāpat priekšā vēl esošais Brexit, kura ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc tā reālo procesu iedarbināšanas, arī naftas cenu tendences var nedaudz mainīt notikumus globālo izejvielu cenu tirgos.

Savukārt šā gada aktualitātes iekšzemē būs ES fondu projektu apguve un nodokļu reforma. Šie instrumenti eksportu un visu tautsaimniecību labvēlīgi spēs ietekmēt tikai pie nosacījumiem, ja tie tiks ieviesti raiti un izmantoti gudri un saprātīgi.

 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Mēneša kritums ārējā tirdzniecībā ir pārejošs. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3785
MLA: Pelēce, Daina. "Mēneša kritums ārējā tirdzniecībā ir pārejošs" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3785>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up